Foto – AFP/LETA

Ķīna Baltkrievijā ceļ pilsētu
 0

Nedēļas sākumā Ķīnā trīs dienu vizītē uzturējās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Viņš tikās ar savu Ķīnas kolēģi Sji Dziņpinu, un valsts līderu sanāksmes laikā tika parakstīti vairāki sadarbības līgumi infrastruktūras, komunikāciju, enerģētikas un finanšu jomā.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Pēdējā laikā Baltkrievija aizvien vairāk izrāda interesi par Ķīnas ieguldījumiem, savukārt ķīnieši Baltkrieviju uzlūko kā izdevīgu platformu savu preču izplatīšanai Eiropā.

 

Abpusējs izdevīgums

Par Baltkrievijas un Ķīnas sadarbības vienu no vērienīgākajiem projektiem uzskatāms pirms diviem gadiem noslēgtais līgums par rūpniecības pilsētas būvi Minskas tuvumā. Maijā tika sākta teju trīspadsmit tūkstošu hekt-āru lielās platības apstrāde, un pēc desmit gadiem, kā iecerējuši baltkrievi un ķīnieši, tur atradīsies vērienīgs industriālais parks un dzīvojamo ēku komplekss, kurā uz dzīvi varēs apmesties 155 tūkstoši cilvēku. Pilsētas energopatēriņu nodrošināšot Baltkrievijas pirmā atomelektrostacija, ko finansē Krievija un ko iecerēts pabeigt 2018. gadā. Savukārt pašas pilsētas būves pirmā stadija beigsies 2020. gadā, bet pilnībā tā būs uzcelta vēl pēc desmit gadiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pilsētas būvē Ķīna ieguldīs vairāk nekā sešus miljardus dolāru, un tai piederēs 60 procenti industriālās pilsētas, kamēr Baltkrievijas valdībai – 40 procenti.

Kā skaidrojis vērienīgā projekta vadītājs no Baltkrievijas puses Kirils Korotejevs, Ķīna vērienīgajām investīcijām piekritusi ar nosacījumu, ka puse no sešiem miljardiem dolāru parka būvei tiks tērēta, iepērkot ķīniešu materiālus, tehnoloģijas un darbaspēku.

Biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” norāda, ka Ķīnas vērienīgie ieguldījumi Baltkrievijā ļaus Minskai nosegt sešarpus miljardu dolāru lielo parādu, ko tā 2009. gadā aizņēmās no Eiropas Savienības un Krievijas. Bet Ķīnas uzņēmējiem šis projekts nodrošinās viņu preču brīvu plūsmu Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas noslēgtajā muitas savienībā. “Šis ir unikāls projekts,” sarunā ar “Bloomberg” pauda Ķīnas vēstnieks Baltkrievijā Gongs Dziņvejs. “Nevienam citam Eiropā nebūs pa spēkam uzbūvēt šādu industriālo parku. Te infrastruktūra ir tik spēcīga.”

 

Negrib spoku pilsētu

Baltkrievijas un Ķīnas parakstītajos līgumos iecerētā pilsēta nodēvēta par “Eirāzijas kontinenta mūsdienu pilsētu”. Tā tiek būvēta netālu no Minskas lidostas un M1 automaģistrāles, kas caur Baltkrieviju un Poliju savieno Vācijas un Krievijas galvaspilsētas. Saskaņā ar projekta interneta vietnē skaidroto “nākotnes industriālajā parkā” varēs darboties arī citu valstu, ne tikai Baltkrievijas un Ķīnas uzņēmumi.

“Jebkura kompānija, kas apņemsies ieguldīt vismaz piecus miljonus dolāru un darboties tādās perspektīvās jomās kā biomedicīna vai elektroinženierija, varēs saņemt daļu no pilsētas kopējās peļņas,” teikts projekta interneta vietnē.

Reklāma
Reklāma

Biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” informē, ka interesi par šādu iespēju izrādījuši jau desmit citu valstu kompānijas, tostarp Latvijas farmācijas uzņēmums “Grindeks”.

“Mūsu mērķis ir šo pilsētu pārvērst par starptautisku biznesa centru. Mēs negribam uzcelt spoku pilsētu,” skaidrojis Korotejevs.

 

Bažījas par 
ķīniešu ienākšanu

Ne visi Baltkrievijā pauž sajūsmu par topošo pilsētu. “Šis ir pirmais solis ķīniešu asimilācijai Baltkrievijā. Mums ir vajadzīgi ieguldījumi, bet ne šādā veidā,” paudis organizācijas “Saki taisnību” biedrs Mihails Paškevičs, kurš ir pret tā saukto “Eirāzijas mūsdienu pilsētu”. “Valdība melo, sakot, ka šis projekts nodrošinās baltkrieviem darba vietas. Visu darbu paveiks ķīnieši, neviens baltkrievs tur nestrādās,” sašutis ir Paškevičs. Kaut gan nav zināms, cik daudz ķīniešu strādnieku ieradīsies Baltkrievijā, lai būvētu šo pilsētu, Lukašenko opozicionāri rēķina, ka tie varētu būt aptuveni 650 tūkstoši. “Tas nozīmē – viens ķīnietis uz katriem 14 Baltkrievijas pilsoņiem,” secina baltkrievu opozicionāri.