Foto – LETA/ITAR-TASS

Kembridžas profesors: Ja valstis ar zemu dzimstību neuzņems migrantus, tajās samazināsies iedzīvotāju skaits un sabiedrība novecos 38

Ja valstis, kurās ir zems dzimstības līmenis, atteiksies uzņemt migrantus, tām jārēķinās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības strauju novecošanos, šodien konferencē “Atbildība un politiskā realitāte: izaicinājumi un risinājumi migrācijas krīzei Eiropā” pauda Kembridžas Universitātes profesors Roberts Rovtons.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Lai gan imigrācijas nozīme iedzīvotāju skaita un struktūras atjaunošanā esot pārspīlēta, tomēr nevar apgāzt apgalvojumu, ka šim procesam ir arī pozitīva ietekme. Minot piemērus par lielajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, profesors sacīja, ka negatīvu migrācijas rādītāju rezultātā iedzīvotāju skaits būtiski nemainītos Lielbritānijā vai Francijā. Tikmēr citās lielajās valstīs tā varētu būt problēma, proti, Polijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā turpmāko 85 gadu laikā iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 40%. “Tie ir dramatiski skaitļi,” komentēja Rovtons.

Papildus iedzīvotāju skaita kritumam būs vērojama arī sabiedrības strauja novecošanās, kas notiks tuvāko 40-50 gadu laikā. “Migrācija zināmā mērā atjaunina sabiedrību, bet ne dramatiskā līmenī,” viņš uzsvēra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā piemēru minot Vāciju, profesors norādīja, ka, lai sabiedrība nenovecotos, migrācijai jābūt ļoti milzīgai, jo cilvēku grupa pēc 60 gadu vecuma nākotnē varētu sasniegt 64%. Savukārt, ja dzimstības līmenis Vācijā nemainītos un migrācijai būtu labi rādītāji, līdz šī gadsimta beigām puse no Vācijas iedzīvotājiem būtu migranti vai viņu pēcteči. “Mans secinājums ir, ka migrācija ir veids, kā atjaunināt sabiedrību, tomēr, lai būtu būtiska ietekme, ir nepieciešams ļoti ievērojams migrantu skaits,” teica Rovtons.

Tāpat viņš atgādināja, ka ir valstis, kur migrācijas palielināšanās rezultātā vietējie iedzīvotāji “nepazudīs”.

Liels pārspīlējums arī esot par migrācijas ietekmi uz valstu ekonomiku. Kopumā šī ietekme varētu būt plus mīnus 1% robežās. Tāpat migrācija varētu samazināt nodarbinātību vietējo iedzīvotāju vidū, bet ietekme esot maza. Vienlaikus gan jāatceras, ka aprēķini ir balstīti uz diezgan zemu migrācijas līmeni, teica profesors. Ja migrācija būtu lielāka, arī ietekme varētu mainīties. Pagaidām gan esot grūti vai pat neiespējami aplēst milzīgās migrācijas sekas. “Tas liek domāt, vai šī krīze nav tikai aisberga pats galiņš,” viņš sprieda, aicinot ilgtermiņā domāt, kāds būs migrācijas spiediens no Āfrikas un Āzijas, kas ES būšot liels izaicinājums.