Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. maijs, 2012
Drukāt

Ķemeri – vieta ar daudzām sejām

kemeri

Ķemeru nacionālajam parkam piemīt neticama daudzveidība, un 5. maijā Ceļotāju dienas jeb Dabas aizsardzības pārvaldes atvērto durvju dienas ietvaros to varēs iepazīt, gan piedaloties radošās darbnīcās un dabas skolas nodarbībās, gan dodoties neparastās ekskursijās vai velopārgājienos. Dažādās parka vietās norisināsies ziepju vārīšana, izjādes ar zirgiem, pasaku stāstīšana un svētku koncerti.


 

Ķemeru nacionālais parks ir unikāla visdažādāko vērtību glabātava, kur rodamas Latvijā un visā Eiropā jau par retām kļuvušas dabas vērtības – neskarti augstie sūnu purvi, mitrie melnalkšņu meži, palieņu pļavas un putniem bagāti piejūras ezeri. Patvērumu te radušas daudzas retas un aizsargājamas augu, dzīvnieku un putnu sugas. Vienā reizē parku iepazīt nav iespējams, jo tam ir vairākas pārsteidzoši atšķirīgas sejas – Ķemeru apkārtnē iekārtotas takas un laipas ļauj sausām kājām izstaigāt slapjos mežus un dumbrājus, Lapmežciemā var izbaudīt piekrastes ainavu un vērot putnus Kaņiera ezera niedrājos, Latvijas lauku apkārtne un līdzenums skatāms Slampes pusē Dunduru pļavās, savukārt Valguma ezera apkaime ir pauguraina un pie Slocenes upes var aplūkot iežu atsegumus. Turklāt dažādi apskates objekti un maršruti parkā pieejami kā autobraucējiem, tā kājāmgājējiem un velosipēdistiem.

Pie Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas ēkas “Meža māja” sākas Melnalkšņu dumbrāja laipa, kur īsas pastaigas laikā var iepazīt pārmitru platlapju mežu – melnalkšņu dumbrāju Vēršupītes krastos. Šādi dabiski palieņu meži mūsdienās ir retums gan Latvijā, gan visā Eiropā. Dumbrājs ir cilvēku ļoti maz ietekmēts, un tam ir visas dabiska meža iezīmes – tajā var redzēt lielu augu daudzveidību, visdažādāko vecumu kokus un kritalas. Visi interesantākie augi saistoši aprakstīti stendos laipas malā. Kā katru pavasari, pašlaik tas ir applūdis un starp ūdens lāmām sākušas ziedēt purenes.

 

Dumbrājs ir īpašs arī ar plašu putnu saimi. Pusstundu ilgas pastaigas laikā pa dumbrāja laipu var novērot astoņas no deviņām Latvijā sastopamajām dzeņu sugām, jo tās visas mežā ligzdo. Dzeņu vērošanai piemērotākais ir tieši pavasaris, jo riesta laikā viņi bungo – dzeņu tēviņi sausās un skanīgās koku galotnēs vai zaros ar knābi rībina īpatnējas tarkšķu sērijas, paužot savas teritoriālās tiesības.

 

Turklāt cauri vēl maz salapojušajiem kokiem tos var labi saskatīt. Pateicoties dzeņiem, kuri ik gadu darina sev jaunus dobumus, dumbrājā mīt arī daudz citu meža putnu sugu, kas var ērti iemitināties dzeņu pērn pamestajās mājās.

