Foto Sputnik/Scanpix/LETA

Kijevā nošauts bijušais Krievijas Valsts domes deputāts 0

Kijevas centrā ceturtdien nošauts bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Deniss Voroņenkovs, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Slepkavība notikusi līdzās viesnīcai “Premier Palace”.

Uzbrucējs nošāva Voroņenkovu, kuram nesen tika piešķirta Ukrainas pilsonība, un ievainoja viņa apsargu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šāvieni atskanējuši, kad Voroņenkovs kopā ar apsargu iznāca no viesnīcas. Sākusies apšaude, kurā apsargs un uzbrucējs tika ievainots. Uzbrucējs ievietots slimnīcā, taču pēc vairāku stundu operācijas no gūtajiem ievainojumiem nomiris, nenākot pie samaņas. Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka viņa personība ir noskaidrota, slepkava ir Ukrainas pilsonis, taču viņa vārdu neatklāja.

Ukrainas policija paziņojusi, ka, visticamāk, Voroņenkova nogalināšana bijusi pasūtījuma slepkavība.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko Voroņenkova slepkavību nosaucis par valsts terorismu no Krievijas puses.

Voroņenkovs esot bijis viens no galvenajiem Krievijas agresijas lieciniekiem, piebilda Porošenko.

Reaģējot uz notikušo slepkavību, Ukrainas prezidents aizvadījis apspriedi ar drošības iestāžu pārstāvjiem, “Facebook” pavēstīja Porošenko preses sekretārs Svjatoslavs Cegolko.

“Kijevas centrā pastrādātā ļaunprātīgā Voroņenkova slepkavība ir valsts terorakts no Krievijas puses, kuru viņš bija spiests pamest politisku apsvērumu dēļ. Ir acīmredzams Krievijas specdienestu rokraksts, kas iepriekš vairākkārt izpaudās dažādās Eiropas galvaspilsētās,” Cegolko citēja Porošenko teikto.

Kremlis tikmēr par absurdu nosaucis izteikumus par Maskavas dalību Voroņenkova slepkavībā, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

“Ir absurdi kaut kādi izdomājumi, kas jau izskan par izslavētām Krievijas pēdām,” paziņoja Peskovs.

Notikušais esot apstiprinājums tam, ka Kijeva nav spējusi nodrošināt Voroņenkova drošību, norādīja Putina preses sekretārs.

Reklāma
Reklāma

“Cerēsim, ka tika noskaidrots slepkava un tie, kas stāvēja aiz šīm darbībām,” viņš piebilda.

Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko telekanālā “112 Ukraine” paziņojis, ka iespējamais slepkava ir guvis galvas traumu un atrodas tuvu nāvei.

Viņš arī atklāja, ka Voroņenkova apsargs ievainots krūtīs, tomēr spēj sadarboties ar izmeklētājiem. Lucenko pavēstīja, ka notikuma vietā atrastas apmēram 20 čaulītes gan no pistoles TT, ar ko šāva slepkava, gan no pistoles “Stečkina”, ko izmantoja Voroņenkova apsargs. Ģenerālprokurors apstiprināja, ka Voroņenkovu apsargāja viens no Ukrainas drošības dienestiem.

Uzbrukuma brīdī Voroņenkovs bija ceļā, lai tiktos ar bijušo Krievijas Valsts domes deputātu Iļju Ponomarjovu, kurš arī ir pametis Krieviju, pavēstījis pats Ponomarjovs. Abi bijušie Krievijas deputāti snieguši liecības Ukrainas Ģenerālprokuratūrai lietā par eksprezidenta Viktora Janukoviča pastrādāto valsts nodevību.

Jau vēstīts, ka Voroņenkovs, kurš Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē pārstāvēja Komunistisko partiju, uz Ukrainu kopā ar sievu operdziedātāju Mariju Maksakovu devās pērnā gada oktobrī. Voroņenkovam Krievijā izvirzītas apsūdzības krāpšanā, savukārt viņš pats apgalvoja, ka vajāts politisku iemeslu dēļ.

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds pirms diviem gadiem publicēja pētījumu, ka Voroņenkovam, kurš tobrīd bija Valsts domes deputāts, pieder daudzi dzīvokļi un automašīnas, ko viņš nevarētu atļauties ar saviem oficiāli deklarētajiem ienākumiem.

Atrodoties Ukrainā, Voroņenkovs sāka aktīvi kritizēt Krievijas varu. Krieviju viņš salīdzināja ar nacistisko Vāciju, un apliecināja, ka personīgi nav balsojis par Krimas aneksiju.