Ķemeru viesnīcas vērtība varētu būt viens līdz trīs miljoni latu 0
Ķemeru viesnīcas vērtība patlaban varētu svārstīties starp vienu līdz trīs miljoniem latu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja nekustamā īpašuma kompānijas “Arco Real Estate” Komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.
Ņemot vērā to, ka viesnīcas ēka ir ar 100 numuriem, kurus būtu iespējams aprīkot vismaz trīs zvaigžņu viesnīcas līmenī un iespējams gūt papildu ienākumus no ārstniecības procedūrām, ienākumu summa ļautu veidot viesnīcas vērtību ap sešiem līdz desmit miljoniem latu. Taču pieņemot, ka viesnīcai ir nepieciešami renovācijas darbi aptuveni septiņu līdz deviņu miljonu latu vērtība, šī brīža viesnīcas vērtība būs tuvu vienam miljonam latu, skaidroja Kanenbergs.
Ja potenciālajam investoram būs citi iemesli Ķemeru viesnīcas iegādei, kas balstīti ne tikai uz ienākumu gūšanu no viesnīcas darbības, tad iespējams iegādes summa var palielināties līdz aptuveni trīs miljoniem latu, piebilda Kanenbergs.
Šādu investoru skaits, kuri būtu gatavi ieguldīt līdzekļus viesnīcas ēku renovācijā, ir ļoti mazs, tāpēc ir maz ticams, ka iespējamajā izsolē pretendentu skaits būs lielāks par trīs, norādīja Kanenbergs.
“Lai noteiktu Ķemeru viesnīcas pārdošanas cenu, kā pamatu vajadzētu, līdzīgi kā citiem komercobjektiem, ņemt vidējo objektu ienesīgumu ilgākā laika posmā. Jāsaka, ka šim objektam aptuvenais ienākumu līmenis var būt ļoti atšķirīgs. Tas atkarīgs no biznesa menedžmenta un pieredzes līdzīgās vietās,” skaidroja Kanenbergs.
Šajā gadījumā ārstniecības biznesa konceptu, iespējams, vajadzētu turpināt, izmantojot vietējās ārstnieciskās dūņas un dabīgo minerālūdeni,” uzskata nekustamā īpašuma eksperts.
“Jāsaka, ka apkārtējās vides labiekārtošanai noteikti būtu nepieciešams valsts un vietējās pašvaldības atbalsts, jo klientiem būtu jāizmanto vietējais parks un būtu jādemontē apkārtnē nepievilcīga izskata ēku drupas, kuras samazina pievilcīgumu viesnīcas ēkai,” sacīja Kanenbergs.
Jau ziņots, ka Ķemeru sanatorijas sākuma cena janvārī plānotajā izsolē varētu būt atbilstoša parādu summai, kādu tās īpašniekam aprēķinājusi banka – pieci miljoni latu, 28.novembrī Saeimas Pieprasījumu komisijā informēja Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis.
Tieši sanatorijas īpašnieku parādu dēļ sanatorija drīzumā nonāks izsolē – Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Valdis Vītoliņš aģentūrai LETA norādīja, ka sanatorijas pašreizējiem īpašniekiem SIA “Ominasis Latvija” ir saistības pret pašvaldību un kreditoriem, tāpēc tiesu izpildītājs izsludinās sanatorijas izsoli. Konkrēts izsoles termiņš nav zināms, bet, iespējams, tā varētu notikt ap 2013.gada janvāri.
Lai nodrošinātu Ķemeru viesnīcas saglabāšanu un aizsardzību, Pieprasījuma komisijas deputāti 28.novembrī vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ar lūgumu izskatīt iespēju piedalīties izsolē par viesnīcas iegādi. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) drīkstēs izsolē nopirkt minēto objektu, ja premjers vai valdība par to būs pieņēmusi oficiālu lēmumu.
Jūrmalas pašvaldības deputāti 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no “Ķemeru” ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA “Ominasis Latvija”, bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā “latvia.travel” norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30.gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju “Ķemeri” ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30.gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.
