Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Ķīlis: No radošuma neizbēgt

kilis32

Ikviens savas dzīves laikā saskarsies ar radošo industriju, tādēļ var apgalvot, ka no radošuma tāpat kā no nodokļiem un nāves neviens nespēs izbēgt, šodien radošās darbības nedēļas “Radi!” diskusijā “Latvija ceļā uz radošu valsti” akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Valsts ir tik stipra, cik stipri tās pilsoņi, kā arī valsts ir tik radoša, cik radoši ir tās iedzīvotāji. Visvairāk radošums izpaužas tieši bērnos, tādēļ ir jādomā par to, lai tas netiktu iznīcināts, pauda ministrs.

Viņš mudina Latvijā radīt tādu ekonomiku un veicināt tādu sabiedrības veidošanas, kurā radošums, kas ir ikvienā bērnā, var pilnībā uzplaukt.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) ir pārliecināts, ka radošums ir indivīda radīta lieta, kas ir pienesums sabiedrībai.

“Radošums dzims reģionos, nevis Ministru kabinetā. Lielāks potenciāls radošuma izveidei ir tad, ja tiks parādīts, ka mums patiešām rūp, lai cilvēki paši organizētos un radītu,” akcentēja Sprūdžs.

Latvijā jau līdz šim dažādās jomās, piemēram, izglītībā, dažādās industrijās un kultūras iestādēs ir bijušas spilgtas radošuma izpausmes, informēja Kultūrizglītbas un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Izglītībā tā ir “Sorosa fonds – Latvija” iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”, projekts “Iespējamā misija”, projekts “Skolēns pētnieks pilsētnieks” un projekts “Joka pēc Alfabēts”, kas radies, apvienojoties filmas scenārija autorei māksliniecei Indrai Sproģei, dziesmas autoram Renāram Kauperam un režisoram Reinim Kalnaellim.

Spilgti radošuma pilni piemēri ir arī kino, modes, arhitektūras, dizaina un mūzikas jomā, piemēram, mūzikas jomā tā ir viena no pasaulē populārākajām Latvijas grupām “Prāta vētra”, kā arī festivāls “Skaņu mežs”, “Positivus” festivāls un grupa “Instrumenti”, bet modes jomā tie ir tādi zīmoli kā “Narciss”, “ZoFa”, Baibas Ripas radītie tērpi un citi.

Savukārt grafikas dizaineris Miķelis Baštiks izveidojis mājaslapu ar Latvijā izmantotajiem dažādiem burtu fontiem un patlaban ir doma Baštika veidota mājaslapa “www.burtustype.com” ar Latvijas burtu fontiem varētu tikt izmantota valsts pārvaldē.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce apgalvoja, ka sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs priekšstats, ka Latvijā rūpniecība kopš 90.gadu sākuma vairs nepastāv. “Mums rūpniecībā ir daudzi mazi un vidēji lielu uzņēmumi, kas konkurētspējīgi. Latvijā tiek radīti unikāli dizaina priekšmeti, tiek radīti unikāli risinājumi valodu tehnoloģijā, līdz ar to mēs esam spējīgi pārdot pasaulei konkurētspējīgus produktus,” pauda Pūce.

Jau ziņots, ka līdz 18.martam visā Latvijā notiek radošās darbības nedēļa “Radi!”, kuras mērķis ir parādīt Latvijas radošo potenciālu, pieredzi un sasniegumus, kā arī veicināt izpratni un interesi par radošo un kultūras industriju sektoru, radošumu veicinošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku un radošu pārvaldību.

Kultūras ministrijā jau sākts mērķtiecīgs darbs stratēģiskās sadarbības platformas “Radošā Latvija” izveidē. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzskata, ka, pirmkārt, tā ir laba zīme Latvijas radošajiem cilvēkiem, jo tā palielinās viņu iespējas ar savu darbību gūt aizvien lielākus panākumus. Plānots, ka “Radošas Latvijas” platformu veidos trīs komponentes – brīvprātīgā kustība “Radi!”, politikas plānošana dokuments “Radošā Latvija 2014-2020” un radošo industriju biznesa platforma.

Radošās darbības nedēļa “Radi!” aizsāk brīvprātīgo kustību un paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iekļauties “Radošajā Latvijā”, kļūstot par tās piederīgo. Pamatnostādnes “Radošā Latvija 2014-2020” balstīsies Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030, ka būs cieši sasaistīts ar Nacionālās attīstības plānu un Eiropas Savienības fondu nākamo plānošanas periodu. Pamatnostādnes iezīmēs rīcībpolitiku vairākos virzienos – radošā ekonomika, radošā izglītība, radošu teritoriju attīstība un kultūra kā radošuma kodols.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+