Ķīlis tālākai studiju virzienu akreditācijai redz trīs risinājumus 0
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc iepazīšanās ar Augstākās izglītības padomes (AIP) studiju programmu izvērtējuma audita rezultātiem un tajā atklātajiem pārkāpumiem tālākai studiju virzienu akreditācijai redz trīs risinājumus.
Iepriekš tika nolemts studiju programmu akreditāciju aizstāt ar studiju virzienu akreditāciju, par pamatu izmantojot AIP veikto studiju programmu izvērtējumu.
Ķīlis pirmdien žurnālistiem atzina, ka, ņemot vērē auditā atklātos pārkāpumus, lai notiktu tālāka studiju virzienu akreditācija, viens no risinājumiem tālākai studiju programmu akreditācijai varētu būt studiju izvērtējuma ziņojuma pilnīga izmantošana akreditācijas veikšanai, taču šādas rīcības gadījumā jārēķinas ar dažādām sekām.
Kā vēl vienu no risinājumiem, lai turpinātu akreditācijas procesu, ministrs minēja AIP veiktā studiju programmu izvērtējuma daļēju izmantošanu, akreditācijas procesa laikā vērtējot, kuras daļas no AIP sniegtās informācijas ir izmantojamas un kuras nav. Šajā gadījumā izmantojamo informāciju varētu šķirot Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūra “ASIIN”, kurai nesen tika uzticēts kontrolēt, lai akreditācijas procesā tiktu izmantoti starptautiski atzīti standarti un procedūras.
Ķīlis šādu risinājumu pagaidām atzinis par optimālāko.
Tāpat Ķīlis arī norādīja, ka akreditāciju varētu veikt arī bez studiju programmu izvērtējuma rezultātiem, taču šādā gadījumā būtu jāizsludina jauns akreditācijas konkurss.
Kā vienu no būtiskākajām sekām saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem ministrs minēja iespējamību, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas tika izmantoti, lai tiktu veikta studiju programmu izvērtēšana, varētu būt jāatmaksā. Pagaidām gan nav zināms, cik liela šī summa varētu būt. Kopumā studiju programmu izvērtēšanai tika iztērēts vairāk nekā viens miljons latu.
Ar šiem risinājumiem nākamnedēļ paredzēts iepazīstināt arī Ministru kabinetu.
Audita laikā atklātajam, visticamāk, būs arī tiesiskas sekas ‒ Ķīlis apņēmies vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērēt vairāku personu atbildību saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem. Precīzu skaitu personu, kuras varētu būt atbildīgas par atklātajiem pārkāpumiem, Ķīlis nevēlējās pagaidām nosaukt. Viņš atzina, kas tās ir vairāk nekā “divas vai trīs”. Tikšot vērtēta arī ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu amatpersonu atbildība.
No audita secinājumiem izriet, ka, pieņemot studiju virzienu akreditācijas lēmumu, kas tiek balstīts uz projekta rezultātiem, būtu jāveic ļoti kritiska projekta rezultātu izvērtēšana, ņemot vērā normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, metodoloģijas trūkumus un projekta īstenošanas neatbilstības Projekta iesniegumam un metodoloģijai.
Secināts arī, ka dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze nav atbildusi Ministru kabineta (MK) noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz 10 studiju virzienu. Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informācijas un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.
Auditoru atzinumā arī uzsvērts, ka studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem.
Nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā vispār pat nav bijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus – angļu versijā prasīts vērtēt piecu punktu, bet latviešu versijā – triju punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.
Savukārt AIP izsūtītajā paziņojumā presei, par spīti konstatētajiem pārkāpumiem, norādīts, ka ministrija ar audita rezultātiem, ļoti iespējams, mēģina novērst sabiedrības uzmanību no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās amatpersonu bezprecedenta rīcības, novēlojot un neticamā veidā sarežģījot Augstskolu likumā noteikto pāreju no augstākās izglītības studiju programmu uz studiju virzienu akreditāciju.
“Pašreizējā situācija jau rada reālus draudus daudzām augstskolām un koledžām legāli īstenot starptautisku ekspertu teicami un labi novērtētas studiju programmas un izsniegt valsts atzītus diplomus. Taču par vislielākajiem IZM neizdarības ķīlniekiem kļuvuši vairāki tūkstoši augstskolu un koledžu topošo absolventu, jo ir apdraudēta viņu izglītības ieguvi oficiāli apliecinošu dokumentu – diplomu – izsniegšana,” teikts paziņojumā.
Tiesa gan, IZM jau atkārtoti norādījusi, ka pārmetumi par iespēju neiegūt oficiālu diplomu ir nevietā un studentus tas neapdraud.
AIP apliecina, ka šādu pārmetumu un šaubu cēlonis ir nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties studiju programmu izvērtēšanas projekta īstenošanas mērķos, uzdevumos un kvalitātes novērtēšanas sistēmas pārejas perioda noteiktajā specifikā.
Projekta rezultāti kopā ar augstskolu un koledžu komentāriem, precizējumiem un progresa ziņojumiem ir sagatavoti iesniegšanai Studiju akreditācijas komisijai, lai tā bez kavēšanās varētu sākt studiju virzienu akreditācijas procesu, klāstīts paziņojumā.
Jau ziņots, ka AIP veikusi visu Latvijas augstskolu piedāvāto studiju programmu izvērtējumu, kurā no gandrīz 900 studiju programmām 55 programmas tika atzītas par nekvalitatīvām.
Studiju programmas tika vērtētas Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ietvaros.
IZM veica alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, kura rezultāti norādīja, ka nekvalitatīvu studiju programmu kopumā ir daudz vairāk – 183.
IZM apšaubījusi AIP iegūtos rezultātus.
