Mobilā versija
+3.7°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
29. oktobris, 2017
Drukāt

Kiberbailes kavē e-sistēmas ieviešanu Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto

Savstarpējas uzticēšanās trūkums kavējot e-sistēmas ieviešanu Latvijas tiesībsargājošajās un drošības iestādēs, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Vienotu e-sistēmu drošības struktūrās neizdodas ieviest jau vismaz septiņus gadus. Galvenie iemesli ir naudas trūkums un nespēja vienoties par tehniskiem jautājumiem, turklāt bažas radot arī iespējamā savstarpējā neuzticēšanās, lai datu bāzē iekļautu pilnīgu operatīvo informāciju.

Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem toreizējā premjera Valda Dombrovska (V) valdība vienojās tiesībsargājošajās un drošības iestādēs ieviest Nacionālo kriminālizlūkošanas modeli jeb atrast veidu, kā iestādēm strādāt vienoti un sistemātiski. Tāpat bija plānots izveidot jaunu datorprogrammu, kurā starp iestādēm notiktu operatīvās informācijas apmaiņa, kas novērstu darbu dublēšanos.

Vienotas datorsistēmas izveide esot dārga. Aplēsts, ka tā izmaksātu apmēram 12 miljonus eiro. Taču tas neesot vienīgais iemesls, kāpēc iestādes nav naskas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu saslēgtas vienotā datu bāzē. To starpā joprojām nav pilnīgas uzticības. “Tiesībsargājošo iestāžu vadības līmenī – viņi zvērēja, ka šīs greizsirdības vairs nav. Mums jāpanāk, lai arī izmeklētājs, strādājot ar šo informāciju, ka viņam nav šīs sajūtas, ka tas ir jāpaveic man, ka es to nedošu citur,” stāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, – “ja pirms gadiem pieciem, sešiem, septiņiem, kad bija bēdīgi slavenie Vaškeviča laiki, bija redzams, ka iestādes viena uz otru skatās ar diezgan lielām un pamatotām aizdomām par informācijas nopludināšanu, tad šobrīd situācija ir mainījusies”.

“Šeit mēs runājam par informācijas apmaiņu, kas rodas operatīvās darbības rezultātā cīņā ar organizēto noziedzību. Nenoliedzami, ka šeit uzticībai jābūt vēl augstākā līmenī. Man šobrīd nav informācijas, ka ENAP nodarbotos ar “pasūtījuma lietām”. Par to vēsturiski kādreiz tika runāts, bet, Kriminālpolicija pēdējos gados ir strauji mainījusies un ir strauji mainījies ENAP,” uzskata VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume pārliecināts, ka “tā informācija, kas ir KNAB rīcībā, kas varbūt nav nepieciešama citu iestāžu darba uzlabošanai vai informācijai lietās, nav nepieciešama, lai tā būtu publiski pieejama šādas sistēmas ietvaros”.

Iestādes savā starpā nav spējušas vienoties arī par nepieciešamo drošības līmeni jaunizveidojamajai e-sistēmai. “Kiberdrošība ir viena no tādām centrālajām tēmām, kā mēs zinām. Protams, šai sistēmai ir jābūt pietiekami drošai, jo tur glabāsies dati, kas attiecas uz visu tiesībaizsardzības iestāžu kompetences jautājumiem,” skaidrojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Visreālākais scenārijs šobrīd paredz, ka datu bāze apvienos tikai iekšlietu sistēmā darbojošās iestādes. Tam esot “iezīmēti” apmēram 5,8 miljoni eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+