Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. septembris, 2014
Drukāt

Ķīlis: reformas augstākajā izglītībā apturēja politiskā elite (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības reformas augstākajā izglītībā apturēja politiskā elite nevis augstskolas, trešdien, kad konferencē tiks apspriests Pasaules Bankas (PB) gala ziņojums un jaunā modeļa koncepcija par augstāko izglītību, intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

“Ļoti pozitīvi raugos uz paša modeļa piedāvājumu. Lielākas šaubas man varētu būt par to, kā politiski tas būs uztverts un cik lielā mērā politiskā griba mainīt augstākās izglītības sistēmu būs nostiprinājusies. Man tāda sajūta nav radusies [ka situācija ir mainījusies], varbūt augstskolas ir vairāk sapratušas, ka ir objektīvas realitātes lietas kā studentu skaita kritums, studentu došanās uz ārzemēm,” teica Ķīlis.

“Vairākas pārmaiņas tika apturētas pat ne augstskolu pretdarbības dēļ, kā tas bija ar pārvaldības vai valodas izmaiņām, bet tieši politiskās elites nevēlēšanās dēļ,” uzskata bijušais ministrs.

Ķīlis pauda viedokli, ka augstskolām ir jākonsolidējas, kā arī maksimāli aktīvi jālobē lekciju pasniegšana citās Eiropas valodās. Vēl viens solis, viņaprāt, būtu, ka augstskolas daudz aktīvāk meklētu sadarbību ar biznesu un ārvalstu partneriem, pārietu no Senāta sistēmas un augstskolu padomēm, “kurās iekļautu augstskolai nepiederošus, bet biznesā saprotošus cilvēkus, kas varētu palīdzēt augstskolai virzīties stratēģiski”.

“Visam pāri stāv kvalitāte, nevar būt tā, ka parādās portāli [piemēram, “akademika.lv”], kuriem varam pasūtīt darbus, un tas vienkārši tā pastāv,” pauda Ķīlis.

Ķīlis vairākus gadus bija Stratēģiskās analīzes komisijas, kas darbojās pie Valsts prezidenta, vadītājs. 2011.gada oktobrī viņš kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu izglītības ministru, viņa piedāvātās reformas izraisīja asas diskusijas. Ķīlis no amata atkāpās 2013.gada aprīlī.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ķīlis bija visu laiku nožēlojamākais ministrs starp visiem ministriem visas Latvijas brīvvalsts vēsturē no 1818. gada.

  2. Kā šitais “..” bez politiskās elites atbalsta vēlājās kaut kādas tur pārmaiņas/reformas paveikt?
    Prātiņ, nāc pie ķīlveidīgajiem!

  3. Vai tik tà nebija paša ministra dzeršanas kàre, kas apturêja reformas?

  4. No daudzajiem zināmajiem pedagogiem neviens neko labu par šo vējgrābsli nevar pateikt. Visi velta neliterāru izteicienu biezeņus.Viņam piestāvētu cūkvīra silesgrābšļu partija. 🙂
    Hipsteralkāns tā arī nesaprata, ka iPad iegāde skolniekam nebūt nav reforma. Kāda jēga baisi imitēt augstskolu reformu, ja visa pamatizglītība ir jokaina. Tas ir tas pats, kas māju ar bojātiem pamatiem remontēt sākot no jumta.
    Piekrītu iepriekšējiem komentāriem, ka nekas no viņa darītā ne tuvu neatgādināja pārdomātu rīcību.
    Un vispār – vai tad spūdža viedoklis par viņa paša labajiem nodomiem netiks publicēts? Kaut kā netaisnīgi – visi citi tiek reklamēti, bet viņu kaut kā piemirsuši… 🙂

  5. Pats bija elitē, bet nodzērās…
    Labāk būtu paklusējis.

  6. Izplatīt murgainas idejas izglītībā nav izglītības ministra darbs. Būtu labi, ja vismaz vienu ideju vai reformu īstenotu.

  7. Vai kāds nevarētu atrast netā, ko īsti Ķīlis tiecās piedāvāt kā reformas, un tad padomāt, kas traucēja. Visi atcerēsies haosu un neskaidrības, taču nevarēs atcerēties vai atrast, kas bija šo reformu pamatā. Ja vien tie nebūs reklāmas rullīši, kur Ķīlis runāja par pretdarbību, par lielu pretdarbību, par vislielāko pretdarbību un to, ka neviens nesaprot viņu. Bet aizmirsa pateikt, kas ir šīs reformas.

  8. vai kljiilja k-gam nav ienaacis praataa un paardomaat, kaadeelj aptureeja reformas??? Taapeec, ka taas visticamaak neatbilda reformaam. Taada graapstiishanaas pa lielam taa bija …

  9. pēc lasītā bet labs Atbildēt

    ”Tās nebija reformas- tā bija haosa radīšana…..paldies cilvēkiem kuri apturēja ķīļa haosu un augst.izgl.”reformas”. kā zinam tas iekļāva budžeta vietu likvidēšanu ! viņš centās radīt ilūziju …aktīvi pļurkšķot un diskutējot ar pedagogiem.”
    Atliek tikai piekrist.

Draugiem Facebook Twitter Google+