Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

Ķīlis vaino Augstākās izglītības padomi datu viltošanā

Foto - LETAFoto - LETA

Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītajā studiju programmu izvērtējumā ir vairākas būtiskas nepilnības, turklāt tas veikts lielā steigā, kā dēļ arī Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais pētījums varētu būt neprecīzs, ceturtdien valsts lielākās augstskolas Latvijas Universitātes (LU) Senāta sēdē sacīja universitātes profesors Andris Kangro.

Arī izglītības ministrs Roberts Ķīlis paziņojumā medijiem norāda, ka ministra virzienā raidītie pārmetumi būtu adresējami AIP, kura veica sākotnējo studiju programmu novērtējumu, pat pieļaujot iespēju, ka AIP izvērtējuma dati varētu būt viltoti.

Vispirms studiju programmas izvērtēja AIP vadītā projekta laikā, bet pēc tam tās pārvērtēja Izglītības un zinātnes ministrijā, pieļaujot, ka izvērtējums varētu būt pārāk maigs. Ministrija atzina, ka no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būtu jāveic papildu analīze. Par kvalitatīvām ministrija atzina 389 studiju programmas.

Kangro LU Senāta sēdē ceturtdien pastāstīja, ka AIP eksperti studiju programmu izvērtējumu veikuši lielā steigā, kā arī ekspertu vizīšu laiks augstākajās izglītības iestādēs esot bijis pārāk īss, lai pilnībā būtu iespējams situāciju novērtēt.

“Vairākas studiju programmas netika pilnvērtīgi novērtētas, taču ministrija šos skaitliskos datus tik un tā izmantoja,” sacīja Kangro un piebilda, ka tieši iepriekšējā studiju programmu izvērtējuma dēļ, visticamāk, arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais izvērtējums nav samērā precīzs.

Kangro arī norādīja, ka IZM studiju programmu izvērtējumā izmantoja tikai skaitliskos datus, kuri gūti no iepriekšējā vērtējuma, un, lai arī iepriekšējā studiju programmu izvērtējumā atsevišķām studiju programmām netika sniegts arī skaitliskais vērtējums, bet tikai rakstveida paskaidrojums, kāpēc konkrētā studiju programma ievietota noteiktā grupā, ministrijas rīcībā “šādi skaitļi ir nonākuši”.

“Pagaidām man joprojām nav skaidrs, no kurienes ministrija šādus skaitļus ieguva, jo iepriekš tādu nebija. Iespējams, šie skaitļi gūti no kāda Latvijas ekspertu vērtējuma,” viņš piebilda.

Vēl vienu paziņojumu medijiem ceturtdien izplatījis arī Ķīlis.

“Visi pārmetumi, kas adresēti man saistībā ar studiju programmu izvērtējumu, patiesībā ir pārmetumi AIP un tās vadītājam Jānim Vētram,” paziņojumā presei norāda Ķīlis.

Viņš paskaidroja, ka IZM pēc publiski pieejamas un viegli paskaidrojamas metodoloģijas veica AIP savākto un autorizēto datu analīzi. “Tikai tagad augstskolu pārstāvji ir gatavi atzīt, ka dati bijuši nekorekti un būtībā viltoti. Tā ir vistiešākā AIP, nevis IZM atbildība, un Jānim Vētram kā tās vadītājam jāatbild gan saviem kolēģiem, gan nodokļu maksātājiem par datu ievākšanas apstākļiem, patiesumu un izmantojamību,” sacīts paziņojumā presei.

“Ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP ir labojusi ārzemju ekspertu novērtējumus,” klāsta Ķīlis.

Izglītības ministrs, kura demisiju pašlaik pieprasījušas vairākas augstskolas, atsaucas arī uz Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu, kurš esot atzinis: “Pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika. Vēl vairāk – bieži starptautisko un vietējo ekspertu programmu sadalījums grupās nonāca pretrunās.”

“Ja tas atbilst patiesībai, tad AIP ir melojusi gan Latvijas sabiedrībai, gan Ministru kabinetam, kur šis izvērtējums un dati tika publiskoti bez kādām atrunām kā uzticami un korekti. Ja apstiprināsies, ka AIP datus ir viltojusi, ņemot vērā, ka izvērtējumam iztērēts miljons latu, es par to ziņošu Ģenerālprokuratūrai un KNAB, kā arī aicināšu padomi atkāpties un rūpēšos par jauna kvalitatīva izvērtējuma nodrošināšanu,” uzsvēris Ķīlis.

Jau vēstīts, ka vairākas augstskolas ir neapmierinātas ar Ķīļa darbības stilu un studiju programmu izvērtējumu, tāpēc pieprasījušas ministra demisiju. Premjers ceturtdien aicināja ministru uzlabot komunikāciju ar nozari.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+