Ķīlis finišēja pa nepareizo ceļu 0
Ķīlis ierodas ar aviāciju pie tiem, kas rakņājas pa zemi
Lielākas efektivitātes labad pēc tam, kad gulbis, vēzis un līdaka gribējuši piedalīties Nacionālā attīstības plāna sacerēšanā, kā pēdējais uz valdības sēdi, kur jāapspriež Nacionālā attīstības plāna (NAP) redakcija, ir atsteidzies arī gliemezis, proti, Reformu partijas plānotājs Ķīlis, iesniegdams pamatscenārija papildu versiju, ka Latvijai līdz 2020. gadam jākļūst par zaļāko valsti pasaulē. Tas, protams, mazliet rada kišmiš sajūtu un prātīgākos ministros vēlēšanos Ķīli saukt par Ķīseli, taču ir zināms – kas dziļu sakni rok, tas, var gadīties, ka izrok. No Reformu partijas tēla reanimēšanas viedokļa – labs, kas labi padarīts. Priekšā liekot alternatīvo variantu, sabiedrībai rodas iespaids, ka visur, kur parādās reformisti – rijā, piedarbā, vāgūzī –, darbs kūsāt kūsā. Pārresoru koordinācijas centrā sastādītais dokuments pie tam ir tik nesaudzīgi kritizēts, ka Ķīlis izskatās gandrīz vai no debesīm nokritis baltmaizes batons, sak, ko te pa zemi rakņājaties, ozolzīles meklējot, es ieradīšos pie jums ar aviāciju! Bet mēs piebremzēsim Reformu partijas kantorī tapušo prīmā ideju ar vienu šāvienu nošaut simt zaķus.
Kas ir NAP? Uz papīra uzlikts maršruts, pa kuru virzīties, lai Eiropas 2014. – 2020. gada naudas piešķīruma periodā miljardu līdzekļus ieguldītu un izlietotu saprātīgi, nevis kā agrāk – nejēdzīgi izķērnātu. Tas ir septiņgades plāns. Maršrutā bija jāiecementē ceļa stabiņi, kur valsts realizēs ambīcijas, kam dos priekšroku, un galvenā java ir “ekonomiskais izrāviens”, vienkārši sakot, “ražošana un attīstība”. Pusgadu darbojās priekšzīmīgs mehānisms, lai pulka amatpersonu un cilvēku piedalās Daugavas gultnes rakšanā, un zināms, ka tā nav pasaka, bet īstenība, kā latviešiem veicas ar likteņupes rakšanu – līču loču. Tā – pagrūti klājies, tomēr plāns ir. Tagad tiks dots vārds pilsonībai, un, lūk, šai momentā attecējis Ķīlis un kā sadedzis mīdās – nē, raksim labāk Gauju!
Neiebildīsim, saulaino tāļu sasniegšanas segmentā “Latvija 2030” programmas autors ir no labākajiem šāda tipa daiļdarbu meistariem. Tomēr, kad viņš arī septiņgades vidējā termiņa plānā pavēl taisīt “vīziju”, Ķīlim jāiekniebj sānos un jāmodina – čalīt, cik ilgi zīmēsim mirāžas un fatamorgānas, turēsimies taču beidzot pie zemes! Saprotams iespējamais lielmeistara aizvainojums, ka Pārresoru koordinācijas centra ļaudis nav pārlieku bieži ielaiduši reformistus ar spainīti un lāpstiņu celt smilšu pilis NAP rotaļlaukumā, respektīvi, izvēlējušies citas “īsākas” priekšrokas, nevis zatleriešu tālejošās un reformiskās, taču Pārresoru koordinācijas centrs ir tiešā Ministru prezidenta padotībā un – Reformu partijai par skādi – instruktāžu saņem no Dombrovska un valdības. Tādā vīzē – kas ir maskēts aiz Ķīļa iesniegtā 10 lappušu valsts plāna? Vēdekļveidā Reformu partijas programma. Un aiz priekšplānā mirdzošās “smaragdzaļās Latvijas” – diezgan aizdomīgas izglītības eksporta ieceres Austrumu virzienā, ko grib centīgi iesmērēt. Ja Ķīlis ir izkrāmējis uz galda “aizmirstās” lietas, kāpēc kārtējoreiz kaktiņā sēž Nacionālās apvienības “mazie brāļi”? Kamdēļ nacionāļi neieradās uz valdības sēdi ar “trešā ceļa” variantu – par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju? Par šīm lietām arī varētu presingot – kāpēc tās nav ierūmētas Nacionālajā attīstības plānā līdzīgi Reformu partijas idejām, kas uzkritušas kā tabula rasa. Bet Ķīļa kungs lai neiekrāsojas pārāk “zaļš”, jo Vējonis var pateikt, ka Latvija jau ir 2. vietā kā zaļākā valsts pasaulē. Kas ir, tas ir, ekoloģija šajā zemē nav novesta katastrofālā stāvoklī, jo neko neražojot, neko arī nesārņo. Lai zatlerieši pagaidām nolaiž un saritina zaļo karogu – kad būs noticis ekonomiskais izrāviens, tad gan baigais respect Ķīļa variantam – kaut kad nākotnē.
Nevajadzētu sākt nesaskaņas un ierasties uz valdības sēdēm kā pažarniekiem arī tāpēc, ka īstie uzbrukumi Nacionālajam attīstības plānam būs priekšā. To sauks par plānu, lai “pārdotos ārzemniekiem līdz galam” un ka “iznīdētos Latvijas laukos radīs Eiropas atkritumu novietni”. Tāpēc ieteikums Reformu partijai nomierināties, nest taču prom un aizvākt savu melnrakstu. Ķīli – nodot mājmācībā, kā iesaka darīt ar nedisciplinētiem skolas puikām. Bet vispār viņi malači – ir startējuši, ir skrējuši, bet ne pa to ceļu un ne to finiša lentīti pārrāvuši.
