Ķerot blēžus, noķer mazos uzņēmējus 7
“LA” mākslinieks Indulis Martinsons valsts budžetu uzzīmēja kā torti (skat. oktobra numuru). Iekasētie nodokļi kā tortes kārtas, bet sagrieztie gabaliņi – nozarēm. “Kam tiek vislielākais gabaliņš?” – piektdien vaicāju “LA” diskusijas dalībniekiem Staburaga saieta namā. Gandrīz trešā daļa (no 70 diskusijas dalībniekiem) pacēla rokas, domājot, ka – aizsardzībai, ceturtā daļa – ka izglītībai, bet vien dažas rokas nobalsoja par sociālajām vajadzībām un veselības aprūpi.
Šie Jaunjelgavas novada iedzīvotāju priekšstati pilnībā apstiprināja “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījuma rezultātus. Tajā SKDS sociologi secināja, ka cilvēkiem izveidojies visai neprecīzs priekšstats par to, kur tiek tērēta valsts budžeta nauda, proti, 36% uzskata, ka visvairāk tiek izlietots aizsardzībai, kamēr sociālo aizsardzību un veselības aprūpi kā lielākās izmaksu pozīcijas minējuši vien attiecīgi 9% un 8% aptaujāto.
“Varam redzēt, kurai nozarei labākais mārketings,” joko finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). “Kaut jums šķiet, ka visvairāk tērējam aizsardzībai, tomēr visvairāk – divus miljardus – izlietojam sociālajai palīdzībai. Tad seko jūsu nenovērtētās nozares – veselība un izglītība,” skaidro ministre un izklāsta, kam nākamgad atvēlēts lielāks atbalsts nekā pašlaik.
Arī pašvaldību ieņēmumi palielināsies par 6,5 procentiem, un Jaunjelgavai tas nozīmē papildu 254 tūkstošus eiro, nākamā gada labumus piesaka ministre. Aprēķins balstās cerībā, ka tiks apgūti ES fondi un iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,5%. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības Novadu apvienības valdes loceklis Guntis Libeks (“Vienotība”) jau aplēsis, ka palielinājumu aprīs minimālās algas un elektrības cenu pieaugums. “Visticamāk, šis palielinājums izkusīs jau pirmajā pusgadā,” viņš spriež pēc iepriekšējās pieredzes.
Diskusijā auditorija visvairāk uzkarsa par auto, mikrouzņēmumu un zemes nodokļiem.
