Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. jūlijs, 2014
Drukāt

ĀCM dēļ Latgalē strādā inspektori no visas Latvijas un pat eksperti no Eiropas (2)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

PVD pārstāvji Māris Ablogins un Dace Kanberga pilnā "kaujas gatavībā" pie zemnieku saimniecības "Vālodzīte" vecās kūts.

Vakarrīt jau tūliņ pēc pulksten astoņiem Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes filiāles pārpildītajās telpās Krāslavā bija kā bišu stropā – gan pašu darbinieki, gan palīgi, viņu vidū veterinārie speciālisti pat no Liepājas un Kuldīgas, gatavojās kārtējai pārbaudes dienai PVD aizsardzības un uzraudzības zonā daudzos Latgales pagastos – Robežnieku, Ezernieku, Bērziņu, Kalniešu, Indras, Svariņu, Dagdas un citos.

Ceļā dodas 13 ekipāžas


Materiālo resursu daļas vadītājs Mareks Bogdanovičs trīspadsmit ekipāžu dalībniekiem, pavisam 33 cilvēkiem, steidza izsniegt visu nepieciešamo, lai varētu pārbaudīt lauku sētas, noņemt cūkām asiņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, veikt dezinfekciju. Tika pētītas novadu kartes, saskaņoti braucienu maršruti.

Un tad – stingra instruktāža. Valsts vecākais veterinārais inspektors Dzintars Juškus sīki skaidro, kas un kā jādara, kā jārīkojas neparedzētās situācijās. Beigās paziņo: “Vakarā mums piebiedrosies Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Edvīns Oļševskis un divi Eiropas Komisijas eksperti.”

Ja nebūs inficētas – 
nekaus un nededzinās


Pievienojos ekipāžai, ko vada no Jelgavas palīgā atbraukušais PVD Dienvidzemgales valsts veterinārais inspektors Māris Ablogins. Kad ierodamies Indras pagastā, viņš nosaka: “Tagad “ķemmēsim” lauku sētu pēc sētas. Ja saimnieka nebūs mājās, piefiksēsim to un atgriezīsimies vēlāk. Ja kāds teiks, ka viņam cūku nav, tik un tā iesim kūtī pārbaudīt.”

Pirmajai mājai ārdurvis aizslēgtas, otrajai – durvīm priekšā nolikta slota, kas arī nozīmē, ka saimnieks nav sastopams. Trešajā mājā saimniece nobijusies, ka tūliņ, tūliņ viņas suķi kaus nost. Viņa nomierinās tikai tad, kad inspektors skaidri un gaiši pasaka: “Ja jūsu cūka nebūs inficēta ar bīstamo Āfrikas cūku mēra vīrusu, neviens jums to no saimniecības neizņems un nededzinās. Ja cūka būs vesela, varēsiet to turpināt audzēt, tikai, protams, būs jāievēro visi piesardzības noteikumi.”

Policija noķer 
pārkāpēju


Ja vajag, ekipāžas savā starpā sazinās un uztur kontaktu ar PVD Dienvidlatgales pārvaldi. Saņemam ziņu, ka Valsts policija, turpinot pārbaudīt atsevišķas personas un transportlīdzekļus gan Krāslavas novada Robežnieku pagastā, gan Dagdas novadā, pieķērusi kādu vīru, kurš centies no epidēmijas rajona izvest 1,5 kilogramus cūkgaļas.

“Cūkgaļu izvest ir ļoti bīstami,” skaidro M. Ablogins. “Draudīgais vīruss gaļā saglabājas pat septiņus un astoņus mēnešus, auksti kūpinātā gaļā vēl ilgāk. Bīstamības dēļ mājas cūku turētājiem aizliegts ne vien izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, bet arī pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību. Cūkas jātur iekštelpās, lai nebūtu iespējams kontakts ar mežacūkām.

Iespējams, satraukums sabiedrībā ir pārmēru sakāpināts. Man zvana un prasa, vai tiešām Latgalē visiem ceļiem policija priekšā. Varu nomierināt – izbraukāju vairākus ceļus, nesastapu nevienu policijas mašīnu. Bet tajā pašā laikā acīmredzot arī jābrīdina – ja Saeima izsludinās ārkārtas stāvokli, kontroles un pārbaudes tikai ņemsies spēkā.

Saimniece pati 
ieinteresēta 


Kad iebraucam zemnieku saimniecībā “Vālodzīte”, saimniece Regīna Urbanoviča smaidot saka: “Es jūs jau gaidīju. Man šodien apaļa jubileja, cūkas audzēju jau 21 gadu, pārbaudē esmu pati ieinteresēta. Gribas, lai ātrāk noņem asiņu paraugus un lai ātrāk uzzinu – ir vai nav bīstamais vīruss. Pirms pāris gadiem, kad arī mūs apdraudēja mēris, manas cūkas nebija inficētas.”

Saimniece stāsta, ka viņu satrauc, vai infekciju nevar izplatīt klaiņojošie suņi un graudaugu sējumi, kas atrodas tuvu mežam, kur atrasta nobeigusies mežacūka. Un lūdz, lai drošības dēļ neeju kūtī un tai pat netuvojos. Lūgumu ņemu vērā. Arī visi trīs inspektori mani uzmana. Bet paši uzvelk spectērpus un sāk rīkoties. Kad sagatavots dezinfekcijas šķīdums, sakārtoti specifiskie darbarīki un paņemtas vajadzīgās veidlapas, dodas kūtī noņemt cūkām asiņu paraugus.

Darba vēl ļoti daudz


Pievakarē Krāslavā ekipāžas sāk atgriezties. Katrā pagastā ir simtiem lauku sētu, kamēr visas pārbaudīs, paies vēl vismaz nedēļa.

“Cilvēkiem jāsaprot, ka tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mēris neizplatās tālāk,” saka PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis. “Nedrīkst pieļaut vieglprātīgu attieksmi. Kā tajā gadījumā, kad saimnieks saka, ka viņam cūku nav, bet, kad iet kūti pārbaudīt, izrādās, tomēr ir, bet viņš taisnojas – bet tas taču ir sivēns.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Visi saskreja ka bite pie medu,bet kas notiek laukos,kados cilveki dzivo apstaklos,to neviens NEGRIB redzet.Bardaks lv!

  2. ācm piebeigs cūkkopību latvijā, bet vvd piena lopkopību. Labi, ka vismaz gailenes mežā.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+