Latvijā
Sabiedrība

Sinepju pulveris kā mazgāšanas līdzeklis. Meklējam alternatīvas ķīmijai! 16


Nemulsti pie bagātīgā ķīmisko līdzekļu plaukta un izvēlies produktus ar ekomarķējumu, kurus uzticamas organizācijas ir izvērtējušas un atzinušas par mazāk kaitīgām gan tev, gan videi – dod padomu Jana Simanovska, speciāliste ķīmijas un vides zinātnēs.
Nemulsti pie bagātīgā ķīmisko līdzekļu plaukta un izvēlies produktus ar ekomarķējumu, kurus uzticamas organizācijas ir izvērtējušas un atzinušas par mazāk kaitīgām gan tev, gan videi – dod padomu Jana Simanovska, speciāliste ķīmijas un vides zinātnēs.
Foto – Ilze Pētersone

Kad kārtējo reizi mazgā traukus ar putojošu brīnumlīdzekli, ieber veļas mašīnā smaržīgu pulvera lādiņu vai atsvaidzinies ar smalka parfīma devu, atceries – nav labuma bez ļaunuma. Tieši tā var teikt par sintētiskajām ķīmiskajām vielām cilvēku veidotajā pasaulē, kuras dara ikdienu ērtāku, taču arī kaitē dabai un veselībai, nokļūstot pat mūsu asinsritē.

Industrija strādā čakli – ļaužu vajadzībām radīti vairāk nekā 80 tūkstoši dažādu sintētisku vielu. Kā orientēties sarežģīto nosaukumu kokteilī, neapjukt pie veikala plaukta, kad vēlies nopirkt sev un videi mazāk kaitīgu ķīmiju? Vai varbūt spert drosmīgāku soli – samazināt tās patēriņu līdz minimumam un tik ierastā ķīmiskā šķidruma vietā sākt mazgāt traukus ar sodu vai sinepēm? Izvēle tavās rokās.

Sāc ar ekomarķējumu

Sāciet ar ekomarķējumu – iesaka Jana Simanovska. Savas zināšanas ķīmijā, vides un inženierzinātnēs viņa 20 gadus veltījusi darbam, lai palīdzētu cilvēkiem labāk izprast dažādu vielu īpašības un tās gudrāk izmantot. Nupat Janas vadītais Ekodizaina kompetences centrs izstrādā mājas lapu ar izplatītākajām starptautiski atzītām ekomarķējuma zīmēm, kuras apliecinājušas sevi kā uzticamas.

– Kāpēc cilvēkiem būtu jāuzticas ekomarķējumam?

– Ekomarķējums nozīmē, ka kāda neatkarīga organizācija ir pārbaudījusi produktu un atzinusi, ka tas atbilst šīs organizācijas nospraustajiem “zaļuma” kritērijiem. Produktiem ar ekomarķējumu ir mazāka negatīvā ietekme uz vidi, salīdzinot ar citiem no tās pašas produktu grupas, stāsta Jana Simanovska.

Svarīgi, lai ekomarķējuma īpašnieks būtu pazīstama organizācija ar labu reputāciju, jo uzticams turētājs nodrošina lielāku paļāvību. Piemēram, Latvijā pazīstamākā Eiropas Savienības ekomarķējuma “Ekopuķīte” turētājs ir Eiropas Komisija, ziemeļvalstu marķējumam ar Ziemeļu gulbja zīmolu – Ziemeļvalstu ministru padome. Tās ir respektablas organizācijas, kuru kritēriji tiek veidoti pēc atzītas zinātniskas metodikas, aptverot lielākos riskus. Būtiski, ka internetā var iepazīties gan ar viņu izvirzītajām prasībām, gan produktiem, kuri saņēmuši ekomarķējuma zīmi. Iegādājoties kādu produktu, svarīgi atpazīt īsto ekomarķējuma logo un neuzķerties uz neīstiem zīmoliem.


– Piemēram, kādiem?

