Viedokļi
Komentāri

Uldis Šmits: Kembridžas analītiķi Latvijā un Amerikā 16


Uldis Šmits
Uldis Šmits
Foto – Timurs Subhankulovs

Ir jau ierasts, ka pasaules presē apspriestie skandāli, parasti ar naudas atmazgāšanu saistītie, kaut kādā veidā aizķer arī Latviju. Šoreiz saistviela ir mūsmāju politikas aizkulisēs ne pārāk labas atmiņas atstājusī “stratēģiskās komunikācijas” firma “SCL Group”, kura pirms 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā bijusi nolīgta, ja tā drīkst teikt, cīņai “Par labu Latviju” (“PLL”). Lai sniegtu Aināra Šlesera un Andra Šķēles veidojumam konsultācijas. Bet “PLL” apkalpojušie vietējie polittehnologi vēlāk sūkstījās, ka dāsni apmaksātais britu uzņēmums neko lāgā nav izdarījis, turklāt palicis parādā aģentūrai “Latvijas fakti”. Jebkurā gadījumā “PLL” rezultāts izrādījās diezgan necils un iezvanīja daža laba politiskās karjeras beigu sākumu.

Aleksandra Niksa vadīto ekspertu varējums 2014. gada ASV Kongresa starpvēlēšanās un īpaši 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā izrādījās krietni iespaidīgāks. (Par breksitu ziņas ir pretrunīgas.) Viņi gan rosījās zem citas izkārtnes jeb “SCL Group” meitasuzņēmuma “Cambridge Analytica” jumta. Tagad šo nosaukumu zina teju visi, jo atklājies, ka “CA” apšaubāmā veidā ir ieguvis apmēram piecdesmit miljonu amerikāņu – feisbuka lietotāju – personas datus, kas tika izmantoti politiskos nolūkos, lai sekmētu Donalda Trampa uzvaru. Pagaidām lielākās nepatikšanas šajā sakarā iznāk piedzīvot sociālā tīkla “Facebook” dibinātājam un bosam Markam Zakerbergam, kurš saņēma uzaicinājumus skaidrot situāciju Kongresā, britu parlamenta komitejā, kā arī Eiropas Parlamentā. EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni grib gūt apstiprinājumu, ka personas dati nekalpo “manipulēšanai ar demokrātiju”, bet eirokomisāre Vera Jurova nodēvējusi gaismā nākušos faktus par šausminošiem. Marks jau ir atzinis kļūdas un sola ieviest kārtējās korekcijas… Tīmekļa vietne esot pakļauta iekšējai revīzijai, un viens no tās mērķiem ir izdibināt, vai “CA” aktivitātes uzlūkojamas kopsakarībā ar Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Bet droši vien viņu vairāk uztrauc “Facebook” akciju vērtības kritums un dažos štatos ievadītā izmeklēšana, kas var atklāt datu aizsardzības jomā pieļautus finansiāli bargi sodāmus pārkāpumus.

Laikrakstu “The Guardian” un “New York Times” publiskoto atmaskojumu dēļ “Facebook” zaudē naudu, bet “Cambridge Analytica” – reputāciju, ko diez vai glābs arī direktoru padomes lēmums atstādināt no vadības Aleksandru Niksu. Iemesls vai varbūt iegansts viņa padzīšanai, kā zināms, bija britu televīzijas kanālā “Channel 4” rādītais agrāk slepus nofilmētais sižets, kurā viņš, domādams, ka runā ar potenciālu klientu, izklāsta iespējamās un, cik noprotams, jau pārbaudītās darba metodes, ieskaitot vecumvecos kompromata gādāšanas paņēmienus kā uzpirkšana vai seksa pakalpojumu izkārtošana, kam ir visai maz kopīga ar datu analīzi.

Varbūt metodes tiek izraudzītas atkarībā no valsts, kur tās pielieto. Pērn izskanēja aģentūras “Bloomberg” informācija par mīklainiem 2006. gadā “SCL Group” Latvijā veiktiem pasākumiem spriedzes vairošanā starp latviešiem un t. s. krievvalodīgajiem. Tie atspoguļoti pat firmas dokumentos, un arī Nikss aģentūrai apstiprināja, ka “pētījumi” bijuši un parādījuši, kā saspīlējums var ietekmēt vēlētājus. Ja tas ir noticis, tad to, liekas, neviens īsti nav pamanījis. Ne arī sapratis, vai manipulācijas īstenotas kaut kādās eksperimentālās vai konkrēti politiskās interesēs. (Piemēram, finanšu noziegumos apsūdzētais amerikāņu politkonsultants Pols Manaforts, kurš savulaik apkalpoja Ukrainas promaskavisko Reģionu partiju, devis tai gluži praktiskus padomus, kā spriedzes uzkurināšana starp krieviem un ukraiņiem izmantojama balsu nozvejai.) Tomēr nav izslēgts, ka “pētniekiem” šī mazā pieredze lieti noderēja, tāpēc briestošo tiesvedību ietvaros Latvijas kompetentajām iestādēm varētu rasties daži noskaidrojami papildu jautājumi.

Savukārt vēlētājiem nav jākautrējas partijām pavaicāt – ko šoreiz esat noalgojuši sev palīgos “skalot” mums smadzenes?

Saistītie raksti
LA.lv