Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. jūlijs, 2014
Drukāt

Nestāstiet, ka nevar atrast 80 miljonus gadā! Saruna ar Valdi Keri (21)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valdis Keris

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Dr. Habil. med. VALDIS KERIS nesen saņēma solījumu no “Vienotības” valdības vadītājas Laimdotas Straujumas, ka veselības aprūpei piešķirs papildu naudu. Šogad tie būšot 10 miljoni eiro, bet nākamgad – 40 miljoni eiro. Vai ar to veselības aizsardzībai pietiks, lai Saeimas pirmsvēlēšanu gaisotnē arodbiedrības prasošā balss apklustu? V. Keri iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

V. Krustiņš: – Vai jūs pats kandidēsiet Saeimas vēlēšanās?


V. Keris: – Nē, nē, pats es negatavojos balotēties, bet LVSADA gan vienmēr ir paudusi viedokli par kandidātiem un partiju pro­grammām.

– Kāpēc ne politikā, kāpēc no malas? Būsim atklāti – jūsu pēdējo gadu darbība liecina, ka esat politisks cilvēks. Jānotic, ka intelektuāļi baidās “sasmērēties” tā dēvētajā melnajā darbā…


– Taisnība, lēmumi par sociālo un veselības aprūpi tiek pieņemti politiskā līmenī. Sen ir pagājis tas laiks, kad arodbiedrības deklarēja, ka tās, lūk, esot nepolitiskas darba ņēmēju organizācijas. Lielākā daļa arodbiedrību saprot: ja lēmumi tiek pieņemti politiskā vidē, tad labvēlīga rezultāta sasniegšanai ir jāvirza politiski argumenti.

Ja to, ko tagad stāstu un skaidroju sabiedrībai, būdams LVSADA priekšsēdētājs, stāstītu un skaidrotu kā politiķis, liela daļa teiktu: ahā, tās ir tavas politiķa un partijas intereses!

Esmu konsultējis vairākas partijas, kad tās man to lūgušas, un nekad neesmu liedzis padomu. Vajadzības gadījumā sagatavoju arī lietderīgu faktu materiālu. Lūk, te ir jaunākie Ei­ropas Komisijas (EK) priekšlikumi Eiropas Padomei par to, kas tai būtu jāiesaka Latvijai. Viens no tiem ir veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošana, un tas cieši saistīts ar finansējuma palielināšanu. Politiķiem ir jāsaprot, ja reiz ir tā labā starptautiskā prakse par veselības aprūpes finansēšanu, tad tur ir racionāls grauds.

– Tas labi. Bet…


– Liela problēma mūsu politiķu darbā ir kompetences trūkums. Es nerunāju par deputāta profesionālu zināšanu trūkumu kādā konkrētā specialitātē, bet gan par to, ka valsts vadīšana, politiskās atbildības uzņemšanās prasa labas starptautiskas prakses pārņemšanu no kolēģiem citās attīstītās valstīs. Tāpat tas prasa ES dokumentos noteikto garantiju ievērošanu. Šajā jautājumā arodbiedrība ir guvusi zināmus panākumus. “Latvijas Avīzes” redakcijā 2010. gadā notika saruna pie apaļā galda par arodbiedrības sūdzību Eiropas Ombudam, ko bija parakstījuši 54 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Sarunā piedalījās toreizējā valdības vadītāja Valda Dombrovska padomnieks Gints Freimanis, Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma, EK Latvijas pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca, un visi vienā balsī apgalvoja, ka ES institūcijām neesot nekādas daļas gar Latvijas veselības aprūpi – par to atbildot pati dalībvalsts. Es tam nepiekritu, un izrādās, ka man bijusi taisnība. To apliecina arī līgums par ES darbību. Šā līguma 6. un 9. pants gan pēc burta, gan gara paredz dalībvalstu pienākumus veselības aprūpē, bet vienlaikus arī to, ka ES ir tiesīga uzlabot valsts darbību, lai novērstu kļūdas. EK Latvijai ir rekomendējusi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību.

