Kamerons Rīgā sāks sarunas par ES līguma mainīšanu 2
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Austrumu partnerības samita laikā Rīgā piektdien ar Eiropas partneriem sāks aci pret aci diskutēt par Eiropas Savienības (ES) reformēšanu un Lielbritānijas nosacījumiem turpmākai dalībai blokā.
Savā pirmajā ārvalstu ceļojumā pēc uzvaras vēlēšanās Kamerons tiksies ar Eiropas līderiem, lai panāktu reformas, tostarp imigrācijas jautājumos.
Lai arī Austrumu partnerības samita galvenais jautājums būs ES attiecību sabalansēšana ar Krieviju un sešām bijušajām padomju republikām, tas būs arī sākums Kamerona ES reformēšanas kampaņai. Tā, visticamāk, turpināsies mēnešiem un, pēc britu līdera domām, novedīs pie ES līguma mainīšanas.
“Tā ir pirmā premjerministra vizīte ārzemēs kopš ievēlēšanas, un tā ir pirmā iespēja sākt dažas diskusijas ar partneriem par to, kā viņš vēlas reformēt Eiropas Savienību, pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar to, un par referendumu,” žurnālistiem pavēstīja Kamerona preses sekretārs.
“Ierosinātajai pasākumu paketei būs nepieciešamas izmaiņas līgumā,” atzina Lielbritānijas premjera pārstāvis.
Eiroskeptiķu spiests, Kamerons 2013.gadā apsolīja līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, ja šī gada vēlēšanās uzvarēs viņa vadītie toriji.
Pēc negaidīti pārliecinošās uzvaras vēlēšanās Kamerons tagad izjūt arvien lielāku spiedienu apsolīto referendumu sarīkot pēc iespējas agrāk.
Daži augsta līmeņa Kemerona partijas biedri aicinājuši balsojumu organizēt jau 2016.gadā. Uz to aicinājis arī konkurējošās Leiboristu partijas nākamais līderis Endijs Bērnhems.
Savukārt Apvienotās Karalistes eiroskeptiķu partijas līderis Naidžels Farāžs, kura partija gan ieguva tikai vienu vietu parlamentā, uzskata, ka referendums notiks nākamā gada maijā. Viņš brīdina, ka ES piedāvās Lielbritānijai tikai “kosmētiskas” izmaiņas nosacījumos.
Kamerona preses sekretārs atgādināja, ka solījums dots sarīkot referendumu līdz 2017.gada beigām, taču, ja tas būs iespējams, tiks izskatīta iespēja to noorganizēt agrāk.
Gaidāms, ka par apņemšanos rīkot referendumu nākamtrešdien tiks pavēstīts karalienes uzrunā, kurā tiks izklāstīta jaunās valdības likumdošanas programma. Pašu likumprojektu plānots parlamentā iesniegt dienu vēlāk.
Kamerons solījis, ka viņš aģitēs par palikšanu ES, ja viņam izdosies panākt iecerētās ES reformas.
Patlaban aptaujas liecina, ka briti referendumā nobalsotu par palikšanu ES.
Kamerona mērķis ir panākt izmaiņas, kas imigrantiem no ES valstīm apgrūtinās iespējas saņemt britu pabalstus, dos iespēju izvairīties no ES ciešākas integrācijas un “repatriēs” daļu Briselei nodoto pilnvaru.
Kamerona pārstāvētā Konservatīvā partija vēlas arī panākt, ka darba meklētājiem no ES valstīm, kuri sešu mēnešu laikā nav atraduši darbu, jādodas mājās.
Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers norādījis, ka viņš ir gatavs ar Kameronu runāt par “taisnīgu vienošanos”, taču uzsvēris, ka izmaiņas ES līgumā var būt tikai nelielas un ka tās nevar skart pamatprincipus, piemēram, pārvietošanās brīvību.
Lielbritānija pēc iestāšanās ES saglabājusi savu nacionālo valūtu un nav pievienojusies arī Šengenas zonai.
Daļa Apvienotās Karalistes uzņēmēju sākuši aktīvi aicināt britus balsot par palikšanu ES.
