Ķīlis vēlas LIZDA aktīvu iesaisti izglītības reformu virzībā 0
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šodien, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes locekļiem, uzsvēra, ka viņš vēlas LIZDA aktīvu iesaisti izglītības reformu virzībā ne tikai jautājumu un atbilžu vakarus.
LIZDA padome šodien vēlējās no ministra atbildes par viņa piedāvāto reformu pamatojumu un finansiālo segumu, par vaučeru sistēmas praktisko pusi un vai tā neradīs vēl lielāku pedagogu darba samaksas diferenciāciju, pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, mazo skolu attīstības programmu, izdienas pensijām pedagogiem, vispārējās izglītības satura pārskatīšanu un citiem izglītības un zinātnes darbiniekiem aktuāliem jautājumiem.
Taču gandrīz pusi no tikšanās atvēlētā laika ministrs LIZDA pārstāvjiem pauda savu neapmierinātību ar esošo sadarbības formu. “Ilgtspējīga sadarbība nevar būt jautājumu – atbilžu formātā. Es vēlos, lai LIZDA nāktu ar saviem priekšlikumiem pieteiktajām reformām,” uzsvēra ministrs. LIZDA padome pauda gatavību jaunai sadarbības formai, piebilstot, ka ir jābūt konkrētiem uzdevumiem, ko ministrs no LIZDA sagaida.
Pašlaik pa vienam LIZDA pārstāvim ir iesaistīti divās – vispārējās izglītības, augstākās izglītības un zinātnes ekspertu – darba grupās.
Savukārt uz konkrētiem jautājumiem, kas interesēja pedagogus, ministrs iebilda, ka daudzi no tiem vēl nav atbildami, jo ir izstrādes stadijā. Pašlaik Ķīlis nesniedza informāciju par vaučeru vērtību, jo vēl nav veikti aprēķini, tāpat vēl nav priekšlikumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļiem.
Pedagogi interesējās arī par mazo skolu finansēšanas programmu. Ministrs skaidroja, ka par to ir runāts gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (ZRP), gan labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V), taču konkrētu ideju, ko varētu apspriest vēl nav. Ķīlis uzsvēra, ka mazo skolu problēma nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetence, bet tā ir jāskata kontekstā ar reģionu attīstību.
Ķīlis skaidroja, ka IZM rīcībā ir informācija, ka skolēni pašlaik ir nodarbināti 53 stundas nedēļā, Latvijas skolotājiem ir viena no lielākajām pārslodzēm Eiropas Savienības valstīs. “Ir jāsaprot, kādēļ ar tik lielu laika pārstrādi ir tik slikti rezultāti,” uzsvēra ministrs.
Runājot par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu ministrs norādīja, ka līdz vasaras sākumam ir jāizstrādā jauna pedagogus motivējoša atalgojuma sistēma un atbilstoši tai arī finanšu plāns, ko viņš varētu aizstāvēt 2013.gada valsts budžeta izstrādes procesā. Ķīlis aicināja LIZDA līdz 15.aprīlim izstrādāt un piedāvāt savu modeli, lai tas nebūtu jāpasūta ārējiem ekspertiem vai jādara IZM.
Tāpat līdz šī gada maijam ir jāpanāk vienošanās par mācībām 1.klasē no sešu gadu vecuma, lai nākamā gada budžetā varētu paredzēt finansējumu šim mērķim.
Ministrs solīja jau maijā kopā ar premjeru izvērtēt starpziņojumu par studiju virzienu izvērtējumu, lai saprastu, ko iesākt ar 980 studiju programmām, no kurām desmitā daļa nekad tā arī īsti sāktas par īstenot. Līdz 30.novembrim ministrs cer tikt skaidrībā ar zinātnisko institūciju izvērtēšanu, ko veiks ārvalstu eksperti.
Jūrmalas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Irina Avdejeva šodienas tikšanos ar ministru novērtēja ar sešām ballēm. Aģentūrai LETA viņa teica, ka skolotāji vēlas stabilitāti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, bet pašlaik visās pieteiktajās reformās valda haoss, vairākas darba grupas ar nezināmu pārstāvniecību. “Ja vēlamies reformēt, tad ir jāizvirza skaidrs mērķis, jānosaka uzdevumi un veids, kā to būs iespējams sasniegt. Pagaidām skolotājiem par to nav skaidrības,” atzina Avdejeva.