Bet pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām mums atkal mēģināja iestāstīt, ka veselības aprūpe neesot parlamenta darīšana. Politiķi nevis uzņemas atbildību, bet gan izvairās no tās. Katram EP deputātu kandidātam personīgi uzrakstījām vēstuli ar lūgumu atbildēt, vai viņi piekrīt, ka EP kompetencē ir rūpēties par vienu no svarīgākajām cilvēktiesībām – veselības aprūpi. No 171 kandidāta apstiprinoši atbildēja tikai 22. Pārējie izlikās neredzam šo vēstuli. Bet Roberts Zīle bija vienīgais, kurš atbildēja “nē” un tika ievēlēts.

– Šlesera kungs patlaban organizē partiju, kurā būšot problēmas izprotoši cilvēki – bijušie premjerministri un arī tādi politiķi, kuri vēl nav valdību vadījuši. Tie būtu atbalstāmi?


– Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris 
Apinis ir uzrakstījis rakstu “Veselības aprūpes budžets kā lupatu deķis”, kurā secina, ka visas vainas veselības aprūpes finansēšanā cēlušās Ivara Godmaņa valdības laikā. Viņš esot uzskatījis, ka veselības aprūpei nevajag dot vairāk naudas – paši tiks galā. Tā tas arī ir aizgājis, un neviens šo “kļūdu” nav labojis.

– Kera kungs, tā ir pagātne. Jājautā tiem, kas valda šodien. Jūs esat diezgan nežēlīgs – ministri Circeni, kurai nav laba veselība, dzenat demisijā. Viņa savai partijai un medicīnai ir atdevusi visus spēkus, aizstāvējusi partijas līniju… Bet ministrei nav un nebija tās naudas, kāda ir premjerei makā. Redz, Straujumas kundze jūs, ārstus, uzreiz nomierināja ar 40 miljonu eiro injekciju. Apklusāt.


– Lēmumu par neuzticības izteikšanu ministrei Circenei pieņēma LVSADA 
padome, nevis es vienpersoniski. Pirms padomes sēdes apmēram mēnesi aptaujājām arodbiedrības biedrus, izanalizējām informāciju un tikai tad pieņēmām lēmumu. Svaru kausi ar lielu pārsvaru nosvērās par neuzticības izteikšanu Ingrīdai Circenei.

– Vai, tiekoties ar jums, valdības vadītāja runāja par nopietnām lietām un vajadzībām? 


– Mēs runājām par to, ka Circenes kundzes darbā bijušas īpatnības, kas nevar atstāt vienaldzīgu. Piemēram, kad pagājušajā gadā tika izstrādāts šī gada valsts budžeta projekts, ministre pēc sarunām ar mūsu arodbiedrību septembrī uzrakstīja vēstuli valdības vadītājam Dombrovskim un finanšu ministram Vilkam, kurā lūdza izpildīt valdības rīcības plānā solīto un tāpēc piešķirt veselības aprūpei finansējumu, kas līdzinātos 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas samazinātu lielos pacientu līdzmaksājumus, garās rindas pie speciālistiem, kā arī dotu vairāk naudas kompensējamiem medikamentiem un palielinātu neadekvāti zemās mediķu algas. Pēc ne tik ilga brīža Circenes kundze ar 2014. gada veselības aprūpes budžeta projektu iepazīstināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kur informēja, ka veselības aprūpei pietikšot ar 3% no IKP.

– Droši vien ministri pārliecināja un viņa ieturēja partijas līniju… 


– Politiķim tomēr vajadzētu tikt skaidrībā, kuru vai kādu līniju viņš grib ieturēt. Drīz parādīsies pirmās 2015. gada valsts budžeta projekta aprises. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Veselības ministriju vadītu konsekventa un kompetenta persona.

