Ķīļa ministrija – joprojām neieņemta? 0
Kad pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iesniedza izskatīšanai valdībā grozījumus Augstskolu likumā, kas ļautu arī valsts augstskolās studēt krieviski, faktiski atjaunojot padomju laikā ieviestās divplūsmu studijas, nacionāli noskaņotie ļaudis taisnīgi sašuta, taču līdztekus sašutumam bija arī izbrīns.
Brīnījās par to, kāpēc ministrs atkal lec uz ecēšām, turklāt šoreiz it kā pilnīgi nevajadzīgi. Pats vēl pirms dažām nedēļām atzinis, ka jautājumu par studijām krieviski neuzskata par būtisku.
Likumprojekta anotācijā teikts – izmaiņas celšot valsts augstskolu konkurētspēju. Taču iespēja studēt svešvalodās nebūt automātiski neceļ izglītības kvalitāti un augstskolu konkurētspēju, bet, iesniedzot šādu likumprojektu, ministrs kārtējo reizi nokaitinājis koalīcijas partnerus no Nacionālās apvienības un daļēji arī no “Vienotības”. Jo sevišķi sašutusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve Ina Druviete. Ministrs radījis kārtējo it kā nevajadzīgo konfrontāciju. Jau tā darbs augstākās izglītības nozares reformēšanā sevišķi nevedas, bet nu reformu riteņos iemests vēl viens pamatīgs sprungulis.
Vai R. Ķīlis gribējis paplašināt valsts augstskolu tiesības valodu lietošanas jomā, cerot, ka tad tās būs pielaidīgākas pret citām ministra iecerēm? Diez vai. Kaut arī valsts augstskolās uzskata, ka iespēja studēt krieviski varētu piesaistīt vairāk studentu no bijušās padomju telpas, tās nebūt nedomā, ka šādu ārvalstu studentu būs daudz. Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis atzinis: iespēja studēt krieviski interesētu tikai Vidusāzijas jauniešus, kamēr aizkaukāzieši dotu priekšroku studijām angliski, bet Krievijas jaunie cilvēki, ja grib studēt Eiropā, brauc uz Rietumeiropu.
A. Barševskis arī norāda, ka pēdējā laikā Latvijas augstskolu tēls ir gana daudz grauts un par to daudz var izlasīt krieviski interneta portālos. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc nav pamata cerēt uz studentu plūsmu no Austrumiem. Daugavpilī, piemēram, daudz vairāk cer sagaidīt studentus no Indijas, kuri neapšaubāmi studēs angliski.
Pavīdējušas aizdomas, ka ministrs tīši svaidot neatbalstāmas idejas, lai drīzumā varētu demisionēt un ar aizvainotu seju uzskaitīt visas reizes, kad bijis nesaprasts.
Taču no pašas ministrijas dzīlēm nāk cita notikušā versija: R. Ķīlis nekad neesot gribējis ieviest divplūsmu studijas, bijusi ideja atļaut krieviski studēt tikai maģistrantūrā un doktorantūrā. Pat tad, ja šajās studiju programmās iestātos vietējie krievi, studējot bakalaura līmenī, viņi latviešu valodu jau būtu iemācījušies. Taču Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā strādājot sabotieri, kas, sadarbojoties ar R. Ķīļa politiskajiem pretiniekiem, tīši sagatavojuši likumprojektu, kas parādīja ministru pagalam nelatviskā gaismā. Pret departamenta direktora pienākumu izpildītāju Laumu Sīku pat rosināšot disciplinārlietu. Tīrīja, tīrīja ministriju, pat trešdaļu atlaida un tomēr neiztīrīja? Apsūdzētā amatpersona patiešām nav no R. Ķīļa komandas, strādā ministrijā jau gadiem, bet vismaz publiski ministra pozīcijas aizstāvējusi gana kaismīgi.
Taču, ja ministrs patiešām joprojām nav līdz galam “ieņēmis” ministriju, tad, visticamāk, to neizdarīs vairs nekad.
