Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. maijs, 2012
Drukāt

Ķīlis apšauba, vai valstij būtu jāatbalsta visas ledus halles

ledus_halle

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis apšauba, ka par valsts līdzekļiem būtu jāatbalsta visas tās ledus halles, kas savulaik tika saceltas, neņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā un tendences šajā jomā.

“Skaidrs, ka valsts atbalstam dažādām sporta būvēm ir jābūt. Savulaik Lielbritānijā tika konstatēts, ka valsts sportisko sasniegumu rādītāji iet uz leju, un, lai problēmu risinātu, akcents tika likts uz to, lai nodrošinātu sporta būvju – baseinu, ledus laukumu, tenisa kortu – pieejamību pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. Un tas attaisnojās. Arī Latvijai būtu jārīkojas līdzīgi. Jautājums ir par to, vai par valsts līdzekļiem būtu jāatbalsta visas tās halles, kas savulaik tika saceltas, neņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā un tendences šajā jomā. Ir taču skaidrs – jo mazāk cilvēku ir valstī, jo mazāks noslogojums ir šādām būvēm,” intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” atzina Ķīlis.

Viņaprāt problēma slēpjas faktā, ka tās tika celtas, totāli neplānojot, kas notiks pat tuvāko trīs gadu nākotnē. Netika ņemta vērā iedzīvotāju plūsma, tas, cik klientu varētu būt vienai vai otrai hallei. Bet pēc tam, kad saprata, ka bizness neiet, sāka runāt par atbalsta nepieciešamību no valsts puses.

Jau ziņots, ka Latvijas Ledus haļļu asociācija nolēmusi pieprasīt valdībai, lai hokeja hallēm un visām pārējām sporta arēnām tiek piemērots samazināts elektrības tarifs, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Elektroenerģijas izmaksas veido lielāko daļu izdevumu ledus haļļu uzturēšanā.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurš no maija no izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pārņems atbildību par sportu, nebija laika komentēt Ledus haļļu asociācijas priekšlikumu. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka šāda ideja ir rūpīgi jāizvērtē.

Raidījums vēstīja, ka situācija hokeja arēnu saimniecībā sasniegusi kritisko, vairākas ledus halles jau pārtraukušas savu darbību un vairākas atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa.

Arī Latvijas Hokeja federācija paziņojusi: ja valdības attieksme pret hokeju nemainīsies, tā atsauks Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanai.

Šogad no gandrīz 14 miljoniem latu, kas kopumā piešķirti sportam, 4,2 miljoni latu vēl aizvien tiek maksāti par trekno gadu uzceltajām sporta ēkām jeb tiek novirzīti valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu miljonu, kas ir Latvijas hokeja federācijas gada budžets.

Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans secina, ka valsts hokeja federācijai šogad piešķīrusi 103 000 latu. Lai aizbrauktu uz pasaules čempionātu Zviedrijā, izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 000 latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+