Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. novembris, 2013
Drukāt

Ķīlas nauda krīzes gadījumiem


Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

No šā gada vienotā platības maksājuma jau decembrī atskaitīs finanšu disciplīnas nodevu. Mazās saimniecības no maksājuma ir atbrīvotas.

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi iedarbināt normu, kas regulās iekļauta jau aptuveni desmit gadus. Proti, veidot finanšu rezerves fondu lauksaimniekiem no pašu saimniecību iemaksām. Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), lemjot par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, tomēr visticamāk, ka saimniecībām, kas gada laikā ar vienoto platības maksājumu saņem vairāk nekā 2000 eiro (Ls 1400), jārēķinās ar patlaban projektā iekļauto 2,45 procentu lielo atskaitījumu no vienotajiem platību maksājumiem.

Ja gada laikā naudu neizmantos, saimniecībai to atskaitīs atpakaļ, teic Lauku atbalsta dienesta vadītāja vietnieks Indulis Āboliņš. Viņš arī piebilst – drošības maksājums attieksies uz vairāk nekā 10 000 Latvijas lauku saimniecībām. Gada laikā neizmantotās maksātās nodevas naudas atgūšana saimniekiem rūpes neradīšot, ar to nodarbosies LAD. Svarīgi, ka jaunā nodeva atskaitīta jau no šā gada decembrī maksājamajiem atbalsta maksājumiem.

Lūk, vairāki nodevas aprēķināšanas piemēri. Ja saimniecība “A” gada laikā vienotā platības maksājumā saņem 3000 eiro, tad nodevu rēķina no 1000 eiro. Proti, no tās naudas summas, kas pārsniedz 2000 eiro. Šajā gadījumā tie būs 24,5 eiro (17,22 lati).

Otrs piemērs. Ja saimniecībai “B” kopējais gada vienotais platības maksājums ir līdz 2000 eiro, tad nodeva nav jāmaksā.

“Šī norma, kas paredzēta finanšu rezerves veidošanai un Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta ieņēmumu sabalansēšanai ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas,” teic EP deputātes San­dras Kalnietes palīgs Mārtiņš Spravņiks. Viņš uzsver – sākotnēji bijis iecerēts atskaitījumu veikt visām saimniecībām, tomēr Baltijas valstīm sadarbībā ar citām Austrumeiropas valstīm izdevies šo nosacījumu mainīt. San­dra Kalniete: “Latvijai KLP budžets pieaugs par 50% un pieaugs arī tiešmaksājumi. Turklāt uz aptuveni 50 tūkstošiem Latvijas mazo saimniecību šis atskaitījums neattieksies.” Deputāte norāda, ka vēl aizvien nav īstas skaidrības, cik daudz līdzekļu finanšu disciplīnai būs vajadzīgi. Par precīziem skaitļiem varēšot runāt vien šā gada beigās. Svarīgi arī, ka finanšu disciplīnas fonda veidošanā būs jāpiedalās visiem Eiropas zemniekiem, tomēr izdevīgākā situācijā ir valstis, kur ir liels skaits mazo saimniecību, tostarp arī Latvija.

Kādos gadījumos saimnieki varētu saņemt atbalstu no krīzes fonda? M. Spravņiks teic, ka par šo jautājumu īstas skaidrības aizvien nav. Savukārt Zemkopības ministrijā skaidro, ka tie varētu būt dabas stihijas gadījumi, arī iespējamais piena tirgus satricinājums pēc piena kvotas atcelšanas 2015. gadā.

 

Viedokļi


Kā vērtējama finanšu nodevas 
ieviešana krīzes fonda veidošanai?


Uldis Krievārs, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis: “Protams, ka jebkurš ienākumu samazinājums, jauna nodeva vai nodoklis ir sāpīgs, jo īpaši, ja lēmumus pieņem un ievieš tik strauji kā šajā gadījumā. Tomēr situācijā, kad KLP budžetu samazina, ir jāparedz tādi regulējoši mehānismi, kas spēs veidot rezerves budžetu krīzes situācijām. Vēlētos arī uzsvērt, ka finanšu disciplīnas nodeva par tiešmaksājumiem, kuri pārsniedz 2000 eiro gadā, attieksies uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm solidāri un nav diskriminējoša tieši Latvijai. Arī mūsu cīņā par ES tiešmaksājumiem Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija vienmēr ir uzsvērusi, ka necīnās par augstākiem maksājumiem, bet gan par vienlīdzību kopējā ES tirgū.”

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste: “Protams, lauksaimniekiem šāda ziņa nav patīkama, turklāt lauksaimnieku apziņu vēl drūmāku dara tas, ka šāda prasība jau tiek piemērota no šī gada decembra. Ņemot vērā, ka Latvijai jau tā ir vismazākie tiešmaksājumi, iespējams, starp dalībvalstīm bija nepieciešama kāda diferenciācija šī koeficienta noteikšanā. Tāpat, iespējams, šādu lēmumu lauksaimnieki uztvertu citādi, ja šīs iemaksas netiktu veiktas no tiešmaksājumu līdzekļiem. Tomēr šādam lēmumam ir arī otra puse, jo, ja reiz tas ir krīzes fonds, tad tas kalpos kā aizsardzības garants situācijās, kas skars lauksaimniecības nozari. Un, lai krīzes situācijās nerastos diskusijas un pārpratumi, kur un kā vajadzīgos finanšu līdzekļus atrast, šis fonds procedūru atvieglos, un arī krīzes skartajiem lauksaimniekiem šādā situācijā būs iespēja saņemt kompensāciju. Vēl viens pozitīvs nosacījums ir tas, ka šie līdzekļi jebkurā gadījumā neies zudumā, ja netiks izmantoti krīzes gadījuma kompensācijām. Neizmantotā krīzes rezerve konkrētajiem lauksaimniekiem tiks nākamajā gadā atmaksāta atpakaļ.”

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+