– Ministrijā ir arī valsts sekretārs, departamentu direktori. Bet par līnijas izvēli sakāt pareizi.


– Ierēdņi, protams, ir vairāk vai mazāk kompetenti, bet viņi tomēr strādā politiskas personas vadībā.

– Patlaban tiek veidots budžets 12. Saeimas valdībai, bet kā tas top, vai pēc “vecajām, stabilajām” nostājām un principiem? Finanšu ministrs līdz Saeimas vēlēšanām nenomainīsies…


– Šo jautājumu mēs ar premjeri apspriedām, un viņa piekrita, ka Godmaņa laikā ieviestā kļūda ir jānovērš un medicīnai jāpiešķir ES vidējam līmenim atbil­stošs finansējums.

– Tad jau viss ir norunāts?


– Nē, jau dzirdu, ka tā nedrīkst, ka tas esot nepareizi. Tikmēr līdzšinējās prakses dēļ Latvijā katru gadu uz kapiem tiek aizsūtīti par 6000 iedzīvotājiem vairāk nekā tad, ja medicīna tiktu finansēta tādā līmenī kā ES jaunajās dalībvalstīs. Par veco Eiropu es pat neuzdrošinos runāt. Ja politiķi veselības aprūpei piešķirtu 5% no IKP, tāpat kā mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva (pēdējā tuvojas jau 6% no IKP), tad mirstība būtu krietni mazāka.

“Eurostat” dati rāda, ka naudas sadalījums starp nozarēm Igaunijā un Lietuvā ir daudz atbilstošāks starptautiskajai praksei nekā Latvijā. Viena joma, kas Latvijā ir stipri pārfinansēta salīdzinājumā ar Eiropas vidējo līmeni, ir tā saucamās ekonomiskās attiecības. Tas liek secināt, ka dažādiem uzņēmējdarbības projektiem, nerunājot par to kvalitāti, naudas ir pārpārēm. Vienai aviokompānijai nakts laikā valdība spēja atrast 50 miljonus latu. Turpretī veselības aprūpei ir lielas cīņas par padsmit miljoniem, no kuriem atkarīga cilvēku veselība un dzīvība.

– Vēlreiz jautāšu: vai jūs no premjerministres Straujumas kundzes, kura pretendē vadīt valdību arī nākamajā Saeimas sasaukumā, saņēmāt atbildi, ka jūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā?


– Ministru prezidente apsolīja, visticamāk, jau jūlijā atrast vismaz 10 miljonu eiro papildu finansējumu ar mērķi būtisku daļu no šīs summas novirzīt mediķu darba samaksas paaugstināšanai. Ir panākta vienošanās par papildu 40 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei 2015. gada valsts budžeta projektā. Arī turpmākajos gados tikšot plānots pakāpenisks finansējuma palielinājums, lai līdz 2020. gadam pietuvotos 5% no IKP, kā to iesaka Pasaules veselības organizācija (PVO).

– Vai tie 40 miljoni atbilst jūsu aprēķiniem?


– Viens procents no IKP ir apmēram 240 miljoni eiro. Tātad 40 miljoni ir apmēram sestā daļa, bet tas ir vismaz solis pareizajā virzienā.

– Ne vienmēr solītais krīt makā. Vai ar to pietiek, lai jūs vairs neorganizētu piketus un streikus?


– Politiķi pret piketiem ir kļuvuši visai imūni. Piemēram, pagājušā gada jūnijā bija liels arodbiedrību pikets pie Ministru kabineta. Valdības pārstāvji bija spiesti iznākt pie piketētājiem, jo bija atbraucis pārstāvis no Eiropas Arodbiedrību konfederācijas. Parunājāmies, apmainījāmies laipnībām, un ar to viss beidzās.

