Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2013
Drukāt

Ķīlis ir spiests atsaukt augstskolu un studiju kvalitātes rangu tabulu

Foto-LETAFoto-LETA

TV3 raidījums “Nekā personīga” 17.februārī vēstīja, ka izglītības ministrs Roberts Ķīlis ir spiests atsaukt ar lielām pūlēm tapušo augstskolu un studiju kvalitātes rangu tabulu. Iemesls esot auditoru sniegts apstiprinājums, ka Saeimas ieceltā Augstākās izglītības padome un tās vadītājs Jānis Vētra nav spējuši nodrošināt, ka par Eiropas doto naudu tiek savākti uzticami dati, kas ļautu spriest par augstākās izglītības stāvokli.

 

Ķīlis solījis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, jo auditori, pārbaudot Vētras vadītās padomes darbu, saskata tur arī varbūtējus kriminālus pārkāpumus, norādīja raidījums.

Projektu, kas pirmoreiz ļautu novērtēt, cik labas vai sliktas kvalitātes studijas piedāvā katra no aptuveni 60 Latvijas augstskolām un koledžām, gatavoja piecus gadus, un pie tā strādāja 237 vietējie un ārzemju eksperti, tam tika iztērēts vairāk nekā miljons latu. Taču, ja iepriekš bija tikai aizdomas, ka darbā ir nepilnības, tad tagad ir apstiprinājušās visas sliktākās prognozes, uzsvēra TV3.

“Tas viss nozīmē to, ka mēs patiesībā īsti neko nevaram izmantot no tā izvērtējuma,” atzina Ķīlis. Ministra secinājums ir balstīts uz auditorkompānijas “Deloitte Latvia” ziņojumu. Dokuments ir konfidenciāls, tajā ir 117 lappušu, kur atklāts, cik nepilnīgi un, iespējams, pat nelikumīgi darbojusies Vētras vadītā Augstākās izglītības padome (AIP).

“Nu tā līdzība ir tāda, ka jūs rokat un visur ir! Kur vien parok, tur atrod kaut kādas problēmas, jautājumus, kļūdas, nepilnības un to skaits sāk augt un augt un…” sacīja izglītības ministrs.

Auditori secinājuši, ka jau projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas. It īpaši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, no kā bijuši trīs ministri Baiba Rivža, Tatjana Koķe un Rolands Broks, kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī Augstākās izglītības padomē vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās. Rivža vēlāk pati arī vadīja augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts – abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rivža arī Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē vadījusi zinātniskus projektus. Rivža par projekta vadītāju apstiprināta ar AIP priekšsēdētāja Vētras parakstu pirms vēl bija saņemta pārējo padomes locekļu piekrišana.

Raidījums norādīja, ka nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā vispār pat nebijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus – angļu versijā prasīts vērtēt piecu punktu, bet latviešu versijā – triju punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.

Auditoru atzinumā arī uzsvērts, ka studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem.

Piemēram, Ineta Kurzemniece, vērtēja Latvijas Universitātes Valodu un kultūras studiju programmu un vienlaikus pati ir arī universitātes akadēmiskā departamenta darbiniece. Vilnis Rantiņš vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, kaut vienlaikus ir arī tās pašas augstskolas padomnieks. Reinis Upenieks vērtēja Rīgas Stradiņa universitāti un pats arī kā lektors piedalījies šīs augstskolas rīkotā seminārā. Igors Graurs vērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir vadošā amatā uzņēmumā, kas ieinteresēts sadarbībā ar šo augstskolu. Andris Vilks vērtēja Latvijas Universitāti un vienlaikus ir tās pasniedzējs, Kārlis Briņķis vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, būdams pastāvīgs loceklis tās Promocijas padomē. Evija Papule vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, tajā pašā laikā esot tur lektore. Laura Valtere vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un vienlaikus strādāja arī tās Projektu daļā. Anda Ikauniece vērtēja Latvijas Universitātes studiju virzienu “Vides aizsardzība”, kur pati ieguvusi bioloģijas doktora grādu un strādā struktūrā, kas cieši sadarbojas ar vērtējamo augstskolu. Jānis Birks vērtēja studiju virzienu “Veselības aprūpe” Latvijas Universitātē, kur paša meita ir Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Arī studentus pārstāvošais AIP loceklis Edvards Ratnieks, kurš iepriekš bija guvis ienākumus no sadarbības ar Latvijas Universitāti, nedrīkstēja piedalīties studiju vērtēšanas organizēšanā un uzraudzībā, ziņoja “Nekā personīga”.

Dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze nav atbildusi MK noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz 10 studiju virzienu. Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.

Raidījums norādīja, ka auditori secinājuši, ka komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, trūcis arī nepieciešamā ārvalstu ekspertu īpatsvara. Vairākkārt konstatēts, ka komisiju ziņojumos nav bijis visu ekspertu parakstu vai viņu vietā bija parakstījušies citi. Ekonomikas un pedagoģijas virzienu eksperti atzinuši, ka parakstījuši pilnīgi tukšas lapas.

Konstatēts, ka viena un tā pati ekspertu grupa vienā un tajā pašā dienā izvērtējusi valodu un kultūras studiju programmas gan Rēzeknes augstskolā, gan Liepājas universitātē, kas atrodas 450 kilometrus viena no otras. Darba uzraudzībai izveidotā komisija bijusi tikai formāla, un dažas tās sēdes pat vadījuši paši uzraugāmie, piemēram, projekta vadītāja Rivža.