– Man ir gadījies uziet produktus, kurus rotā pašu ražotāju izveidots ekomarķējums vai līdzīgs zīmols jau atzītam marķējumam – tas maldina pircējus. Paša ražotāja apgalvojumam, ka viņu produkts ir “eko”, nav nekādas garantijas. Esmu piedalījusies pāris projektos, kur izvērtējām preces gan ar ekomarķējumu, gan bez tā, turklāt arī tādas, kas pretendē, ka ir “zaļas”. Atšķirības starp precēm bez ekomarķējuma nebija.

– Kas vēl, dodoties ķīmisko preču nodaļas virzienā, būtu jāielāgo?

– Daudzus produktus varētu pirkt mazos apjomos vai vispār bez tiem iztikt. Pirms kāda laika Eiropas Savienībā gribēja aizliegt smaržvielu trauciņu izmantošanu tualetes podos to cilvēku dēļ, kuriem rodas alerģiska reakcija. To pašu var teikt par smaržīgajiem mazgājamiem līdzekļiem – ja ir vēlēšanās pēc smaržīgas veļas, labāk ievietojiet skapī kaltētus ziedus. Gaisa atsvaidzināšanas aerosolu vietā vienkārši jāizmazgā un jāizvēdina telpas.

Mums cenšas iegalvot, ka sejas tīrīšanai jālieto losjoni vai micelārie ūdeņi. Neredzu iemeslu, kāpēc tīrs ūdens ir sliktāks par micelāro, kas būtībā tāds vājas koncentrācijas ziepjūdens vien ir.

Mitrās salvetes nav nepieciešamas ikdienas lietošanai, tās labāk noder ceļojumos. Jāatceras, ka bērna āda ir daudz caurlaidīgāka, tāpēc nopietni jāapsver dažādu sintētisku ķīmisku līdzekļu izmantošana. Savam bērnam līdz divu gadu vecumam lietoju tikai šampūnu matu mazgāšanai un arī to tikai reizi mēnesī.

Ražotājiem ļoti pateicīga pircēju grupa ir jaunas māmiņas, jo viņas savam bērnam vēlas vislabāko. Tā reiz “iepirkos”, jo man patīk arī izpētīt jaunus produktus, iegādājoties šķidrumu, ar ko mazgāt augļus, lai samazinātu pesticīdu daudzumu. Vēlāk izrādījās, ka tā sastāvā ir konservanti. Tagad tādu nebūtu pirkusi.

Ķīmisko preču ražotāji pastāvīgi domā, kā pircējus uzāķēt, ar ko viņus varētu ieinteresēt. Mans padoms: jaunus produktus nevajag uzreiz iegādāties – vispirms jāpalasa, jāapdomā, vai tas, ko tev mēģina iestāstīt, patiesi ir tik labs un nepieciešams.

Sinepju revolūcija? Nē – renesanse

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Krastiņu ģimeni pirmā bērna gaidības pamudināja lūkot pēc ekoloģiskiem produktiem mājsaimniecībā.

Traukiem Ieva un Kaspars jau bija izmēģinājuši dažādus videi draudzīgākus ķīmiskos līdzekļus, taču gribējās ko dabai tuvāku. Vīramāte atcerējās, kā padomju laikā strādājusi ēdnīcā, kur maisiem vien lietots sinepju pulveris – vienā toverī ūdens ar sinepēm, divos – skalojamais, un visi trauki bijuši tīri un skaisti. Jaunie to pamēģinājuši, atzinuši par labu, tikai viena bēda – pulveris nopērkams kulinārijas vajadzībām mazās paciņās un sanāk padārgs. Kas Krastiņiem atlika – nodibināja uzņēmumu un sāka izplatīt sinepes trauku mazgāšanai 400 gramu paciņās. Tā izsenis pazīstamais, bet mūsdienās nepelnīti piemirstais sinepju pulveris pamazām atgriežas virtuvēs kā mazgāšanas līdzeklis.

Traukus ar sinepēm var mazgāt vairākos veidos – stāsta Ieva. Viņa uzkaisa uz traukiem pulveri, kas ļoti labi uzsūc taukainu un eļļainu produktu paliekas, arī grūti nomazgājamos zivju taukus, un ar ūdeni tos noskalo. Pulveri var uzbērt arī uz švammes un tad ar to mazgāt visu, kas netīrs. Ja labāk patīk pastas konsistence, sinepes sajauc ar ūdeni, taču tad jārēķinās ar asāku sinepju smaržu, bet gatavo mazgāšana līdzekli nevar ilgi uzglabāt.