Mēs esam spiesti meklēt jaunas darba formas. Viens no veidiem bija kampaņa par cilvēku tiesībām uz veselības aprūpi pirms EP vēlēšanām. Šī kampaņa nav pilnībā beigusies – ir noslēdzies tikai pirmais posms. Iestrādes paliek, un tās tiks turpinātas līdz Saeimas vēlēšanām.

Cilvēkiem mēģina iestāstīt, ka valstī nav naudas. Mēs esam parādījuši tās nozares, kurām piešķir daudz vairāk no IKP nekā vidēji ES. Veselības aprūpe finansiāli krietni atpaliek no ES vidējā līmeņa, jo politiķi nepieņem pareizos lēmumus – viņi neproporcionāli sadala budžetu un līdz ar to neveicina cilvēkos vēlmi maksāt nodokļus.

Latvijas valdība 2012. gadā uzdeva jautājumu PVO atbildīgajām amatpersonām, kā būtu jārīkojas, lai veiksmīgi varētu īstenot iecerētās veselības aprūpes reformas. Ar PVO desmit ieteikumiem ir iepazīstināta ne tikai Veselības, bet arī Finanšu ministrija. Abas ministrijas šo informāciju no Latvijas iedzīvotājiem ir slēpušas.

– Vai šī informācija tika slēpta arī no premjera?


– Ja Circenes kundze un Vilka kungs nav uzskatījuši šo informāciju par pietiekami nozīmīgu, lai ar to plašāk iepazīstinātu gan kolēģus valdībā, gan sabiedrību, tas ir nopietns mīnuss viņu abu darbā. Straujumas kundze ir iepazīstināta ar PVO ieteikumiem.

– Cik miljoni partijām būtu jānodrošina veselības aprūpei, lai vienkāršais cilvēks par tām varētu balsotu?


– PVO skaidri un nepārprotami norāda, ka medicīnai jāsaņem vismaz 5% no IKP un vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Patlaban veselības aprūpei ir piešķirti 3% no IKP un 8% no vispārējiem valdības izdevumiem. Līdz ar to, lai sasniegtu mērķi, ikgadējam pieaugumam vajadzētu būt nedaudz vairāk par 0,3% no IKP jeb aptuveni 80 miljoniem eiro. Cilvēks var būt pie vislabākās veselības, bet, ja viņam būs tikai puse no vajadzīgajām asinīm, tad izdzīvot nav iespējams.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. šis kungs arī ir sevi izsmēlis!

  2. Zivs pūst no galvas Atbildēt

    Neaizmirsīsim,ka pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta strādāja tikai 17 darbinieki!Nebija vajadzīgi ne parlamentārie sekretāri,ne valsts sekretāru vietnieki,ne specializētie atašeji Briselē un Maskavā,pat ne papildus Farmācijas departamentam vēl šī ministrija ministrijā-Zāļu valsts aģentūra!

  3. Tuvākā nākotne jau klāt Atbildēt

    “Valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām,saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām,šodien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Godmanis atzina,ka jau tuvākajā nākotnē ir iecerētas būtiskas pārmaiņas valdības sastāvā un ministriju skaitā,tās apvienojot.”Skat.TVNET:: Latvijā-“Godmanis samazinās ministriju skaitu,bet koalīciju neaiztiks”,TVNET/LETA,2008.gada 16.decembrī.

  4. Pacients (papildinu) Atbildēt

    ,Šrilankā,Jemenā,Nepālā,Japānā,Dienvidkorejā,Austrālijā,Kiribati,Fidži,Gambijā,Tanzānijā,Malāvijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Maurīcijā,Seišelās,Lesoto,Ekvatoriālajā…

