Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. augusts, 2013
Drukāt

Kerijs: Ķīmisko ieroču pielietošana Sīrijā “nav noliedzama”

LETA/AFPLETA/AFP

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pirmdien paziņojis, ka ķīmisko ieroču lietošana no Sīrijas valdības puses vairs “nav noliedzama”, norādot, ka Damaskas apkārtnē pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums ir “morāla piedauzība”.

 

“Tam, ko mēs pagājušajā nedēļā redzējām Sīrijā, jāsatricina pasaules sirdsapziņa. Tas neiekļaujas nevienā morāles kodeksā,” preses konferences laikā uzsvēra Kerijs. “Nemaldiniet sevi, prezidents Baraks Obama uzskata, ka tiem, kas lietojuši pasaules briesmīgākos ieročus pret pasaules vismazāk pasargātajiem cilvēkiem, jānes atbildība.”

Valsts sekretārs piebilda, ka ASV rīcībā esot papildus informācija par pagājušās nedēļas uzbrukumu, kas tuvāko dienu laikā tikšot nodota atklātībai.

Kerijs arī norādīja, ka ANO inspektoru kavēšana nokļūt notikumu vietā liecinot par to, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam esot kas slēpjams.

“Tā vietā tas tupināja uzbrukumus šai teritorijai, to bombardējot un sistemātiski iznīcinot pierādījumus. Tā nav tādas valdības rīcība, kam nebūtu ko slēpt. Režīma novēlotais lēmums dot pieeju [notikumu vietai] ir pārāk novēlots, lai rosinātu uzticību,” uzsvēra ASV valsts sekretārs.

“Civilpersonu slaktēšana bez šķirošanas, sieviešu un bērnu, un nevainīgu garāmgājēju slepkavošana ar ķīmiskiem ieročiem ir morāla piedauzība. Pēc jebkuriem standartiem, tā nav piedodama. Un neskatoties uz attaisnojumiem un atrunām, kurus daži ir sarūpējuši, tā nav noliedzama,” norādīja Kerijs.

Nedaudz vēlāk arī Baltā nama pārstāvis Džejs Kernijs paziņoja, ka, “mūsuprāt, ir maz šaubu par Sīrijas režīma vainu”.

Šie ir līdz šim visskarbākie ASV paziņojumi par situāciju Sīrijā, kas liecina, ka Vašingtonā gaisotne strauji mainās un Baltā nama līdzšinējo atturību pret iespējamo iejaukšanos Sīrijas pilsoņkarā sāk nomainīt arvien lielāka apņēmība vērst pret Asada režīmu militāru spēku.

Tomēr Kerijs uzsvēris, ka pirms izšķirties par ASV reakciju uz Sīrijā notiekošo Obama konsultēsies ar sabiedrotajiem.

Vairākas NATO valstis ir izplatījušas paziņojumus, solot reaģēt uz ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā, taču pagaidām neviena no tām nav skaidri izteikusies, ko šāda reakcija patiesībā nozīmētu.

Tikmēr atsaucoties uz ASV administrācijas augsta ranga amatpersonām, laikraksts “The Washington Post” vēsta, ka Obama apsverot ierobežota militāra trieciena iespēju, atturoties no dziļākas Savienoto Valstu iesaistīšanās Sīrijas pilsoņkarā.

Šī operācija, iespējams, neilgtu vairāk par divām dienām, un tajā tiktu izmantotas no kuģiem palaistas spārnotās raķetes, kā arī tālas darbības bumbvedēji, kas dotu triecienu militāriem mērķiem, kas nav tieši saitīti ar Sīrijas ķīmisko ieroču programmām, raksta “The Washington Post”.

ASV karakuģi, kas bruņoti ar spārnotajām raķetēm, jau atrodas pozīcijās Vidusjūrā.

Tikmēr Izraēlā pilsoņiem uzsākta gāzmasku dalīšana gadījumam, ja Asada režīmus uz rietumvalstu uzbrukumu reaģētu ar Izraēlas apšaudīšanu, kā to 1991.gada Persijas līča kara laikā darīja toreizējais Irākas diktators Sadams Huseins.

Tajā pašā laikā, lai pārrunātu situāciju Sīrijā, Jordānijā tikušās rietumvalstu un pret Asada režīmu noskaņoto musulmaņu valstu augstākā ranga militārpersonas, ziņo diplomāti.

Viņi norāda, ka, lai gan tikšanās bijusi plānota jau iepriekš, notikumu attīstība ir mainījusi sanāksmes dienas kārtību.

Tomēr ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs, kurš līdz ar savu jordāniešu kolēģi bija notikušās sanāksmes organizators, ir viens no Vašingtonas skeptiķiem, kas brīdina par augstajām izmaksām, kādas prasītu pilna mēroga iesaistīšanās vēl vienā militārā konfliktā Tuvajos Austrumos.

Arī Obama līdz šim ir izrādījis atklātu nevēlēšanos iesaistīt Savienotās Valstis jaunā karadarbībā.

Kā liecina aptauja, kuru pēc aģentūras “Reuters” pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Ipsos”, 60% amerikāņu iebilst pret militāro iesaistīšanos Sīrijas konfliktā, bet tikai deviņi procenti aptaujāto ir stingri pārliecināti, ka prezidentam ir jārīkojas, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu šajā valstī.

Tikmēr Asads ir noliedzis, ka viņam lojālie spēki būtu lietojuši ķīmiskos ieročus, un paziņojis, ka Savienotās Valstis tikšot sakautas, ja tās uzbruks Sīrijai.

Arī Sīrijas sabiedrotā Krievija, kas līdz šim nodrošinājusi Asada režīmam aizsardzību ANO Drošības padomē, joprojām norāda, ka ķīmiskos ieročus patiesībā, iespējams, lietojuši nemiernieki, un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdinājis, ka jebkāda iejaukšanās Sīrijas konfliktā bez Drošības padomes pilnvarojuma, būs smags starptautisko tiesību pārkāpums.

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu pirmdien uzsvēra, ka joprojām nav pierādījumu, ka Asada režīms būtu lietojis ķīmiskos ieročus.

Tāpēc domājams, ka Krievija, kā arī Ķīna, izmantojot savas veto tiesības, ANO Drošības padomē bloķēs jebkuru iespējamo rezolūciju, kas pilnvarotu militāru uzbrukumu Sīrijai.

Tomēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs norādījis, ka uz ķīmisko ieroču pielietošanu iespējams reaģēt arī bez ANO mandāta. Arī Francija uzstāj uz stingrāku rīcību, vēršoties pret Asada režīmu.

Šādai rīcībai ir vēsturiski precedenti. 1999.gadā NATO bez Drošības padomes mandāta sāka toreizējās Dienvidslāvijas bombardēšanu, norādot, ka tas nepieciešams Kosovas civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Arī Turcija, kas aktīvi atbalsta sīriešu nemierniekus, paziņojusi, ka ir gatava piedalīties jebkurā starptautiskā militārā operācijā pat bez ANO pilnvarojuma.

Tikmēr Vašingtona atcēlusi šonedēļ Hāgā plānoto tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem, kurā bija paredzēts apspriest Sīrijas jautājumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+