Ķīna aizstāvēs katru pēdu savas teritorijas 1
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sestdien, 8.martā, paziņojis, ka Pekina apņēmīgi aizstāvēs savu suverenitāti un ka jautājumos par teritoriju un vēsturi ar Japānu nav “vietas kompromisiem”.
“Mēs nekad necentīsimies iebaidīt mazākas valstis, taču mēs nekad nepieņemsim nesaprātīgas prasības no mazākām valstīm,” sarunā ar žurnālistiem Ķīnas parlamenta – Nacionālā tautas kongresa – sesijas kuluāros uzsvēra Vans. “Jautājumos par teritoriju un suverenitāti Ķīnas nostāja ir stingra un skaidra – mēs neņemsim neko, kas nav mūsu, taču mēs aizstāvēsim katru pēdu teritorijas, kas pieder mums.”
Ķīnai ir teritoriālas domstarpības ar vairākām savām kaimiņvalstīm, tostarp ar Japānu un Filipīnām, par vairākiem arhipelāgiem un to akvatorijiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās.
Pekina uzskata, ka tai pieder gandrīz visi Dienvidķīnas jūras ūdeņi, taču uz tiem pretendē arī Filipīnas, Vjetnama, Mailaizija, Bruneja un Taivāna.
Tomēr īpaši saspīlētas attiecības Pekinai ir ar Tokiju, jo tās papildus saasina Japānas iebrukums Ķīnā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados.
Pēdējā laikā savstarpējās teritoriālās pretenzijas visspilgtāk izpaudušās ap nelielo neapdzīvot arhipelāgu Dienvidķīnas jūrā, kuru Japāna dēvē par Senkaku salām, bet Ķīna – par Djaoju salām.
Turklāt Pekina un tās kontrolētie mediji šogad nākuši klajā ar prasībām, lai Tokija pret Otrā pasaules kara laikā īstenoto agresiju un pastrādātajiem noziegumiem izturētos tāpat kā Vācija, vērtējot savu nacistisko pagātni.
“Abos principiālajos jautājumos par vēsturi un teritorijām vietas kompromisiem nav,” uzsvēra Vans.
Pievēršoties situācijai Korejas pussalā, Ķīnas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Pekinai šajā jautājumā esot “sarkanā līnija” un ka tā nepieļaus kara izcelšanos šajā reģionā.
Tajā pašā laikā Vans atzina, ka konfliktu atrisināt traucē “savstarpējā neuzticība”, īpaši Zieemļkorejas un ASV starpā.
Viņš norādīja, ka dialogs nepieciešams arī Ukrainā, kur faktiski iebrucis Pekinas sabiedrotā – Krievijas – karaspēks.
“Prioritāte šobrīd ir savaldība un atturēšanās, lai novērstu situācijas tālāku eskalāciju,” uzsvēra Vans. “Pusēm jāuzsāk dialogs un konsultācijas, lai konfliktu novirzītu uz politiskā risinājuma ceļa.”