  5. Veselības aprūpi un sociālās lietas ir atkal jāapvieno vienā ministrijā kā Igaunijā,Somijā,Krievijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Īrijā,Nīderlandē,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,Grieķijā,Gruzijā,Andorā,Monako,Sanmarīno,Indijā,Šrilankā,Austrālijā,Japānā,Dienvidkorejā,Jemenā,Fidži,Kiribati,Gambijā,Tanzānijā,Malāvijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Maurīcijā,Seišelās,Lesoto,Ekvatoriālajā Gvinejā,Zimbabvē,Senegālā,Sv.Helēnas salā,Maldīvijā,Sentlūsijā,Gajānā,Dominikānā,Dominikā,Gvatemalā,Kaimanu salās,Antigvā un Barbudā,Bahamās,Bermudā,Britu Virdžīnu salās un citur. Atsevišķā Veselības ministrija,kā mēs tagad redzam,nav ne samazinājusi rindas uz izmeklēšanu un plānveida operācijām,ne arī apturējusi medikmenu cenu straujo kāpumu! Tā nav spējīga pat atjaunot Latvijā pirmskara strādājošo un viņu ģimeņu locekļu veselības obligāto apdrošināšanu!

  6. Veselības aprūpes pieejamība-tā ir obligātā veselības apdrošināšana,kura no visām ES valstīm nav vienīgi Latvijā! Kvalitāte-tā ir Karību jūras banānu republika Barbadosa,kurai mēs tagad sniegsim finansiālo palīdzību. “One of the attractions of living in Barbados is its good health care system,ranked among the best in the Caribbean.” Skat.”Barbados Has A Well-Developed Health Care Infrastructure”, Business Barbados,5.april 2011,businessbarbados.com>Lifestyle>Health

  7. Samaziniet ministriju skaitu no 13 līdz 7,kā Šveicē! Un nauda būs! Finansiālai palīdzībai Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm nauda taču atradās. 80 miljoni VID pilij arī!

  8. dzivojiet veseligak ,nebus jatere miljoni arstesanai.

  9. Ko Jūs, kungs, ja izdalīs nabagiem, tad pašiem nepaliks.

  10. Dodied naudu, daudz naudas ! Oh kā mēs jūs tad ārstēsim, kā ārstēsim ! ( kamēr vēl veseli !)

  11. KERIS RUNĀ kā kompetenta persona, kas šajā “‘žampā” ir iekšā kopš ilgāka laika un zina VISAS sliktās, labās, NEPADARĪTĀS, NPSLĒPTĀS no sabiedribas, NEIEVĒROTĀS LIETAS! Kuram POLITIĶIM ir INTERESĒJUSI sabiedrība un vēl jo vairāk – viņas VESELĪBA??? NEVIENAM!!! KAS SO PUTRU VM IEVĀRĪJUŠI, ja ne paši ĀRSTI – VESELĪBAS MINISTRI???? Mums nav kā Lietuvā, kad VM ir no citas sfēras!!! Dakteriem nauda PATĪK un KĀPĒC tos dumiķus ĀRSTĒT par valsts naudu, jo TIK un TĀ MŪS VIŅI IEVĒLĒS ATKAL… Ā, VIŅI MIRST? NU UN TAD? LAI MIRST, JA NEVAR IZVILKT UN NAV NAUDAS!!!!!!!! JA VAJADZĒS, NOVILKS PAT SAVAS BIKSES – VIENS dakteris lepni teica auditorijai televīzijā!!! Nesaprotu tos ākstus, kas ATKAL METAS KĀ SUŅI VIRSŪ KERA KUNGAM, nevis tiem NELIEŠIEM -politiķiem un visiem bijušajiem veselības ministriem-ĀRSTIEM, kuru bezdarbības un nolaidības dēļ esam pie tagadējās situācijas?????????!!!!!!!! Nauda VIENMĒR IR atradusies- LM, VID dārgajai ēkai, tagad pie apvāŗšņa ATKAL ebreju īpašumu jautājums un BŪS VĒL citi SVARĪGĀKI par iedzīvotāju VESELĪBU JAUTĀJUMI …!!!!!!!! ZINIET JAUNUMU: NAUDIŅA BŪS… TIKAI NE TAUTAS VESELĪBAI MEDICĪNAS JOMĀ!!!! VAJAG LIKVIDĒT TO CAURO MUCU un PĒC IESPĒJAS ĀTRĀK ieviest 0,3% no IKP veselībai JAU 2015.gada BUDŽETĀ!!! TAS NAV DAUDZ!!! CILVĒKA DZĪVĪBAI IR ĻOTI AUGSTA LIKME salīdzinājumā ar visu citu, kam nauda ATRODAS un laikam arī atradīsies!!! DOMĀSIM VISI KOPĀ un NEVAINOSIM TOS, KURIEM NAV VARAS SVIRAS PA SPĒKAM IEDARBINĀT!!! VISI KOPĀ GAN VARAM PANĀKT SVIRU DARBOŠANOS MŪSU VIRZIENĀ!!!

