Foto – US NAVY

Kijeva grib atgūt kaujas delfīnus
 0

Šā gada martā Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un līdz ar citu īpašumu piesavinājās kaujas uzdevumiem apmācītos delfīnus Sevastopoles okeanārijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Krievija paplašina 
 kaujas delfīnu 
apmācību


Desmit delfīnu grupa veidoja Ukrainas kara flotes vienību, kas bija apmācīta pretdarbībai ienaidnieka nirējiem, lai aizsargātu kuģus ostās un to akvatorijā. Kad Maskava pārņēma Sevastopoli, kur atrodas Krievijas Melnās jūras flotes štābs, tās īpašumā nonāca arī militāriem uzdevumiem apmācītie delfīni. Ukraina ir iesniegusi Krievijai prasību atdot delfīnus, jo atšķirībā no Ukrainas flotes virsniekiem delfīniem nebija “dota izvēles iespēja pāriet Krievijas pusē vai doties uz Ukrainas kontinentālo teritoriju, lai turpinātu dienestu Ukrainas armijā”. Prasību Krievijai atdot Krimā apmācītos delfīnus izteicis arī pie Azovas jūras esošās Geničeskas pilsētas mērs Dmitrijs Jusufovs, piebilstot, ka pilsētā izveidots īpašs akvārijs. Krievija, kurai ir tāl­ejoši plāni kaujas delfīnu izmantošanā, negrib ne dzirdēt par to atdošanu Ukrainai. Krievijas inženieri izstrādā jaunu akvārija aprīkojuma tehnoloģiju, kas dos iespēju paplašināt delfīnu apmācības programmu īpašu uzdevumu veikšanai zem ūdens. “Mūsu speciālisti ir izstrādājuši jaunas iekārtas, kas pārveido delfīnu sonāro sistēmu informāciju par atklātajiem zemūdens mērķiem signālā uz operatora monitoru,” ziņo aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz avotu Krievijas valdībā. Centrā strādājošie Krievijas speciālisti paziņojuši, ka tiek paplašināta kaujas delfīnu apmācības grupa, iekļaujot tajā arī jūras lauvas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Centrs delfīnu apmācībai glābšanas darbiem jūrā un militārām operācijām mīnu atrašanai vai spridzekļu izvietošanai tika izveidots Sevastopolē jau 1965. gadā Padomju Savienības laikā.

Pēc Padomijas sabrukuma 1991. gadā centrs nonāca Ukrainas īpašumā, bet 2000. gadā visas iekārtas un palikušie delfīni tika pārdoti Irānai, raksta izdevums “Novosti Sevastopoļa”. 2012. gadā Ukrainas varas iestādes nolēma atsākt kaujas delfīnu apmācības programmu, bet pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada martā centra aprīkojums un delfīni nonāca Krievijas īpašumā. Pašlaik Krievija un ASV ir vienīgās valstis, kuru kara flotē ir īpašām operācijām apmācītu delfīnu grupas Sevastopolē un Sandjego. Daži kaujas operācijām apmācīti delfīni esot arī Irānas flotei.

ASV flotes dienestā 
ir arī jūras lauvas


Delfīni, ko daba apveltījusi ar unikālu sonāro sistēmu, kas spēj atklāt priekšmetus pat duļķainā ūdenī lielā dziļumā, ir neaizvietojami mīnu atrašanā. Kad delfīns ir atradis mīnu, tas atgriežas pie laivas virs ūdens un signalizē, ar purnu pieskaroties bumbai. Tad delfīns tiek aprīkots ar akustisku boju, kas tiek izvietota pie mīnas atrašanās vietas. No 1986. līdz 1988. gadam ASV kara flote nosūtīja sešus delfīnus mīnu meklēšanas operācijai Persijas līcī. Flotes pavēlniecība uzsver, ka delfīnu dzīvības apdraudējums “praktiski līdzinās nullei”, jo dzīvnieki ir trenēti turēties drošā attālumā no atrastajām mīnām, turklāt jūras mīnas ir īpaši veidotas, lai eksplodētu tikai tad, ja saskaras ar lieliem un smagiem objektiem – kuģiem. ASV kara flotē ir 75 mīnu meklētāji delfīni, kuru apmācība un uzturēšana izmaksā aptuveni 14 miljonus dolāru gadā, ziņo aģentūra “Reuters”. ASV flotes preses pārstāvis Toms Lapuca uzskata, ka kaujas delfīni ir neaizvietojami mīnu meklēšanā, un apšauba, vai cilvēks jebkad spēs izveidot ierīci, kas varētu sacensties ar delfīnu spējām. ASV kara flotē īpašiem uzdevumiem tiek apmācīti arī jūras lauvas, kuriem nav tādas sonārās sistēmas kā delfīniem, toties ir ārkārtīgi asa redze. Jūras lauvas spēj ienirt un ātri atrast priekšmetus vairāk nekā 200 metru dziļumā. Šie dzīvnieki tiek apmācīti atrast ūdenī iekrituša aprīkojuma vai bruņojuma daļas pēc militārajām mācībām. Jūras lauvas tiek apmācīti arī pretinieka nirēju notveršanai. Dzīvnieki pietuvojas nirējam no aizmugures un piestiprina pie viņa kājas skavu ar saiti un atgriežas pie jūrniekiem laivā, kuriem atliek tikai izvilkt pretinieka nirēju no ūdens kā zivi. Lapuca atzīmē, ka jūras lauvas, kuru svars var sasniegt tonnu un vairāk, lieliski tiek galā ar pretinieka nirēju savaņģošanu, jo ir ļoti grūti pretoties, ja tiec vilkts lielā ātrumā zem ūdens. Īpaša vieta ASV flotes kaujas delfīnu grupā ir delfīnveida vaļiem jeb belugām, kas spēj darboties daudz aukstākā ūdenī un lielākā dziļumā nekā delfīni vai jūras lauvas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.