Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. marts, 2014
Drukāt

Ķīlis: mazākumtautību skolu vajadzības ir atstātas novārtā (13)

Foto-LETAFoto-LETA

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Mazākumtautību skolu audzēkņu un pedagogu vajadzības Latvijā ir atstātas novārtā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, atzīstot, ka arī viņam kā ministram to neizdevās mainīt, jo tam neesot pieticis laika.

Šogad jau trīs reizes mazākumtautību skolu pārstāvji pulcējušies piketos, lai iebilstu pret latviešu valodas apjoma palielināšanu mācību procesā. Pirmajā un otrajā piketā piedalījās ap 100 cilvēku, bet trešajā – ap 150.

Bijušais izglītības ministrs norāda, ka saprot, kādēļ mazākumtautību skolu pārstāvji nāk ielās. Viņaprāt, galvenais iemesls tam ir tas, ka šo skolu pārstāvji valstī nav tikuši sadzirdēti. “Attieksmi, kas valstī ir pret mazākumtautību skolām, varētu raksturot kā neitrāli neredzošu. Mums neinteresē, kādas vajadzības ir latviešu valodas apmācībā minoritāšu skolās, kā palīdzēt mācīties konkrētus priekšmetus latviešu valodā, piemēram, fiziku, ķīmiju vai bioloģiju. Vajadzīgi metodiskie materiāli un regulāra palīdzība. Tas viss ir bijis pamests novārtā, un es domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ir gatavi piketēt,” teica Ķīlis.

Tomēr 100 līdz 150 protestētāju nav daudz, piebilda bijušais ministrs. Viņš sacīja, ka viens no mazās atsaucības iemesliem ir aktīvu līderu, kas prastu izskaidrot protestu jēgu, trūkums. Tāpat iemesls varētu būt tas, ka protests notiek pret ideju par latviešu valodas apjoma palielināšanu mazākumtautību skolās, nevis jau gatavu plānu.

“Aktīvi parasti protestē pret to, kas ir ieguvis kaut kādas aprises un formu. Pašlaik šī ir tikai ideja. Nevienā plauktā ministrijā un nekur citur nav konkrēta plāna pāriet uz latviešu valodu,” sacīja Ķīlis.

Viņš arī piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji vispār nemēdz lielos daudzumos protestēt, un, gandrīz kā dodams padomu piketētājiem, sacīja, ka pirms sanākšanas ir “jāuzkarsē” sabiedrība, proti jāpievērš pastiprināta uzmanība plānotajam.

Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Iebilstot pret šādu lēmumu, 4.februārī iepretī Ministru kabinetam bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju. Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts “Mazākumtautību skolas – Latvijas bagātība”, “Straujuma, liec mierā bērnus!” un “Mūsu nodokļus skolām!”. Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli “Rokas nost no krievu skolām!” un arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām.

Vēl viens pikets notika 6.martā, kurā ap 100 protestētāju izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V) dēvēja par provokatori un pieprasīja viņu pamest ministriju. Piketa vadītājs aicināja vairākas reizes tā dalībniekiem skaļi saukt “Tā ir mūsu zeme, mūsu valoda, mūsu skolas”. Vairākkārt skaļi tika atkārtots sauklis “Druviete – provokatore” un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodēvēta par tumsas ministriju.

Piketā tika skaļi nolasītas krievu skolu aizstāvju prasības, piemēram, ka krievu valodai jābūt kā pamata valodai krievu skolās un vecākiem pašiem ir jābūt tiesībām izlemt, kādā valodā viņu bērniem mācīties. Tika prasīta arī atalgojuma palielināšana pedagogiem. Pēc prasību nolasīšanas atnākušie tika aicināti skaļi zvērēt par uzticību krievu valodai.

Savukārt pēdējais pikets notika 20.martā pie IZM ar aptuveni 150 cilvēku dalību. Pikets noritēja mierīgi, tā dalībnieki turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: “Valoda līdz Kijevai novedīs”, “Vienlīdzīgi nodokļi, vienlīdzīgas tiesības”, “Rokas nost no krievu skolām!”, “Mazākumtautību skolas – Latvijas bagātība”, “STOP – etniskajai diskriminācijai!”.

Piketa vietā bija izvietotas skaņu pastiprinošās ierīces, skanēja mūzika krievu valodā. Protestētāji aicināja atkāpties no amata izglītības un zinātnes ministri. Piketa noslēgumā tā vadītāji solīja rīkot līdzīgus pasākumus arī turpmāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. vieniigaas skolas kas blaustaas ir krievu skolas, jo taas ir vieniigaas, ko apmaksaa valsts? Ja valsts apmaksā tad skolās jaaaudzina ir valstij piekritiigus un valsti atbalstoshus jaunieshus un svariigi ir, kad sveetkos skoleeni no krievu skolaam un latvieshu skolaam var sarunaaties valsts valodaa, bet ikdienaa lai maaca dzimtajaa. Stingraaku kontroli pret skolotaajiem, kas maaca diezinko mazaakumtautiibas skolaas kuras apmaksaa valsts.

  2. Kad bija ministrs, ignorēja visus (nepieklājīgāk nemaz nevarēja būt), uzskatu, ka tagad vajadzētu tieši tāpat ignorēt šo nožēlojamo īpatni.

  3. vai Ķīlis ir pilnā? Atbildēt

    “Etniskā diskriminācija” ir krievu izcelsmes bērnu nemācīšana valsts valodā.

  4. Druvietes kundze, neņemat šo .. vērā :))

  5. Latvijas valsts augstskolu pārkrievošanas mēģinātājs (kopā ar Inesi Stūri no IZM) .. ķīlis bija visnoželojamākais no visiem izglītības ministriem Latvijas valsts vēsturē un viņa izteikas izraisa vien dziļu nožēlu par savu mutes virināšanu.

  6. Šī čekas stukača dēla vārds ir- šizofrēnija.

  7. Ķīlim tiešām dzert vajaga mazāk.Krievu skolas zeļ un plaukst salīdziōt ar latviešu un ir ar visu nodrošinātas.Skolēniem jāmāca Latvijas vēsture un jāvada skolas lojālam pret valsti direktoriem.

  8. Ķīli!!! Dzer vajag mazāk!!!!

  9. Mākoņstūmējs. Pats neko neizdarīja, aizlaidās un tagad gudri runā – piedien Repšes, Šleseram garam.

  10. Latvijas valdības mīkstmiesība. Vai, piemēram, Anglijā KRIEVI, poļi, indieši un citi savairojušies iebraucēji prasa skolas viņu nacionālajās valodās? Nē. Mācās tās valsts valodā, kurā dzīvo. Ak, Latvija un tās valdība!

  11. Protams, ar bēriem ir jāstrādā nevis jāizvirza lozungi.

  12. Kurā stabulē tas aipads pūš? Kuras tieši mazākumtautības? Līvi, igauņi un leiši piketēja? Savas darbības laikā baidījās ar skolotājiem bez apsardzes tikties. Ja kādas skolas ir atstātas novārtā, tad tieši latviešu skolas, jo pagānais ultraliberālis to vien darīja, kā tēloja nerimstošu augstskolu reformu tā vietā, lai beidzot sakārtotu pamatizglītību. Vai ministrs mēģināja atrast kādu Krievijas uzturētu latviešu skolu Krievijā?

  13. Ja attēls nav fotošopēts, tad izskatās pēc plānprātiņa. Un bija ļaudis, kas lēja asaras par ķīlīti un bija gatavi mirt par savu elku. Kā tos ļaudis saukt?

Draugiem Facebook Twitter Google+