Ķengaragā top jauns katoļu dievnams 0
Ķengaragā padomjlaikā atņemtās un nojauktās baznīcas vietā Sv. Antona draudze būvē citu.
“Kopš 2001. gada, kad tiku nozīmēts par Rīgas Sv. Antona draudzes prāvestu, manu prātu nepārtraukti nodarbināja doma, ka Sv. Antona draudzei ir jābūt savam dievnamam,” atceras monsinjors Oļģerts Daļeckis (attēlā no labās). Šogad būvdarbi rit pilnā sparā, un, ja izdosies savākt pietiekami daudz ziedojumu, lai darbi neapstātos, nākamgad celtni pabeigs.
Padomjlaikos šo vietu Rīgas mikrorajonā pazina pēc restorāna “Šcecina”, kas atrodas Maskavas ielas otrā pusē. Tiesa, to, kāds būs dievnams pēc pabeigšanas, var iztēloties vienīgi, aplūkojot ēkas skici. Taču nākotnē šis būs skaists akcents pilsētvidē un, domājams, kļūs par tikpat kupli apmeklētu lūgšanu vietu kā Vissvētās Trīsvienības baznīca citā Rīgas rajonā – Purvciemā. Arī tas ir viens no pēdējos gadu desmitos uzceltajiem dievnamiem, kura tapšanā O. Daļeckis aktīvi piedalījies.
Agrāk Sv. Antona draudzei piederēja dievnams Ogres ielā 2, taču 1969. gadā tas tika atņemts un nojaukts.
Prāvests stāsta, ka bija grūti atrast vietu, kur celt jauno baznīcu:
“Tika noskatītas vairākas vietas – Lokomotīves ielā, Aviācijas ielā, Prūšu ielā, Maskavas ielā pretī Ikšķiles ielai un citās vietās, bet nevienā no tām baznīcu celt nevarēja. Beidzot mums piedāvāja nelielu zemes gabalu Maskavas ielā 309A, kura īpašnieki bija Kanādā dzīvojoši latvieši.”
3495,2 m2 lielā zemes gabala iegāde draudzei izmaksāja 72 000 latu.
Monsinjors Oļģerts Daļeckis ir arī Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests, un šajā baznīcā tiek vākti ziedojumi Sv. Antona draudzei. Tā kā Sāpju Dievmātes baznīca atrodas Vecrīgā, tajā bieži iegriežas tūristi, lūdz svētību, veselību un veiksmi dzīvei un darbam un iemet ziedojumu traukā savu artavu dolāros vai eiro. Ik sestdienas vakaru plkst. 18 baznīcā tiek svinēta Sv. Mise visu atbalstītāju nodomam neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo un kādai draudzei vai konfesijai ir piederīgi, par visiem ziedotājiem.
Prāvests O. Daļeckis savulaik ir beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu un pats vadījis Garīgā semināra būvdarbus, tāpēc baznīcas celtniecībai seko ar profesionāļa skatu. Jaunībā ir Naujenē cēlis Jezupovas baznīcu. Toreiz piedzīvojis, ka padomju vara vispirms atļauj celt, bet pēc tam namu draudzei atņem un tur ierīko klubu, uz kuru ar autobusiem ved dancotājus no Daugavpils. Jo vietējie ļaudis izturējās ar cieņu pret dievnamu un dejot tur negāja. Jezupovas baznīca draudzei tika atdota tikai pēc 28 gadiem.
O. Daļeckis stāsta, ka būvmateriālu ražotāji arī atbalsta baznīcas celšanu, dodot atlaides materiālu iegādei. “Tagad braukšu uz Lodi runāt par apdares ķieģeļu pirkumu, ceru, ka arī tur varēšu sarunāt atlaidi. Paldies visiem ziedotājiem! Lai tiktu zem jumta, vajag savākt vēl vismaz 350 000 – 400 000 latu.”