Auditori nonākuši pie secinājumiem, ka, konstatējot nepienācīgu un nekvalitatīvu projekta īstenošanu, ir iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību, piemēram, no Rivžas un Vētras. Ministrs arī sola to darīt, vēstī TV3 raidījums.

Ķīlis atzina: “Mēs to nevaram nedarīt. Ja mēs to nedarām, mēs paši kļūstam piesedzēji un mēs paši tad uzreiz esam sūdzami tiesā par to, ka mēs neesam kā amatpersonas pievērsušas uzmanību, un tas mums ir obligāti jādara.”

Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam. Ķīlis un vīna partijas biedri jau iepriekš pret Vētru iebilda, bet koalīcijas partneri no “Vienotības” nostājās pret Ķīli un vēl nesen kopā ar “Saskaņas centru” un tēvzemiešiem nobalsoja par Vētras palikšanu amatā. Tagad viņi negrib atzīt savu kļūdu, aizbildinās, ka nav redzējuši auditoru ziņojumu un izsaka vēlējumu, ka Vētra no amata aizietu labprātīgi, informēja “Nekā personīga”.

“Normālā demokrātiskā sabiedrībā šīs personas vai nu aptur pašas savu darbību, vai atkāpjas,” uzsvēra “Vienotības” pārstāve Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Tomēr tā nedomā pats Vētra, viņš paliek pie uzskata, ka augstskolu izvērtējums ir atzīstams par labu, turpmāk izmantojams un arī tiesībsargi neko nosodāmu tur neatradīs.

Raidījums norādīja, ka Vētras atcelšanu no amata varētu prasīt Rektoru padome. Taču tā līdz šim Vētru ir aizstāvējusi un prasījusi viņa kritiķa Ķīļa demisiju. Tagad viņi saka, ka par Vētras pārkāpumiem dzirdēts tikai no ministra, tāpēc vēl nezinot, kā rīkoties.

Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis teica, ka Rektoru padome jebkurā mirklī var sanākt uz ārkārtas sēdi, bet vispirms ir jāsagaida ziņojums, jo pašlaik, kamēr nav redzēts, ko ko auditorkompānija ziņojumā ir fiksējusi, esot pāragri runāt.

Ķīļa kritiķi Saeimā īsti netic pat auditoriem, vēstī “Nekā personīga”.

“Jo putas ir saceltas pirms tam tik milzīgas. Arī tagad klausoties – tie ir vārdi atkal ar atsauci uz būtiskiem pārkāpumiem… Es savukārt neoficiāli esmu dzirdējusi, ka tie pārkāpumi ir drīzāk formālas dabas…” sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (“Vienotība”).

Ķīlis jau tagad paredz, ka vairāki simti tūkstošu latu no nelietderīgi iztērētā miljona būs jāatdod atpakaļ Eiropas Savienībai, turklāt lielākā daļa savākto datu nebūs izmantojami tālākā augstskolu akreditācijā, kā tas bija iecerēts. Pēc Ķīļa uzskata, tā ir viena no labajām ziņām, ka akreditācija uz neuzticamo datu pamata vēl nebija veikta, jo jebkura augstskola rezultātu viegli varētu apstrīdēt tiesā.

“Es domāju, ka man ir noteikti jāatzīst arī sava kļūda par to, ka es nepārtraucu to procesu kaut vai uz aizdomu pamata pagājušā gada vēlā rudenī, ziemā. Teiksim, pagājušā gada ziemā, agrā pavasarī vai kaut kā tā… Tas būtu bijis iespējams, vajadzīgi un vērtīgi. Un tad mēs, iespējams, varētu neiet vēl tālāk un nesataisīt vēl lielākas ziepes. To kā ministrs es noteikti varētu darīt,” atzina ministrs.

Ķīlis prognozēja, ka tagad iecerētā augstskolu akreditācija var aizkavēties par apmēram pusgadu. Paredzams, ka to veiks ministrijas izraudzīta ārzemju aģentūra, kas, visticamāk, iepriekšējā pētījuma datus neizmantos. Augstskolās ļoti uztraucas, kas notiks, ja akreditācija ieilgs.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš paskaidroja: “Ja studiju virzieni netiek akreditēti līdz mācību gada beigām, līdz izlaidumiem, tad turpmāk var tikt apšaubīts, vai izsniegtie diplomi ir valsts garantēti diplomi, ja virzieni nav akreditēti. Pēc manām sarunām ar ministru, arī pēc tā, kā šodien ministrs informēja Rektoru padomi, uz pirmdienu viņam būs ļoti konkrēts un detāls plāns, kā šo problēmu risināt.”

Augstākās izglītības padomē esot jau saņemtas satraucošas ziņas no vairākām citām augstskolām, kur studenti atsakoties maksāt par studijām, iekams augstskola nevarēs uzrādīt akreditācijas dokumentus, lai pārliecinātos, ka iegūtie diplomi būs derīgi.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apšaubīja iepriekš veikto studiju programmu izvērtējumu, ko Eiropas Savienības projekta konkursa ietvaros veica AIP. IZM pasūtīja auditu, ar kura rezultātiem klajā nāks pirmdien.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+