Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. marts, 2013
Drukāt

Ķīlis pret Vētru vēršas ar iesniegumu prokuratūrā

Foto-LETAFoto-LETA

Pēc juridiskas analīzes veikšanas par SIA “Deloitte Latvia” audita ziņojumā konstatētajiem faktiem izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piektdien, 8.martā, nosūtījis prokuratūrai lūgumu savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi par Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Jāņa Vētras (attēlā) rīcību saistībā ar augstskolu studiju programmu izvērtēšanas projektu, aģentūrai LETA pavēstīja ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Ministrs informējis prokuratūru, ka projekta tiesiskai īstenošanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem, ir izšķiroša nozīme arī turpmākajā studiju virzienu akreditācijas procesā, proti, tieši balstoties uz projekta rezultātiem tiek veikta turpmāka akreditācija, kā tas noteikts atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos. Tukišs norāda, ka tādējādi ministrijai nav tiesiska pamata pieņemt lēmumus, pamatojoties uz projekta rezultātiem, kas, iespējams, radušies prettiesiskas rīcības rezultātā.

Ķīlis vērš arī uzmanību uz to, ka pārkāpumu vai aizdomu par iespējamu krāpšanu gadījumā Eiropas Komisija jāinformē saskaņā ar ziņošanas procedūru. Kā pārkāpums uzskatāms jebkurš Eiropas Kopienas tiesību noteikumu pārkāpums, kas izriet no uzņēmēja rīcības vai neizdarības, kuras rezultātā tiek nodarīts vai varētu tikt nodarīts kaitējums Kopienu vispārējam budžetam, iekļaujot Kopienas budžetā nepamatotus izdevumus. Neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir netīšs vai tīšs (krāpšana), ar to saistītie izdevumi jāizslēdz no Kopienu budžeta līdzfinansējuma.

Tukišs norāda, ka attiecībā uz izdevumiem krāpšana ir definēta kā jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta ar viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kuru rezultāts ir Eiropas Kopienu budžetu līdzekļu piesavināšanās vai nelikumīga paturēšana, informācijas noklusēšanu, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu, kā arī šādu līdzekļu izlietošanu citiem mērķiem, nekā tie sākotnēji tika piešķirti.

“Gadījumā, ja AIP darbības vai bezdarbības dēļ AIP pārkāpj Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, rodas neatbilstoši veikti izdevumi, kurus nav pamatoti attiecināt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta,” uzsver Tukišs.

Kā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Ķīlis, tad viens no tiem ir par to, vai Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra ir pārkāpis savas amatpersonas pilnvaras, noslēdzot darba līgumus ar ekspertiem pirms AIP lēmuma personu apstiprināt par ekspertu, kā to paredzot nolikums.

Vētra gan taisnojās, ka tā tas nav bijis un situācija izveidojusies vien ar dažiem ekspertiem, kurus strauji nācās nomainīt. Vētra norādīja, ka šie eksperti bez darba līguma nevarēja sākt darbu, taču sākotnēji notika saskaņošana un viņi par ekspertiem tika apstiprināti arī AIP sēdē. Viņš arī solīja, ka tiesībsargājošajām iestādēm varēs parādīt Kārtības rulli, ka elektroniskā saskaņošana ir viena no iespējamām metodēm.

Ķīlis arī sarunās vērsa uzmanību uz konstatēto faktu, ka daļa ekspertu parakstījušies uz tukšām lapām pastāvošo interešu konfliktu ekspertu vidū. Vētra gan neuzskata, ka ir saskatāms interešu konflikts ekspertu vidū.

Tāpat vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Iekšējā audita nodaļa turpina darbu pie projekta uzraudzības procesā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas un iesniegs attiecīgu ziņojumu līdz šā gada 22.martam, sacīts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai.

IZM ir sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu atbildīgās amatpersonas saistībā ar pieļautajām nepilnībām AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, iepriekš pastāstīja Tukišs.

Tiklīdz būs iekšējā audita ziņojums un identificētas atbildīgās amatpersonas, ministrija nekavējoties vērsīšoties Ģenerālprokuratūrā.

Pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA “Deloitte Latvia” veiktā audita rezultāti. Audita ziņojumam gan ir ierobežotas pieejamības statuss.

Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ieguldītie līdzekļi – aptuveni viens miljons latu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+