Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. marts, 2012
Drukāt

Kibernoziedznieki aktivizējas – mēs arī


dators_leta2

Iedomājieties ikdienišķu situāciju – kāds jums piezvana un paziņo, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu datoru un speciālists novērsīs problēmas, pieslēdzoties attālināti. Pēc piecām minūtēm jūsu datoru inficē vīruss, no kura varēsiet atbrīvoties vienīgi tad, ja zvanītājam pārskaitāt dažus simtus eiro.


 

Pēdējos gados šādi naudas izspiešanas gadījumi notiek arvien biežāk. Turklāt tie nav vienīgie: notiek tādi smagi noziegumi kā bankas kontu informācijas zādzības, fiktīvu tiešsaistes veikalu izveide, nelikumīga piekļuve viedtālruņiem un plaši, koordinēti uzbrukumi sabiedrisko pakalpojumu dienestiem un infrastruktūrai. Informāciju par jūsu kredītkarti ir iespējams iegūt, izmantojot it kā jūsu bankas sūtītus e-pasta ziņojumus, un pēc tam šī informācija tiek pārdota citām organizētām noziedzīgām grupām, samaksā prasot tikai vienu eiro par vienas kredītkartes informāciju. Savukārt uzņēmumus apdraud datorpirāti, kas cenšas iegūt savā īpašumā tirdzniecības noslēpumus.

Policijai par šādiem noziegumiem tiek ziņots ļoti maz, un vēl mazāk noziegumu tiek faktiski atklāts.

Risks tikt pieķertam šādā noziegumā ir zems, bet ieguvums – ārkārtīgi liels.

Visnoturīgākais kaitējums, ko rada kibernoziedzība, ir bailes. Bailes iepirkties tiešsaistē, pievienoties sociālajiem tīkliem vai izmantot ikdienišķus pakalpojumus interneta vidē. Kibernoziedzība mazina uzticību mūsu atklātajam un brīvajam internetam; tā grauj mūsu digitālo telpu un liedz mums pilnībā izmantot visas piedāvātās iespējas un pakalpojumus.

Neraugoties uz piedzīvoto, mums joprojām trūkst zināšanu par to, kā sevi aizsargāt. Kad jūs pēdējo reizi nomainījāt savas paroles, ko izmantojat? Kad atjauninājāt viedtālruņa operētājsistēmu? Katru dienu dažādu uzlaušanas mēģinājumu dēļ tiek bloķēti no 250 000 līdz 600 000 Facebook kontu.

 

Palielinoties kibernoziedzībai, kaitējums tiek nodarīts arī mūsu jau tā visai novājinātajai ekonomikai. Kopumā ES e-komercija veido tikai 4% no visa pārdošanas apjoma. Aplēses liecina, ka, palielinot e-komerciju un atceļot tirgus šķēršļus, patērētāju ieguvums būtu vairāk nekā 200 miljardi eiro.

 

Zināšanas un pieredze par kibernoziedzību ES dalībvalstīs atšķiras, un pārrobežu sadarbība šajā jautājumā notiek ārkārtīgi reti, neraugoties uz to, ka šādiem noziegumiem robežas nav nekāds šķērslis. Turklāt atšķirībā no citiem noziedzniekiem kibernoziedzniekus ļoti maz interesē, kur atrodas viņu upuri. Pašlaik Eiropā informētības līmenis par šāda veida noziegumiem ir ļoti nevienmērīgs, turklāt policijas rīcībā bieži vien nav pietiekamu resursu. Dažas valstis ir izvirzījušās vadībā gan tiesībaizsardzības, gan noziegumu novēršanas jomā, savukārt citās valstīs iestādes joprojām nav izpratušas, kā ir mainījušies apstākļi.

Tādēļ es paziņoju par Eiropas Kibernoziegumu centru (EC3), kas nākamgad sāks darbu Hāgā. Eiropola paspārnē tiks pulcināti Eiropas gudrākie speciālisti kibernoziegumu novēršanas jomā. EC3 uzdevums būs brīdināt ES valstis par būtiskiem gaidāmiem draudiem un norādīt uz trūkumiem to tiešsaistes sistēmu aizsardzībā. Centrs arī identificēs un kartēs noziedzīgo darbību, nosakot, piemēram, vīrusu uzbrukumu shēmas, un pēc tam izplatīs šo informāciju gan iestādēm, gan iedzīvotājiem. Centrs palīdzēs policijai izmeklēšanas laikā un darbosies kā zināšanu bāze gadījumos, kad valsts iestādes saskarsies ar grūtībām. Centrā strādās Eiropola eksperti un ES valstu norīkotie darbinieki.

Uzreiz uzsvēršu – EC3 nenodarbosies ar to personu meklēšanu, kuras veic datņu apmaiņu tiešsaistē, un neizmeklēs ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus pārkāpumus izklaides industrijā. Tā galvenais uzdevums būs cīņa pret organizētu noziedzīgu grupu izveidotām ienesīgām tiešsaistes krāpniecības shēmām, piemēram, vairāk nekā vienā valstī izsekojot darbības, kas saistītas ar mafijas grupu nozagto kredītkaršu informācijas izmantošanu.

Centrs izmeklēs plašus kiberuzbrukumus, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru ES dalībvalstīs, un apkaros tīklus, kuros notiek apmaiņa ar attēliem un video par bērnu seksuālu izmantošanu. Ja vienas valsts policija konfiscē cieto disku, kas pieder personai, kuru tur aizdomās par dzimumnoziegumu izdarīšanu, EC3 var palīdzēt veikt tā satura ekspertīzi. Apmainoties ar informāciju un koordinējot policijas darbu, var identificēt vairāk likumpārkāpēju un cietušo personu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+