Kad virtuves darbiem kārta Kasparam, viņš trauku mazgāšanai vienā izlietnes tvertnē sajauc pulverūdeni, otrā ielej ūdeni skalošanai. “Esam izmēģinājuši arī pulveri trauku mazgājamajā mašīnā – darbojas lieliski, trauki tīri, tikai, atverot durvis, degunā iecērt ass sinepju aromāts,” skaidro Krastiņi. Vīramāte Niole vēl piebilst, ka vasarā, kad laukos pie akas aukstā ūdenī jāmazgā burkas ievārījumiem un konserviem, ar sinepēm tās var dabūt tik tīras, ka nav pat jākarsē. “Neviena burka man nav uzgājusi gaisā,” viņa lepni nosaka un piebilst – zināms taču, ka sinepēm piemīt antiseptiskas un baktericīdas īpašības.

Pāris gadu laikā, kopš Krastiņi caur tirdziņiem un ekoveikaliem pievērsušies sinepju renesansei, lietotāju skaits palēnām kļūst kuplāks. Gados vecāki ļaudis vēl atceras šo dabas līdzekli un zina, kā to lietot, bet jaunajiem tas ir kas neparasts. Daudzi tā arī saka – kā tad traukus ar sinepēm mazgāšu? Ja tomēr pamēģina – atgriežas vēl un vēl.

Alergoloģe Ieva Cīrule pabrīdina, ka sinepes mēdz būt populārs alergēns – kā asa viela jutīgākām gļotādām tā var radīt kairinājumu, tāpēc drošāk to sajaukt ar ūdeni, lai pulveris neput gaisā un nenodara kaitējumu.

Tīrību – ar mēru iesaka alergoloģe

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Alergoloģe Ieva Cīrule pati uz savas ādas ir izjutusi sintētiskās ķīmijas produkta “efektīvo” iedarbību jau deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas ļaudīm kļuva plašāk pieejami arī rietumvalstīs ražotie saimniecības līdzekļi.

Tradicionālo pastu “Skaidra” viņa nomainīja ar “Fairy” – ātri vien uz rokām parādījās niezoši, sarkani pleķi, sāka šķelties nagi, lai gan līdz tam nekādas alerģiskas reakcijas nebija pieredzētas. Atsakoties no šī šķīduma, visas problēmas izzudušas, kas norādīja, ka nelabvēlīgo procesu izraisītājs bijis tieši “Fairy”. Līdz ar ķīmijas produktu aktīvāku lietošanu ikdienā mūsu valstī palēnām uzplauka arī to radītās blaknes – alerģiskās slimības. “Tā mēs maksājam par savu komfortu,” atzīst ārste.

Par to, ka sadzīves ķīmija ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkus arvien biežāk skar alerģija, jau sen šaubu vairs nav – ķīmija ir tā, kas sabojā mūsu aizsardzības sistēmu, uzsver ārste. Toties pēdējā laikā radikāli mainījušies uzskati par ārstēšanu – tagad tā vairāk balstās uz simptomu samazināšanu, nevis izārstēšanu, tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta slimības novēršanai, profilaksei.

Pacientiem, kuru skaits ar katru gadu pieaug, kā arī vēl alerģiju neskartajiem viņa iesaka pievērst uzmanību produkta smaržai un konsistencei – noteikti labāk izvēlēties tādus līdzekļus, kas nesmaržo, kā arī nav pārāk šķidri – pastas un gēlus –, kuru lietošanu var koncentrēt noteiktā vietā. Noteikti ne aerosolus, jo tā līdzeklis nonāks ne tikai uz ādas, bet arī gļotādām. Veļas mazgājamajās mašīnās izmantot nevis pulveri, bet kapsulas – acis un deguns būs pasargātāki. Lai pasaudzētu rokas, jāvelk cimdi, taču daudziem arī tie mēdz izraisīt niezi un apsārtumu.