Aplūkot skaistu ainavu un izbaudīt dabas pētnieka azartu vienlaikus var, vērojot putnus kādā no trim skatu torņiem – pie Kaņiera un Slokas ezeriem vai Dunduru pļavās. No peldoša skatu torņa virs Slokas ezera klajuma pavasarī var vērot graciozos baltos gārņus un gulbjus, meža pīles, cekuldūkurus, dumbrcāļus, laučus un vēl daudzus citus putnus. Savukārt gar ezera krastu stiepjas trīs kilometrus gara pastaigu taka, pa kuru ejot var redzēt vairāku atšķirīgu veidu mežus. Niedrājiem un tajos ligzdojošajiem ūdensputniem vēl bagātāks ir Kaņiera ezers, kura Riekstu pussalā, kadiķu pļavu ieskauts, viegli atrodams putnu vērošanas tornis. Tā ir viena no Latvijā izcilākajām un starptautiski nozīmīga putnu vērošanas vieta. Jebkurā laikā ezerā novērotas ap 200 putnu sugu. Vienmēr ezerā var redzēt kaijveidīgos putnus, gaigalas, jūras kraukli, dzirdēt lielā dumpja un ķauķu dziesmas. Man izdevās ieraudzīt arī lielāko Latvijas plēsīgo putnu – jūras ērgli. Pašlaik putnu balsu koncerts ezerā vēl tikai pieņemas spēkā, bet maija vidū un beigās tas sasniegs savu kulmināciju. Tad vakaros tornī notiks putnu klausīšanās pasākumi, kur bez maksas varēs vērot un dzirdēt putnus kopā ar speciālistiem.
kemeri2

Ķemeru nacionālajā parkā var nokļūt arī no Liepājas šosejas puses, un lieliska iespēja tiem, kas jau vismaz vienreiz Ķemeros ir bijuši, bet grib ieraudzīt tos citādi, ir Dunduru pļavas un Džūkstes muzejs. Muzejā, kas veltīts pasaku vācējam Ansim Lerhim-Puškaitim un Džūkstes pasakām, var gan klausīties, gan stāstīt pašu dzirdētās pasakas, noskatīties leļļu izrādi un pašiem tajā piedalīties. Turpretī Dunduru pļavas ir īpašas ar to, ka tajās vienmēr viegli var ieraudzīt savvaļas zirgus un taurgovis. Pļavas ir arī laba vieta, kur vērot citus savvaļas dzīvniekus, jo nomaļajās, meža ieskautajās pļavās, ko noganījuši zirgi un govis, patīk iznākt briežiem, stirnām, mežacūkām un lapsām. Tā ir arī lieliska vieta, kur aplūkot dzērves.

 

Vērts apskatīt

Informācija par visiem Ķemeru nacionālā parka velosipēdu un pastaigu maršrutiem, apskates objektiem, pasākumiem, naktsmājām, kā arī iespējām paēst atrodama internetā www.daba.gov.lv/kemeri.

Ļoti ērti parku var apskatīt, braucot ar velosipēdu, un tam nemaz nav vajadzīgs savs braucamrīks – uz parku var nokļūt ar vilcienu un velosipēdu iznomāt Ķemeru stacijā.

Slavenā Lielā Ķemeru tīreļa laipa pašlaik ir nojaukta, bet jauno laipu plānots uzbūvēt līdz gada beigām. Tūristiem tā būs pieejama tikai nākamajā tūrisma sezonā. Tāpat nākamgad varēs apmeklēt jaunu Zaļās kāpas maršrutu un Kaņiera pilskalna laipu.

 

Kas jāapskata

Piekļūt slavenajiem Ķemeru sēravotiem visvieglāk var parkā pie Ķemeru viesnīcas. Pasmelties ūdeni ar brīnumainajām dziedināšanas spējām var no avota “Ķirzaciņa”, kas ieplūst Vēršupītē. Rūpējoties par veselību, ūdenī jānoskalo seja un rokas. Sērūdens ir arī dzerams, taču lielos daudzumos nav ieteicams un tā garša ir diezgan savdabīga. Kopā Ķemeru parka apkārtnē izplūst aptuveni 30 dažādi sēravoti.

