Foto – AFP/LETA

Demonstranti Janukovičam izvirza ultimātu – draud ieņemt viņa rezidenci Kijevas pievārtē 1

Ukrainā jau 19. dienu pēc kārtas notiek vērienīgas pret prezidentu Viktoru Janukoviču un valsts valdību vērstas demonstrācijas. Aizvadītajā nedēļas nogalē, Kijevā ierodoties aptuveni pusmiljonam cilvēku, Ukrainas galvaspilsētā risinājās līdz šim lielākā tautas sapulce.

Reklāma
Reklāma

Spriedze aug


“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Pirms manifestācijas sākuma viens no Ukrainas opozīcijas līderiem Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka Janukovičs ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piektdien Sočos vienojās, ka 17. decembrī Ukrainas prezidents parak-stīs līgumu par valsts ievešanu muitas savienībā, uz kuras pamatiem Putins lolo 2015. gadā izveidot 
Eirāzijas savienību. Protestējot pret Ukrainas sliekšanos Maskavas virzienā, svētdienas pievakarē Kijevā demonstrantu grupa, liekot lietā metāla nūjas un troses, nogāza ietekmīgā ukraiņu literāta un mākslinieka Tarasa Šev-
čenko vārdā nosauktajā bulvārī esošo Ļeņina pieminekli un pēc tam to ar āmuriem sadauzīja. “Nākamais būs Janukovičs,” iesaucās kāds protestētājs.

Aina Ukrainā kļūst jo dienas jo spraigāka. Svētdienas pievakarē demonstrāciju rīkotāji izplatīja paziņojumu, kurā Janukovičam deva 48 stundas laika, lai atkāptos no amata, pretējā gadījumā tikšot ieņemta netālu no Kijevas esošā prezidenta rezidence. Tāpat tūkstošiem cilvēku izveidojuši apmetnes pie vairāku valsts iestāžu, tostarp prezidenta administrācijas, ēkām. Vakar arī izplatījās draudi, ka demonstranti gatavojas ieņemt Kijevas pilsētas domi. Ukrainas drošības policija jau sākusi kriminālizmeklēšanu pret “zināmiem politiķiem” par valsts apvērsuma plānošanu. Tiesa, šo politiķu vārdi netiek atklāti.

Merkele iestājas 
par Kļičko


CITI ŠOBRĪD LASA

Ukrainas misijas sūtnis Eiropas Parlamentā Aleksandrs Kvasņev-skis, bijušais Polijas prezidents, sarunā ar Vācijas žurnālu “Der Spiegel” izteicies, ka Eiropas Savienība nav pienācīgi novērtējusi Putina apņemšanos nepieļaut to, ka Ukraina paraksta politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Brisele arī nav spējusi dot Ukrainai nekādus solījumus tās finansiālo problēmu risināšanai. Kā norāda biznesa ziņu portāls “bloomberg.com”, Janukovičam ir jāatrod desmit miljardi dolāru, lai novērstu Ukrainas maksātnespēju. Taču ES un Starptautiskais valūtas fonds viņam izvirzījis pārāk skarbus noteikumus aizdevuma saņemšanai, kurpretī Putins piesolījis, iespējams, pat divreiz lētāku gāzi. Tiesa, pēdējās dienās sarosījušies arī Rietumeiropas politiķi. Žurnāls “Der Spiegel” ziņo, ka gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas – pārstāvji grib stiprināt bijušā pasaules čempiona boksā un Ukrainas opozīcijas līdera Vitālija Kļičko pozīcijas. Rietumvalstu līderi uzskatot, ka bijušajam bokserim vēl jāuzlabo runas māksla un jāiegūst politiskā pieredze, taču tieši Kļičko varētu kļūt par atslēgas figūru, lai Ukraina noslietos ES virzienā, un galveno Janukoviča pretinieku 2015. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Rīt Kļičko apmeklēs Francijas galvaspilsētu Parīzi, kur tiksies ar franču ārlietu ministru Lorānu Fabiusu, bet decembra vidū viņam gaidāma tikšanās ar Merkeli, ar kuru kopā uzstāsies arī decembra vidū plānotajā Eiropas Tautas partijas saietā Briselē. Tuvākajās dienās Kijevā plāno ierasties arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone, informē ārvalstu ziņu aģentūras.

Tikmēr ukraiņu demonstranti uzsver, ka viņi protestus rīko valsts amatpersonu negodīguma, ne tik daudz ES dēļ. “Pašreizējās problēmas valstī nav saistītas ar izvēli starp ES vai Krieviju, bet gan valsts slikto pārvaldību, populistisko ekonomisko kursu, nespēju tikt galā ar monopolistiskām struktūrām, korupciju, kā arī politiski atkarīgu tiesu sistēmu,” sarunā ar “bloomberg.com” skaidroja politiskā analītiķe Lilita Gevorgjana, norādot, ka tieši šīs problēmas radījušas balansēšanu starp ES un Krieviju. “Mēs nevaram kļūt par depresijas nomocītu tautu, pār kuru gadiem ilgi valdīs Janukoviča dinastija. Mums svarīgākais ir normālu demokrātisku standartu ieviešana, nevis pievienošanās ES,” portālam “bloomberg.com” uzsvēra no Ļvovas uz Kijevu atbraukušais ukraiņu uzņēmējs Jurijs Mužičuks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.