Pasaules mēroga kiberuzbrukumā skarta arī Lietuva; Latvija pagaidām nav cietusi 1
Kiberuzbrukums, kas otrdien pārņēmis Eiropu, skāris arī Lietuvu, no kurienes tiek ziņots par vairākiem gadījumiem, kad datori cietuši no izspiedējvīrusa. Pašlaik nav ziņu par to, ka Latvija būtu skarta kārtējā Eiropas mēroga kiberuzbrukumā, sacīja Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Svetlana Amberga.
Viņa skaidroja, ka uzbrukuma vilnis sācies dienas otrajā pusē, līdz ar ko arī Latvijā vēl tiek apkopota informācija. “Pašlaik vēl nav saņemtas ziņas par to, ka uzbrukums būtu skāris arī Latviju,” teica Amberga.
Viņa gan norādīja, ka otrdienas naktī un trešdienas rītā varētu notikt kāds uzbrukuma viļņa turpinājums, kas ļautu vairāk spriest par iespējamiem notikumiem.
Kiberuzbrukums, kas otrdien izplatās pa visu Eiropu un kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina, skāris arī Černobiļas atomelektrostacijas (AES) radiācijas uzraudzības sistēmu, piespiežot darbiniekus ķerties pie individuālajiem radiācijas dozimetriem, vēsta amatpersonas.
Kiberuzbrukuma rezultātā AES izmantotā “Windows” datorprogramma ir atslēgusies, vēsta ap Černobiļu izveidotās drošības zonas uzraudzības iestāde.
Kiberuzbrukums sasniedzis arī ASV.Pirmais uzņēmums Savienotajās Valstīs, kas paziņojis, ka cietis šajā uzbrukumā, ir zāļu ražošanas gigants “Merck”.
Kā ziņots, Hakeri otrdien izvērsuši kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.
Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā.
Uzņēmumu un valdības amatpersonas ziņo par nopietnu uzbrukumu Ukrainas elektrosadales tīklam, bankām, tostarp centrālajai bankai, aviorūpniecības uzņēmumam “Antonov” un valdības iestādēm, kā arī pastam.
Uzbrukuma rezultātā cita starpā darbu pārtraukusi Ukrainas Ministru kabineta datorsistēma.
Šķiet, traucēta arī Kijevas Borispiļas starptautiskās lidostas darbība, un tās administrācija brīdina, ka var kavēties reisi.
Tiek arī ziņots, ka Kijevas metro sistēmā pārstājuši darboties maksājuma karšu nolasītāji un ka darbu apturējušas vairākas degvielas uzpildes staciju ķēdes.
Par uzbrukumu saviem serveriem jau iepriekš paziņoja arī Krievijas valstij piederošais naftas uzņēmums “Rosneft”.
Cietis arī Krievijas naftas uzņēmums “Bashneft”.
Tagad tiek ziņots par uzbrukumu arī Dānijas transporta un enerģētikas konglomerātam “A.P. Moller-Maersk”.
Dāņu uzņēmuma pārstāvis pavēstījis, ka uzbrukumiem pakļautas visas tā struktūrvienības gan iekšzemē, gan ārvalstīs.
Arī spāņu mediji vēsta, ka uzbrukumiem pakļauti tādi lieli starptautiskie uzņēmumi kā pārtikas ražotājs “Mondelez” un advokātu firma “DLA Pipe”.
Par uzbrukumiem ziņo arī britu reklāmas uzņēmums WPP un franču celtniecības materiālu ražotājs “Saint-Gobain”.
Pagaidām nav zināms, kas varētu stāvēt aiz šī uzbrukuma, taču eksperti, analizējot sociālajos tīklos izplatītos ekrānšāviņus, spriež, ka uzbrukumā atkal tiek izmantots izspiedējvīruss.
Pasaule vēl šobrīd nav pilnībā atguvusies no maija vidū pieredzētā globālā kiberuzbrukuma, kurā tika izmantots izspiedējvīruss “WannaCry”.
Saskaņā ar ekspertu atzinumu otrdienas uzbrukumā tiek izmantots izspiedējvīruss “Petya”, kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt 300 ASV dolārus, konvertējot tos virtuālajā valūtā “bitcoin”.
Kiberdrošības uzņēmums “Group-IB” norāda, ka “Petya” lokālajos datortīklos izplatās līdzīgi “WannaCry”.