 

Kur atpūsties

Pie Valguma ezera ierīkota nūjošanas un dabas izziņas taka, kas atrodas atpūtas centrā “Valguma pasaule”. Sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem dabas taka sniedz iespēju izkustēties un ieelpot priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā ar nūjām. Skolēni te var dabā ieraudzīt to, par ko tiek rakstīts dabas mācības un bioloģijas grāmatās, – kritalas, egļu astoņzobu mizgrauža pēdas, atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus, iežu atsegumus pie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus. Izbraukumam pa ezeru iespējams iznomāt arī laivu.

 

Ķemeru nacionālā parka ceļotāju diena sestdien, 5. maijā

10.30 – 15.20 Ekskursija ar autobusu “Pa Ķemeru dziedējošās zelta dzīslas pēdām”. Ekskursijas laikā paredzēts apmeklēt augsto purvu, Ķemeru kūrorta vēsturisko centru, kā arī sanatorijas “Jantarnij Bereg” un “Jaunķemeri”. Dalība bez maksas, bet vietu skaits ir ierobežots un iepriekš jāpiesakās pa tālr. 26424972.

 

Ķemeri

• 11.00 Veloekskursija Ķemeri – Zaļā kāpa – Antiņciems. Iepriekš jāpiesakās pa tel. 29224618.

• 11.00 Konkursa “Gadsimts 
Ķemeru nacionālajā parkā” uzvarētāju apbalvošana un izstādes atklāšana “Meža mājā”. Aicināti visi konkursa dalībnieki.

• 10.00 – 16.00 Pavasara sagaidīšanas svētki “Meža mājā”:

• 10.00 un 13.00 ekskursija “Pavasaris dumbrājā” botāniķa vadībā,

• no 10.30 – radošās darbnīcas, āra uzdevumu trasīte, dabas skolas ūdens nodarbības bērniem, cienāšanās ar siltu tēju u. c.

 

Lapmežciems

• 11.00 – 16.00 Seno zvejnieku stāsti Lapmežciema muzejā.

• 16.00 Vokālo ansambļu saiets “Jūras vējš” Lapmežciema tautas namā.

 

Jaunķemeri

(Restorāns “Neptūns”)

Ekspozīcija “Ķemeru tramvajam – 100”.

• 14.00 Neierastā piekraste – ekskursija kājām gar jūras malu un piekrastes ciematiem (Jaunķemeri – Lapmežciems, garums ~5 km). Pulcēšanās plkst. 14 pie restorāna “Neptūns” Jaunķemeros.

 

Milzkalne – Smārde

• 10.45 – ~15 Velopārgājiens pa Milzkalnes un Smārdes puses mazāk pazīstamajām ainavām ar aizraujošu, bišu produktiem veltītu ekskursiju saimniecībā “Rubeņi” un iespēju apmeklēt atpūtas centra “Valguma Pasaule” interesantos brīvdabas objektus – noslēpumaino labirintu u. c. Iepriekš jāpiesakās pa tālr. 26495578.

 

Atpūtas centrs 
”Valguma Pasaule”

• 12.30 Laimes rituāls labirintā.

• 14.30 “Solis pirms …” – pirmā iepazīšanās ar baskāju taku un citiem brīvdabas pārsteigumiem pirms to oficiālās atklāšanas 10. maijā.

 

Slampes puse

• 10.00 – 17.00 Ziepju vārīšana viesu namā “Pilsētnieki”.

• 10.00 – 17.00 Džūkstes muzejs – Sprīdīša istaba ar pasaku stāstīšanu bērniem.

11.30 – 15.00 stāsti par Dunduru pļavu iemītniekiem Dunduru pļavu skatu tornī.

 

Tīreļi – stallis “Ormaņi”

10.00 – 18.00 Pastaigas zirga mugurā lieliem un maziem par īpašo Ceļotāju dienas cenu – Ls 1 par pusstundu ilgu apli. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 28677844.

 

Plašāka informācija

http://www.daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/kemeru_celotaju_diena/

Papildu informācija 
par Ceļotāju dienas norisēm pa tālr. 26424972

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+