Ķīnas augstskolu iestājeksāmenos špikotājiem draud septiņu gadu cietumsods 0
Ķīniešu studenti apzinās, cik svarīgi ir nokārtot iestājeksāmenus augstskolā, tāpēc nereti izmanto neatļautas metodes, par kuru lietošanu šogad pirmo reizi paredzēts pat cietumsods līdz septiņiem gadiem.
Ķīnas augstskolu darbinieki iestājeksāmenu laikam gatavojas ar militārpersonu nopietnību – eksāmenu jautājumu un citu dokumentu apsardzei tiek norīkotas īpašo spēku vienības, bet mācību iestāžu tuvumā patrulē bezpilota lidaparāti, fiksējot varbūtējas aizdomīgas darbības. Dažāda veida brīdinājumiem un sodiem par špikošanu eksāmenos nepalīdzot iznīdēt šo netikumu, šogad pirmo reizi krāpniekiem draud cietumsods pat līdz septiņiem gadiem, atzīmē žurnāls “Time”. Mācību iestādēs pie eksaminācijas telpām ir izvietoti metāla detektori, lai atklātu nelikumīgu elektronisko aparatūru, un studentu acu zīlīšu un pirkstu nospiedumu noteicēji, lai atsijātu personas, kas nolīgtas kārtot eksāmenus citu studentu vietā. Špikošanā pieķertajiem studentiem būs liegts vairākus gadus atkārtoti likt eksāmenu, bet katrs, kas būs veicinājis masveida krāpšanu vai maksājis kādam citam par eksāmena kārtošanu savā vietā, var tikt sodīts ar cietumsodu līdz pat septiņiem gadiem.
Lai pārraudzītu eksāmenu norisi Ķīnas augstskolās un novērstu krāpšanos, šogad pirmo reizi eksāmenu dokumentāciju apsargās īpašo spēku vienības un katru eksaminācijas telpu Pekinas augstskolās apsargās vismaz astoņi policisti, ziņo Ķīnas mediji. Ķīnas augstskolās iestājeksāmeni parasti jākārto dzimtajā valodā (ķīniešu), matemātikā, angļu valodā un priekšmetā pēc absolventa izvēles. Špikošana eksāmenos kļuvusi tik izplatīta, ka skolotāju un studentu vidē esot izveidotas pat organizētas krāpnieku grupas.
2013. gada jūnijā Žongdzjanas pilsētā Hubejas apgabalā kādā skolā eksāmenu laikā izcēlās dumpis, kad pārbaudītāji centās apturēt nekaunīgo špikošanu, rakstīja avīze “The Daily Telegraph”. Ierēdņi bija pamanījuši, ka Žongdzjanas pilsētas vidusskolu beidzēji neparasti veiksmīgi kārto eksāmenus, un katru gadu liels skaits no viņiem iekļūst valsts prestižākajās universitātēs. Pārbaudītāji no apgabala izglītības nodaļas 2012. gadā atklāja desmitiem identisku atbilžu kādā priekšmetā un “asi kritizēja” eksāmenu rīkotājus par krāpšanas neapturēšanu. Nākamajā gadā eksāmenu norise tika stingri pārraudzīta, turklāt to veica nevis vietējie skolotāji, bet 54 pārraugi no dažādām apgabala skolām. Pēc pārbaudes metāla detektorā studentiem nācās atstāt mobilos tālruņus un elektroniskos raidītājus. Grupa skolotāju sieviešu pārbaudīja studentes, no kurām dažas bija ievietojušas špikošanas palīglīdzekļus apģērbā. Skolas tuvumā tika notvertas vairākas personas, kas centās elektroniski sazināties ar eksāmenu kārtotājiem. Šāda kārtība studentiem un viņu vecākiem likās nepieņemama, un, eksāmeniem beidzoties, protestētāju pūlis ielauzās skolā. Pārbaudītājiem nācās ieslēgties skolas kabinetos, lai glābtos no studentiem, kas apmētāja skolas logus ar akmeņiem. Pie skolas ēkas drīz izveidojās vairāku tūkstošu cilvēku pūlis, kas niknumā dauzīja automobiļus un bļāva: “Mēs gribam taisnīgumu. Tas nav taisnīgi, ja mums neļauj krāpties.” Skolā ieslēgtajiem pārbaudītājiem izdevās izsaukt policiju, kas ieviesa kārtību.
Ķīniešu studentiem iestājeksāmenu spriedze ir milzīga. Šogad uz aptuveni trīs miljoniem studiju vietu augstskolās pretendē aptuveni 9,5 miljoni abiturientu.
Pērn tikai viens no desmit censoņiem tika uzņemts prestižāko universitāšu lokā, bet ceturtā daļa vidusskolas beidzēju neiekļuva nevienā augstskolā. Bez labām atzīmēm augstskolas iestājeksāmenos un tālākas izglītības var nākties samierināties ar zemu apmaksātu darbu. Daudzi studenti ir ģimenē vienīgie bērni, jo Ķīnā tikai nesen tika atcelts tā sauktais viena bērna likums. Ņemot vērā valsts niecīgo sociālo apdrošināšanu, viņu vecāki un vecvecāki mūža nogalē ir atkarīgi no bērnu veiksmes mācībās un spējas atrast labi apmaksātu darbu.