Viena no teorijām, kāpēc cilvēkus piemeklē alerģijas, ir pārmērīgā tīrība mājokļos, kā arī antibiotiku lietošana pat nenozīmīgu slimības simptomu gadījumos, kas raksturīga ne tikai Latvijā, bet visās attīstītajās valstīs. Cilvēka imūnsistēmai nonākot sterilā vidē, tai nav jācīnās ar baciļiem, tāpēc tā sāk ražot pretvielas pret parastām vielām, piemēram, zīdaiņiem, kas pirmajās dzīves dienās saņem mākslīgā piena maisījumu, rodas antivielas pret govs pienu. Ja nelielu iesnu un klepus gadījumā lietojam antibiotikas, tad nobloķējam imūnsistēmu, kas atkal sāk cīņu pavisam nepareizā virzienā.

Tāpēc Ieva Cīrule tīrākai videi un veselīgākai dzīvei iesaka pārlieku neaizrauties ar sintētiskās ķīmijas mazgāšanas līdzekļu izmantošanu – gan jau grīdai pietiks ar putekļusūcēju un mitru lupatu, bet traukiem – ar karstu ūdeni un švammi, kā viņa to dara jau gadiem ilgi pēc neveiksmīgā mēģinājuma ar Latvijā joprojām visvairāk pirkto trauku mazgāšanas līdzekli.

Kas ir kas?

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* Ekomarķējums piešķirts sešiem akciju sabiedrības “Spodrība” “Eco Seal for nature” produktiem: trauku mazgāšanas šķidrumam un balzamam, krēmziepēm un šķidrajām ziepēm, tualetes mazgāšanas līdzeklim, grīdu mazgāšanas līdzeklim.

*Ekomarķējums piešķirts arī diviem uzņēmuma “Sonata Enterprise Inc” Latvijas filiāles “Tri-bio natural eco” produktiem: trauku mazgāšanas šķidrumam un balzamam.

* Eiropas Komisijas ekomarķējumu ar ekopuķītes logo Latvijā tiesīgs piešķirt Vides pārraudzības valsts birojs.

Portāls aicina atteikties no trīs sadzīves ķimikālijām

* Gaisa atsvaidzinātāji. Atsvaidzinātājos izmantotās smaržvielas ierindotas pasaules alergēnu topa piecniekā. Pirms vairākiem gadiem Eiropas patērētāju organizācija izpētīja dažādus gaisa atsvaidzinātājus un secināja, ka no tiem iekštelpu gaisā nonāk nepieņemami daudz ķimikāliju, tostarp arī kancerogēnās. Lielākie piesārņotāji izrādījās gaisa atsvaidzinātāji aerosola formā un automātiskajos izsmidzinātājos. Pēdējie ir arī veselībai bīstamo ftalātu un stirola avots.

* Veļas mīkstinātāji. ASV Alerģijas un vides veselības asociācija atzinusi, ka veļas mīkstinātāji ir vieni no kaitīgākajiem ikdienā lietotajiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem. Uz auduma tie veido tādu kā ķimikāliju kārtiņu, kas šķietami padara drēbes mīkstākas, taču šim nolūkam izmantotās ķimikālijas var veicināt astmu. Vairākumam šo vielu piemīt arī antibakteriālas īpašības, tā sekmējot supernoturīgo baktēriju veidošanos. Veļas mīkstinātāju smarža no drēbēm izdalās pat nedēļām ilgi, piesārņojot gaisu un kairinot elpceļus, no tās nepalīdz atbrīvoties arī vairākkārtīga drēbju mazgāšana.

* Antibakteriālie tīrīšanas līdzekļi. Pētnieki uzskata, ka Rietumu pasaules apsēstība ar sterilu tīrību devusi savu artavu pieaugošajā iedzīvotāju saslimstībā ar tādām kaitēm kā alerģiskā astma un rinīts. Tāpat dažnedažādie dezinfekcijas līdzekļi var sekmēt supernoturīgo baktēriju veidošanos, kuras apkarot vēlāk nav pa spēkam pat antibiotikām. Nereti antibakteriālie līdzekļi satur triklozānu, kas pieder kancerogēno ķīmisko vielu grupai, uzkrājas vidē un cilvēkos. Organizācija “Environmental Working Group” atklāja triklozānu 97% mātes piena un 75% urīna paraugos.


