Ķemeros atsāk rakt dūņas 0
Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi trīs gadu līgumu par zemes nomu dziedniecisko dūņu ieguvei Slokas purva atradnē ar SIA “Sanare KRC Jaunķemeri”.
Līgums par 0,41 ha liela zemes gabala nomu ar sanatoriju noslēgts, rīkojot konkursu. Pašlaik citi līgumi par zemes nomu dziedniecisko dūņu ieguvei nav noslēgti, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
“Latvijas Avīze” 13. jūlijā jau rakstīja, ka DAP, kuras pārziņā ir Ķemeru nacionālais parks, beidzās nomas līgums ar līdzšinējo Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguvēju – SIA “Sanare – KRC Jaunķemeri”. DAP rīkoja zemes nomas tiesību izsoli 0,5 ha lielajam dūņu ieguves iecirknim ar sākotnējo cenu 7,22 eiro mēnesī par visu pushektāru. Izsolē cena par nomu uzkāpa līdz 2000 eiro mēnesī, un sanatorija palika bez iespējas iegūt dūņas. Šīs izsoles rezultāti anulēti, jo izsolē varēja piedalīties jebkurš interesents, arī tādi, kam nav nekādas izpratnes par dūņu izmantošanu.
SIA “Sanare – KRC Jaunķemeri” valdes locekle Elīna Malkiela, sanatorijas dibinātāja un vadītāja Mihaila Malkiela mazmeita, pastāstīja, ka jaunā dūņu lauka ierīkošanai nācies iztērēt 15 tūkstošus eiro. Savulaik šis dūņu lauks bijis iznomāts kādam komersantam, kurš no ceļa bija racis dūņas, ciktāl sniegusies ekskavatora strēle. Tagad no šīs bedres bija jāizņem tur savulaik sabērtās šķembas, neaizmirstot par caurteces ierīkošanu, un jāizveido purvā ceļš, kas var turēt smago tehniku. Jaunais dūņu lauks atrodas līdzās iepriekšējam, kuru tagad neviens vairs neizmanto.
“Mēs esam lepni, ka spējam saglabāt dūņu dziedniecību. Jaunķemeru kūrortā dūņu izmantošanas pieredze ārstniecībā uzkrāta gandrīz simts gadu garumā, un dūņu izmantošanas efektivitāte ir viena no augstākajām pasaulē. Tas tikai no malas šķiet, ka dūņu ieguves process un procedūras ir viegli veicamas. Šajā procesā slēpjas daudzu cilvēku rūpīgs darbs, sākot no ieguves vietas labiekārtošanas un tehnoloģiskā ceļa izbūves līdz pat dūņu sagatavošanas procesam – procedūrai. Pret dabu un dabas vērtībām jāizturas ar atbildību. Sanatorija “Jaunķemeri” izlietotās dūņas nogādā uz reģenerācijas dīķiem, jo tām piemīt atjaunošanās spējas, taču kur dūņas liek citi to izmantotāji?” vaicā E. Malkiela.
Jaunajā dūņu laukā dūņas ir tikpat kvalitatīvas kā iepriekšējā, “Jaunķemeru” darbiniekiem izdevās nodrošināt, ka pacienti vairākus mēnešus ilgušās peripetijas ap dūņu laukiem nepamanīja. SIA “Sanare – KRC Jaunķemeri” šobrīd apkalpo 300 klientus un nodrošina darba vietas 280 cilvēkiem. Šis uzņēmums ir vienīgais, kas saglabājis senās dūņu un sērūdeņraža izmantošanas tradīcijas un ļauj cerēt, ka Jūrmala un Latvija kādreiz spēs atjaunot savulaik tik populāro kūrortu biznesu. Ķemeru dūņas ir vērtīgākas nekā, piemēram, Karlovi Vari dūņas Čehijā.
Sanatorija “Jaunķemeri” gadā iegūst gandrīz 450 tonnas dziedniecisko dūņu. Tās tiek izmantotas dūņu vannām, kā arī apmēram 24 tonnas gadā pārdotas citiem. “Jaunķemeri” dūņas iegūst vienu reizi trijās nedēļās. Izmanto vienu divas tonnas dienā.
Pašreiz ārstnieciskās dūņas, kas sagatavotas, izmantojot kūdru no Slokas purva, izmanto galvenokārt KRC “Jaunķemeri”, nelielos apjomos arī sanatorijas “Jantarnij Bereg” un “Baltic Beach Hotel”. Par iespējamo dūņu izmantošanu runā arī kādreizējās Ķemeru sanatorijas attīstītāji, kuri būvē pieczvaigžņu viesnīcu “Park Hotel Ķemeri”, viņi perspektīvā varētu piedāvāt apmeklētājiem vietējo dūņu vannas un aplikācijas.