    • Neticami-ārsti pēkšņi sākuši mīlēt pacientus!
      Bez kukuļa došanas šodien ārsti neārstē, bet raksta tikai papīrus.
      Nesen biju ARSĀ, ārsts pajautāja, vai man ir apdrošināšana. Teicu, ka ir. Tad uzrakstīja tādu procedūru, kuru viņš vispār nebija veicis.

  12. Keri, izārstē Heri!!!

  13. Bezcerīgi Keri runāt par saviem miljoniem veselbai, jo 37, milj. ir ieplānoti ebreju neskutāmo īpašumu restitūcijai, kuras ir sagrautas kara laikā. Tā šodien tiek atkārtoti pieprasīts no atbraukušā ciemiņa no ASV un ASV vēstnieka. Šoreiz Latvija ir iekritusi, un šie miljoni piespiedu kārtā būs jāmaksā. Ir interesants jautājums, caur kuru banku tas tiks formēts. Cik esmu dzirdējis tad tā būs Rietumu banka. Tāpēc ka Rietuma banka paglāba mūsu bijušā premjera ģimenes kredītu parādu no HipoBAnkas. Redziet cik interesanti sanāks, tiks paglābtas kredīta saistības, procenti un varbūt nebus soda sankcijas, un pati banka iegūs no valsts budžeta 37,o milj. eiro.

  14. Es pie tik histēriska ārsta- demagoga – nekad neietu. Viņš jau nerunā, bet vienmēr auro.
    Vai viņš patiešām domā, ka nauda ir nepieciešama tikai veselības aizsardzībai? Kur paliek izglītība un valsts aizsardzība?
    Kamēr veselības aizsardzības nozarē nebūs reformu, tikmēr tai naudu būtu dot tas pats, kas liet ūdeni caurā mucā.
    Nabaga Circene nevar runāt pretī, bet šis tikai auro. Tā kā prasta bāba…

  15. Lasot arotbiedrību līderu izteikumus,man rodas doma,ka par ministriem vajadzētu iecelt attiecīgo nozaru arodbiedrību vadītājus un viss būs kārtībā,jo liekas,ka viņi zin,kur .nemt naudu,kam noņemt un kam pielikt.
    Taču izskatās ,ka viņu galvenais spēks ir demagoģijā.bet ne darbos!

    • Tad būtu galīgā tūplī. Pirmkārt, viņi neko jēdzīgu neizlemtu; otrkārt, viņi sakautos. Un vispār – tās arodbiedrības ir nonsens.

  16. Tie 40 vai 80 miljoni nemainīs medicīnu, kamēr tā būs ganu zēna caurā cepure velna zeltam… Tai sistēmai vajag pārmaiņas un pārmaiņas var dod spējīgs ministrs. kādu diemžēl Latvija nav virzījusi…

  17. Kada jēga piešķit vēl naudu,ja esošā jau tiek izmantota neekonomiski!Tajā caurajā mucā var liet un liet,bet rezultata priekš cilvēka vienalga nebūs!

Draugiem Facebook Twitter Google+