Nost ar ķīmiju!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lielu daļu tīrīšanas un kopšanas darbu savā mājoklī varat paveikt, aizstājot sintētiskos ķīmiskos līdzekļus ar dabiskiem un alternatīviem produktiem, piemēram, sodu, sāli, citrona sulu, etiķi, jau pieminēto sinepju pulveri un citiem.

* Soda der trauku, dažādu virtuves un krāsotu virsmu, grīdu, dušas kabīnes stikla durvju tīrīšanai.

* Sāls – stikla trauku, taukainu virsmu, notekcauruļu, cauruļu, paklāju un mīksto mēbeļu, kā arī traipu tīrīšanai; veļas mīkstināšanai.

* Citrona sula – logu, spoguļu, tualetes podu, notekcauruļu, dušas un flīžu tīrīšanai; zobu birstīšu 
u. c. dezinfekcijai; maisījumā ar sāli – hromētu priekšmetu tīrīšanai; kafijas, tējas kannu un trauku mašīnas atkaļķošanai; veļas mīkstināšanai.

* Etiķis – veļas mīkstināšanai; kopā ar ūdeni logu, spoguļu un flīžu tīrīšanai; kopā ar sodu – izlietnes un vannas notekcauruļu tīrīšanai.

Mana pieredze

Anitra Tooma, vides žurnāliste, zaļā dzīves veida popularizētāja

Virtuvē pilnībā iztieku bez ķīmijas. Trauku mazgāšanai jau trīs gadus lietoju sinepju pulveri, ja vajag noberzt tējas nogulsnes uz baltas krūzītes vai ko citu, izmantoju sodu. Mans zobārsts ieteica, ka ar sodu četras reizes gadā vajag iztīrīt arī zobus. Ikdienā piecus vai sešus gadus tos tīru ar zilajiem māliem, kurus pērku kosmētikas veikalā “Drogas”.

Sinepju pulveri ar labiem iznākumiem izmantoju arī kā matu augšanas līdzekli, ziemā pirtī karstajām kāju vannām un pavisam nesen no pulvera sāku gatavot savas “firmas” sinepes.

Veļas mazgāšanai izmantoju līdzekļus tikai ar ekomarķējumu. Labākam iznākumam mazgāšanas sākumā pieleju klāt apmēram desmit litrus ūdens, ja izdodas uzķert, arī skalošanas fāzē iepildu mašīnā apmēram spaini ūdens – tā labāk izskalojas ķīmiskais līdzeklis.

Iesaku ļoti uzmanīgi izlasīt mazgāšanas līdzekļa lietošanas apjomu un to ievērot. Ar ekolīdzekļiem nevar labi izmazgāt baltu audumu, tāpēc baltas drēbes nepērkam.

Ilze Lipska, ar vīru un četriem bērniem dzīvo savā saimniecībā Krimuldas novadā

Gaidot trešo bērniņu, pilnībā atteicos no trauku mazgājamā līdzekļa “Fairy” un smaržām. Kad izlasīju, kādas vielas smaržas satur, sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Saistītie raksti

Palaikam izmantoju sodu plīts tīrīšanai, tualeti atsvaidzinu ar citrona sulu, traukus gan mazgāju ar “Ecover”. Labprāt izmēģinātu sinepju pulveri, taču nezinu, kur to var iegādāties.

Tikko lasīju, ka ar bērniem domātajām mitrajām salvetēm varot ideāli notīrīt traipus no plīts, būs jāpamēģina. Joks, protams.

Anita Jansone-Zirnīte, māksliniece, grāmatu ilustratore, dzīvo lauku mājās Burtnieku novadā

Esmu no tiem cilvēkiem, kas cenšas lietot dabīgas lietas. Galvenais trauku mazgāšanas līdzeklis ir dzeramā soda, kuru lietoju ilgstoši. Ja tā nelīdz, ņemu talkā citron­skābi un reizēm – sinepes. Citronskābe labi der stikla mazgāšanai. Tā kā esmu veģetāriete, tauku šķīdināšana man nav tik svarīga. Ja kaut kas piededzis vai piesvilis, pavāru.

Veļai izmantoju pulveri ar ekomarķējumu. Dažkārt lietoju arī veļas ziepes.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

LA.lv