Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Ķidā CIP darbību

Amerikāņu finansista Džordža Sorosa dibinātā organizācija “Open Society” apsūdzējusi 54 valstis līdzdalībā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) pēc 2001. gada 11. septembra uzsāktajās operācijās, kas paredzēja terorismā aizdomās turētās personas pārvest uz slepeniem cietumiem ārvalstīs un nodot tās citvalstu valdībām nopratināšanai. 


 

Draud sūdzēt cilvēktiesību tiesā

213 lappušu garajā ziņojumā, kura autori tā ievadā raksta, ka informāciju ieguvuši no “ticamiem publiskiem avotiem” un “ievērojamām cilvēktiesību organizācijām”, galvenā uzmanība vērsta uz cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar CIP slepenajiem cietumiem, kā arī ar teroristu aizturēšanu, spīdzināšanu un pārvešanu uz citām valstīm. Ziņojumā apgalvots, ka slepenās operācijas CIP nebūtu īstenojusi bez aktīvas citu valstu līdzdalības, informē ziņu aģentūra “Reuters”. “Terorismā aizdomās turamie bez jebkādiem tiesas procesiem tika nodoti ārvalstu valdībām nolūkā tos aizturēt un pratināt,” teikts ziņojumā, kurā piebilsts, ka daudzi aizturētie esot arī spīdzināti. Organizācija apgalvo, ka šādi ASV valdība apgājusies ar 136 cilvēkiem, kurus turēja aizdomās par terorismu.

Šīs programmas ietvaros CIP sadarbojusies ar 25 Eiropas, 14 Āzijas un 13 Āfrikas valstīm, pret kurām “Open Society” draud vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Šīs valstis CIP atbalstījušas dažādos veidos – izvietojot savā teritorijā slepenus cietumus, palīdzot sagūstīt un pārvadāt aizdomās turamos, atļaujot izmantot savu gaisa telpu un lidostas, sniedzot izlūkošanas informāciju un nopratinot aizdomās turamos.

Šo valstu vidū ir arī tādas, ar kurām ASV ir visnotaļ saspringtas diplomātiskās attiecības, tostarp Irāna un Sīrija. Pirmā neilgi pēc Savienoto Valstu iebrukuma Afganistānā Kabulai nodeva 15 cilvēkus, zinot, ka viņi galu galā nonāks amerikāņu kontrolē. Savukārt Sīrija savos cietumos izvietoja vairākas terorismā apsūdzētas personas. Līdzīgi ASV varas iestādes aizdomās turamos nosūtījusi uz slepeniem cietumiem vairākās Eiropas valstīs, tostarp uz Poliju un Lietuvu, teikts organizācijas sagatavotajā ziņojumā. Tas publicēts īsi pirms šodien paredzētās topošā CIP direktora Džona Brenana iztaujāšanas ASV Senātā. 2005. gadā viņš paziņoja, ka bijis “ļoti informēts” par šāda veida vēršanos pret terorismā aizdomās turētajām personām.

Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka neilgi pēc stāšanās amatā 2008. gadā ASV prezidents Baraks Obama atteicās izvērtēt CIP darbības. Pērn decembrī ASV Senāta izlūkošanas komiteja sagatavoja 6000 lappušu garu ziņojumu par īstenotajām programmām, taču pagaidām šis dokuments nav publicēts. Demokrātu partiju pārstāvošie komitejas locekļi vien atzinuši, ka ziņojums pierāda – CIP pieļāva “drausmīgas kļūdas”. “Open Society” uzsver, ka ASV un to sabiedrotās nav veikušas pienācīgu izmeklēšanu par slepenajām operācijām.

 

Polija bažījas par nacionālo drošību

Teju vienlaikus ar “Open Society” ziņojumu ECT lēmusi publiskot līdz šim slepenībā turētos dokumentus, kuri satur liecības par CIP izmantotajiem Polijas teritorijā esošajiem slepenajiem cietumiem, kuros arī, domājams, tika spīdzinātas par terorismu aizdomās turētās personas, ziņo Polijas radio interneta vietne.

Polijas tieslietu ministrs Jaroslavs Govins poļu medijiem atklāja, ka ir “ļoti satraukts” par ECT lēmumu un ka dokumentu publiskošana varētu radīt draudus Polijas nacionālajai drošībai. Savukārt Polijas Ārlietu ministrija norādīja, ka dokumentu atslepenošana varētu kavēt izmeklēšanu, kas sākta saistībā ar CIP slepenajiem cietumiem ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā un Āzijā.

“Tiesai ir jāsaprot, ka dokumentu publiskošana ierobežos Polijas valdības spējas sadarboties ar izmeklētājiem,” Polijas ziņu aģentūrai “PAP” sacīja ārlietu ministra padomnieks Macejs Špunars.

Ar lēmumu atslepenot dokumentus ECT nākusi klajā pēc tam, kad Polijas ģenerālprokuratūra lūdza tai pagarināt izmeklēšanu. Iepriekš tika plānots, ka izmeklēšana noslēgsies šomēnes, informē Polijas radio. 27. janvārī ECT vērsās Saūda Arābijas pilsoņa Abda al Našira advokāts, kurš norādīja, ka viņa klients slepenā cietumā Polijā tika turēts laikā no 2002. līdz 2003. gadam. Advokāts Mikolajs Pjetržaks uzskata, ka Polija speciāli vēlas paildzināt izmeklēšanu, baidoties, ka ECT rīcībā esošie dokumenti, kurus tā gatavojas publiskot, iespējams, satur informāciju par Polijas mēģinājumiem noklusēt CIP cietumu eksistenci.

 

Fakti

Valstis, kuras apsūdz par dalību ASV slepenajās pretterorisma operācijās: AAE, Afganistāna, Albānija, Alžīrija, Austrālija, Austrija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Britānija, Čehija, Dānija, Dienvidāfrika, Džibuti, Ēģipte, Etiopija, Gambija, Gruzija, Grieķija, Honkonga, Horvātija, Islande, Indonēzija, Irāna, Īrija, Itālija, Jordānija, Jemena, Kanāda, Kenija, Kipra, Lībija, Lietuva, Maķedonija, Malavi, Mauritānija, Maroka, Pakistāna, Polija, Portugāle, Rumānija, Saūda Arābija, Somālija, Spānija, Šrilanka, Sīrija, Somija, Taizeme, Turcija, Uzbekistāna, Vācija, Zimbabve un Zviedrija.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+