Ķermenī bija četri makšķerāķi: izglābj tikai trīs krastā izskalotos ronēnus 0
Noslēdzoties aktīvajai roņu sezonai jeb laikam, kad ik gadu piekrastē vērojami roņu mazuļi, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsaka pateicību ikvienam dabas draugam, kas nepalika vienaldzīgs, piekrastē atrodot novārgušus ronēnus, kuri pašu spēkiem vairs nebūtu izdzīvojuši, un ziņoja par tiem. Laika periodā no marta vidus līdz aprīļa beigām kopīgiem spēkiem izdevies glābt trīs ronēnus. Bet kopumā DAP saņēmusi aptuveni 180 zvanus par 50 roņu mazuļiem.
Kā katru gadu, arī šogad visvairāk zvanu tika saņemts par ronēniem, kas atradās populārākajās atpūtas vietās Jūrmalas un Pierīgas pludmalē. Viens no pēdējiem novērotajiem ronēniem 10 dienas uzturējās Liepājas kanālā, Karaostā, un par to kopumā tika saņemti 28 zvani. Lielākajā daļā gadījumu, izvērtējot situāciju, DAP eksperti konstatēja, ka ronēni savvaļā spējīgi izdzīvot pašu spēkiem, taču sešus no 50 ronēniem nolēma nogādāt Rīgas Zooloģiskā dārza aprūpē.
Daļa zoodārzā nogādāto ronēnu bija novārguši, daļai tika konstatēti ievainojumi – vienam bija dziļa un sastrutojusi brūce, otram ķermenī tika konstatēti četri makšķerāķi. Pieci no sešiem ronēniem jau mainīja balto pūku kažoku, viens – pēdējais – bija ļoti jauns un vājš. Rezultātā izdzīvoja trīs ronēni. Šobrīd divi jau paši ēd zivis, bet trešais – tikai pamazām mācās.
“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, novārgušo ronēnu skaits ir samazinājies.
Pērn ar DAP gādību zoodārzā tika nogādāti 11 roņu mazuļi, no kuriem izdzīvoja seši. Iespējams, statistika uzlabojusies tādēļ, ka roņu mazuļu dzimšana uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem bijusi sekmīgāka, lielākā daļa roņu mammu ronēnus paspējušas izbarot un tik daudzi ronēni no mammām nav noklīduši, un, uzsākot patstāvīgās dzīves gaitas, paši nokļuvuši līdz Latvijas pludmalei,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Lai informētu iedzīvotājus par rīcību, atrodot liedagā roņu mazuli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās bija izvietojusi arī informatīvus plakātus. “Ceram, ka plakāti pludmalēs daudziem iedzīvotājiem palīdzēja izvērtēt pludmalē atrasto ronēnu stāvokli un iemācīja pareizu rīcību, esot to tuvumā,” uzsver V. Pilāts.
Eksperts uzsver, ka arī citus gadus, atrodot pludmalē roņu mazuli, jāmēģina ļoti rūpīgi izvērtēt, vai ronēnam nepieciešama palīdzība. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana DAP, speciālisti izvērtē situāciju un nepieciešamības gadījumā sazinās ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Der arī atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Būtiski arī zināt, ka pārvaldei jāzvana tikai gadījumā, ja ronēns ir dzīvs. Par bojāgājušo roņu un citu dzīvnieku utilizēšanu rūpējas konkrētās teritorijas pašvaldība.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākušo ronēnu skaits sasniedzis simtu. Pateicoties zooloģiskā dārza darbinieku pūlēm, lielu daļu “bēdubrāļu” izdodas izbarot mākslīgi. Daļa izaugušo ronēnu nonāk citos zooloģiskajos dārzos vai okeanārijos, savukārt pārējie tiek atlaisti brīvībā Baltijas jūrā. Jūras piekrastē nokļuvušo ronēnu izbarošanu Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau desmit gadus atbalsta Ventspils pilsēta.
