Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Ķīlis aicina mūzikas skolotājus piedāvāt alternatīvu mācību priekšmetu stundu samazinājumu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina Latvija vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju (LVIIMSA) piedāvāt, kuram mācību priekšmetam samazināt stundu skaitu, lai mūzikai saglabātu divas obligātās mācību stundas nedēļā.

“Acīmredzot visi nonāksim līdz tam, ka mūzikas skolotājiem vajadzēs teikt, ka mums nevajag otru svešvalodu. Ja viņi varbūt ir gatavi tā deklarēt, ka nevajag otru svešvalodu, tad varbūt ir jānāk ar šādiem paziņojumiem – ka mēs, mūzikas skolotāji, uzskatām, ka mūzika ir svarīgāka un matemātiku var nemācīt vai mazāk mācīt, vai nevajag otru svešvalodu, bet vajag mūziku,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ķīlis.

Ministrs uzsvēra, ka tas būtu ļoti racionāli un atbildīgi no mūzikas skolotāju puses – nevis tikai runāt no sevis, bet arī piedāvāt, ko var samazināt, vai arī – kas būtu tie citi priekšmeti, kurus nemācīt. “Tā jau visi var uzstādīt tādas prasības, ka bērniem 24 stundas dienā būs jāmācās,” izteicās Ķīlis.

Tāpat ministrs norādīja, ka jautājums saistībā ar stundām ir, cik lielā mērā sabiedrība, vecāki, mūzikas skolotāji uzticas skolu vadībai un skolu padomēm, lemjot par to, kā tiks sadalītas stundas. Tāpat jānoskaidro, vai patiesi ir tik liela neuzticība, ka jebkurā gadījumā mūzikas stundu skaits tiks samazināts.

Ķīlis skaidroja, ka skolām tiks dota lielāka brīvība lemt par to, kāds mācību priekšmetu skaits katrā priekšmetā vairāk nepieciešams. Viņš klāstīja, ka skola varētu arī izvēlēties pat trīs stundas mūzikai vai salikt kopā kā virzienu mākslu un mūziku ar noteiktu stundu skaitu pa noteiktām klašu grupām.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka, saglabājot pašreizējo mācību stundu skaitu priekšmetos, nebūs iespējas ieviest otru svešvalodu un citus jaunos priekšmetus, par ko ministrija tiek kritizēta. “Tas ir interesanti, vai tiešām divas mācību stundas izglābs Dziesmu svētku tradīciju, bet viena to iznīcinās,” izteicās Ķīlis.

Viņš arī norādīja, ka ir jautājums par to, vai tiek apzinātas visas iespējas, kā bērni iekļaujas mūzikas procesos – gan interešu izglītības ziņā, gan arī mūzikas skolu formā, jo mūzikas stundas nav vienīgā vieta, kur mācās mūziku.

Jau vēstīts, ka Latvija vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācija (LVIIMSA) atklātā vēstulē valsts amatpersonām pieprasa skolēniem 1.-6.klasē saglabāt divas mūzikas mācību stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvis Arvīds Platpers.

“Apgūt visiem skolēniem dziedātprasmi tikai 40 minūtes nedēļā ir neiespējami un pat utopiski,” uzsver mūzikas skolotāji. Viņi norāda, ka noteikumu projektā par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem bija aicinājuši saglabāt mūzikai divas stundas nedēļā, taču tas neesot ņemts vērā.

LVIIMSA brīdina, ka šādas reformas īstenošana var atstāt “postošu un neatgriezenisku ietekmi uz latviešu nācijas intelektuālo un emocionālo attīstību”, tāpat tikšot noplicināta bērna personības izaugsme un nacionālās identitātes izjūta, kā arī tikšot sagrauta Latvijas Dziesmu svētku kustība.

Tāpat ziņots, ka noteikumos netiek grozīts pamatizglītības mācību priekšmetu standartu saturs, bet tiek plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot tajā tikai obligāto minimālo stundu skaitu mācību priekšmetu standartu prasību un paredzamo rezultātu sasniegšanai, tādējādi atstājot skolai tiesības izlemt par attiecīgā mācību priekšmeta stundu skaita palielināšanu.

IZM uzsver, ka ar jaunajiem noteikumiem netiek samazināts stundu skaits, bet ministrija piedāvā pāriet uz jaunu pieeju, kad tiek noteikts minimālais obligātais stundu skaits nedēļā. Tādējādi saskaņā ar katras skolas pedagoģisko pieeju tās varēs lemt, cik stundas nedēļā kādu no priekšmetiem māca, tostarp atstājot līdzšinējo skolā pieņemto stundu skaitu un stratēģijas vai attīstības plāna īstenošanu, nepārskatot arī skolotāju noslodzi.

Ministrija ir iecerējusi, ka tas ļaus ieplānot arī svešvalodas stundas sākumskolā. Katra izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā. Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+