Kims Pekinā tiekas ar Sji 0
Ķīna apstiprinājusi, ka Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns bija ieradies “neoficiālā” vizītē Pekinā, kur tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Ziemeļkorejas un Ķīnas vadītāju tikšanās izraisījusi īpašu interesi sakarā ar maijā plānotajām sarunām starp Ziemeļkorejas vadoni Kimu Čenunu un ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Ķīna ir Ziemeļkorejas galvenais partneris
Ziemeļkorejas vadonis bija ieradies Pekinā ar savu personisko bruņuvilcienu, jo izvairās ceļot ar lidmašīnām. Vizīte Pekinā, kur viņš uzturējās no svētdienas līdz trešdienai, bija Kima pirmais zināmais ārzemju brauciens kopš stāšanās amatā 2011. gadā. Simboliski, ka tas bija uz Ķīnu, kas ir Ziemeļkorejas galvenais politiskais un ekonomiskais partneris. Phenjanas īstenotās kodolprogrammas dēļ pret Ziemeļkoreju ir vēstas bargas starptautiskās sankcijas, un Ķīna ir tās vienīgais lielākais politiskais sabiedrotais un tirdzniecības partneris. Ziemeļkorejas piekrišana sūtīt vadoņa Kima īpašo pārstāvi sarunām ar Dienvidkorejas vadību un sportistu delegāciju uz ziemas olimpiādi Phjočhanā apliecina Phenjanas izmisīgo vēlmi izlauzties no starptautiskās politiskās un ekonomiskās izolācijas. Phenjanai aktivizējot sakarus ar Seulu un Vašingtonu, Pekina likās atbīdīta malā, taču Kima vizīte Ķīnā atkal izvirza to priekšplānā, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Ķīnas prezidents Sji, kurš nesen nodrošināja sev beztermiņa pilnvaras valsts galvas amatā, uzņēma Ziemeļkorejas vadoni Kimu visaugstākajā līmenī, lai gan viņa vizīte no diplomātiskā protokola viedokļa skaitījās neoficiāla. Par godu Kimam Sji rīkoja pusdienas, kurās piedalījās arī abu politiķu sievas. Programmā bija iekļauts teātra izrādes kopīgs apmeklējums. Analītiķi atzīmē, ka abu valstu oficiālie mediji pacilātā tonī atainoja Sji un Kima tikšanos, kas esot apstiprinājusi tradicionālo draudzību starp abām valstīm, lai gan vēl nesen Ķīnas puse bija kritizējusi Ziemeļkorejas izvērsto kodolprogrammu un ballistisko raķešu izmēģinājumus. Ķīna atbalstīja stingrākas ANO sankcijas pret Ziemeļkoreju un apturēja ogļu, dzelzsrūdas, zivju un tekstilpreču importu. Pērn Phenjana apzināti sarīkoja dažus no savu ballistisko raķešu izmēģinājumiem datumos, kad Ķīnā notika svarīgas starptautiskas apspriedes, Ziemeļkorejas medijiem apsūdzot Pekinu “iešanā zem rokas ar Ameriku”.
Vai Korejas pussala tiks denuklearizēta?
Vakar Sji raksturoja Kima vizīti kā “apliecinājumu svarīgumam, ko Ziemeļkorejas vadītājs piešķir attiecībām ar Ķīnu”. Ekspertu ieskatā, ar šiem vārdiem Sji atgādināja pasaulei, ka Ķīna ir un paliek Ziemeļkorejas galvenā partnere. Arī Kims, pirmajā ārvalstu vizītē dodoties uz Pekinu, apliecināja, ka viņam bija svarīgi pirms sarunām ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džeinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriesties ar nevienu citu kā Ķīnas prezidentu Sji, kuru viņš uzaicināja apmeklēt Ziemeļkoreju. “Ķīna, kas pretendē uz reģionālu hegemoniju un ietekmi, sāka bažīties, ka varētu palikt malā no jebkādām politiskām vienošanām, kas varētu tikt panāktas sarunās starp Munu un Kimu aprīlī un Trampu un Kimu maijā,” atzīmē Ziemeļaustrumu Āzijas lietu eksperts Maikls Kovrigs.
Kā ziņo Ķīnas oficiālā aģentūra “Xinhua”, sarunās Pekinā Kims apliecināja, ka Ziemeļkoreja vēlas pārveidot sakarus ar Dienvidkoreju “samierināšanās un sadarbības attiecībās”. Kā zināms, abas Korejas valstis joprojām atrodas formālā karastāvoklī, jo 1950.–1953. gada karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu. Kims arī apstiprināja Ziemeļkorejas vēlmi rīkot virstoņu apspriedi ar ASV. Ziemeļkorejas diplomātiskā ofensīva seko spriedzes pilnajam 2017. gadam, kad Phenjana sarīkoja tās līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu un izmēģināja trīs starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas paredzētas triecienam ASV cietzemei. Sarunās Pekinā Kims paziņoja, ka esot apņēmies atteikties no saviem kodolieročiem, taču ar “zināmiem noteikumiem”, no Pekinas ziņo raidsabiedrība BBC. “Korejas pussalas denuklearizācijas jautājums var tikt atrisināts, ja Dienvidkoreja un ASV atbildēs mūsu labas gribas centieniem, veidos miera un stabilitātes gaisotni, virzoties uz miera iedibināšanu ar saskaņotiem pasākumiem”.
Baltais nams paziņojis, ka Ziemeļkorejas līdera vizīte Ķīnā ir pierādījums tam, ka ASV “maksimāla spiediena kampaņa rada piemērotu atmosfēru sarunām ar Ziemeļkoreju”. ASV prezidents Donalds Tramps izteicies, ka “ir labas izredzes, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns darīs to, kas nāks par labu viņa tautai un cilvēcei un spers soļus miera virzienā”.
Tramps norādījis, ka, spriežot pēc Sji sacītā, Kims gaida tikšanos ar ASV prezidentu, taču Tramps uzsvēris, ka tikmēr sankcijām un spiedienam pret Ziemeļkoreju jāpaliek spēkā. Baltais nams ziņojis, ka Tramps plāno tikties ar Kimu līdz maijam. ASV prezidents piekrita tikties ar Kimu pēc tam, kad Dienvidkorejas amatpersonas februārī pēc sarunām ar Kimu Phenjanā paziņoja, ka viņš apsvērtu atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret ASV drošības garantijām.
