Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. jūlijs, 2012
Drukāt

Ķīlis: studiju programmas būs jāvērtē biežāk

Foto-LETAFoto-LETA

Augstākās izglītības padomes (AIP) publiskotie studiju programmu izvērtējuma rezultāti liecina, ka programmas būs jāvērtē biežāk, jo esošā akreditācijas sistēma nenodrošina kvalitatīvu studiju programmu piedāvājumu, aģentūrai LETA teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

“Tas būtu normāli, ja reizi divos gados visā sektorā vai kādās noteiktās jomās notiktu kvalitātes mērījums, kas ritētu paralēli akreditācijai vai to papildinātu, ja reiz akreditācijas sistēma nenodrošina studiju programmu kvalitāti. Eksperti novērtētu vairākus faktorus, kas nebūtu tipiska akreditācija, bet sniegtu priekšstatu par augstākās izglītības kvalitāti sabiedrībai un valdībai,” stāstīja Ķīlis.

Ministrs stāstīja, ka no šī gada 1.septembra vajadzētu stāties spēkā jauniem Ministru kabineta noteikumiem par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, kas pašlaik ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tiek pilnveidoti.

Ķīlis uzskata, ka līdz 1.septembrim, sakoncentrējoties darbam, ir iespējams tos pieņemt, taču būtu nepieciešams nopietni izvērtēt, kā līdz šim ir strādājusi akreditācijas sistēma, lai veicinātu izglītības kvalitāti un neakreditētu tādas studiju programmas, kuru īstenošana nav kvalitatīva.

“Manuprāt, svarīgi, lai jaunā akreditācijas sistēma būtu gana jaudīga. Esmu dilemmas priekšā – vai noteikumi stājas spēkā no 1.septembra, kā to paredz grozījumi Augstskolu likumā, vai tie tiek pilnveidoti. Uzskatu, ka valsts sekretāru sanāksmei iesniegto noteikumu projektu vajadzētu mainīt. Būtisks ir jautājums par to, kas ir lēmēji par augstākās izglītības kvalitāti. Vajadzētu izslēgt iespēju pašiem vērtēt sevi. Ja šī institūcija ir Augstākās izglītības padome, tad ir svarīgi, kāds ir tās sastāvs. Tāpat ir svarīgi, kāda ir Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) darbība, piesaistot ekspertus, kas vērtē programmas,” teica Ķīlis.

Viņš uzskata, ka ir jāizvērtē arī jautājums par studiju programmu licencēšanu, kas Latvijā ir pārāk formāla. Saņemot licenci, var īstenot programmu, pēc diviem gadiem to akreditēt vai slēgt un taisīt no jauna. Tas ļauj īstenot programmu, neveicot akreditāciju. Šo iemeslu dēļ ministrs rosinās izvērtēt programmu licencēšanas kārtību.

Ķīlis rosinās individuālas sarunas ar valsts un privāto augstāko izglītības iestāžu vadību, kurām vairākas studiju programmas eksperti rekomendējuši neturpināt. “Esmu lūdzis Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoram, valsts sekretāra vietniekam Dmitrijam Kuļšam izanalizēt, vai starp zemu novērtētajām studiju programmām ir arī tādas, kurām tiek piešķirts valsts budžeta finansējums,” stāstīja Ķīlis.

Ministrs plāno veidot dialogu ar augstskolām par studiju virzienu akreditāciju, lai aktīvi mudinātu augstskolas, kas ir autonomas institūcijas, gādāt par studiju programmu kvalitāti. “Mēs nevaram tieši iejaukties augstskolu darbā un tās slēgt, taču ir vairāki instrumenti, ar kuriem iespējams sekot līdzi studiju programmu kvalitātei. Var veikt ārkārtas akreditāciju, var noteikt stingrākus kritērijus akreditācijai, rosināt augstskolām apvienot studiju programmas, gan tās, kurām ir problēmas, gan tās, kuras ir kvalitatīvas,” norādīja ministrs.

Ķīlis ir apņēmības pilns nākamajā gadā, lemjot par publiskā finansējuma sadalīšanu, nepieļaut valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu tādām studiju programmām, kuru kvalitāti eksperti ir apšaubījuši. “Tas būtu absurdi, ja nekvalitatīvām programmām piešķirtu valsts naudu.”

Viņš uzskata, ka augstākā izglītība ir salīdzinoši neliels sektors, taču pārvaldība ir ļoti sadrumstalota. Ir gan AIP, gan AIKNC, gan Studiju un zinātnes administrācija. “Īstas kārtības šajās institūcijās nav, un man kā ministram tas viss būs jāsavāc, lai gan es to neesmu radījis pēdējā pusgada laikā, bet tas ir radīts ilgākā laika posmā,” piebilda Ķīlis.

Kā ziņots, šonedēļ AIP publiskoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātus, kuros redzams, ka eksperti apšaubījuši 58 studiju programmu pastāvēšanas lietderību. Vislielākais skaits studiju programmu, kuras rekomendēts slēgt, ir studiju virzienos “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Izglītība”, “Tiesību zinātnes”, “Psiholoģija”, savukārt visaugstāk novērtētas programmas studiju virzienos “Ģeogrāfija un zemes zinātnes”, “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, “Fizika, matemātika un statistika”, “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna”, “Veselības aprūpe”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+