Ķīnas armijas karavīri slīpē soli parādes ģenerālmēģinājumā.
Ķīnas armijas karavīri slīpē soli parādes ģenerālmēģinājumā.
Foto – Scanpix/Reuters

Ķīna demonstrē muskuļus 0

Ar vērienīgu militāro parādi Ķīna šodien svin 70. gadadienu kopš Japānas sakāves Otrajā pasaules karā. Plašās svinībās pēc Maskavas parauga Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā izvests vismodernākais Ķīnas rīcībā esošais bruņojums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

Ķīna, kurai ir lielākie bruņotie spēki pasaulē ar 2,3 miljonu karavīru armiju, šai parādei gatavojusies gandrīz gadu, līdz sīkumam izstrādājot katru pasākuma norises detaļu. Neskaitāmie ģenerālmēģinājumi, kurus pirms parādes rīkoja varasiestādes, noveduši karavīrus līdz spēku izsīkumam, ziņo raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Ķīnas medijiem. Tie faktiski paralizējuši Peki­nu, jo satiksme stundām ilgi vienlaikus slēgta vairākās pilsētas vietās. Slēgtas tiek arī metro līnijas, uzņēmumi un slimnīcas. Parādes rītā slēgta arī Pekinas starptautiskā lidosta, kā arī mazākā Nanjuaņas lidosta.

Iepriekš organizējot šāda mēroga pasākumus, Ķīnas varasiestādes saskārušās ar divām problēmām – sliktu gaisa kvalitāti, smogu un putniem, kas nereti tiek ierauti lidmašīnu dzinējos un rada ne vien tehniskas problēmas, bet var izraisīt arī bīstamas aviokatastrofas ar cilvēku upuriem. Tāpēc Ķīnas varasiestādes jau no 20. augusta noteica stingrus ierobežojumus automašīnām, rūpnīcām un citiem piesārņotājiem, lai nodrošinātu, ka Otrā pasaules kara uzvaras pār Japānu atcerei veltītā vērienīgā militārā parāde notiktu zem skaidrām debesīm. Cīņā pret putniem tika izmantoti īpaši šim gadījumam dresēti pērtiķi. Makaku galvenais uzdevums – iznīcināt visas putnu ligzdošanas vietas apkārtnē, kur notiek parāde. Patriotiska noskaņa tika radīta arī iedzīvotājos. Dažas dienas pirms zīmīgā pasākuma varas iestādes atcēla visas izklaides programmas un televīzijas šovus, tos aizstājot ar patriotiskām filmām un raidījumiem. Sabiedriskajiem medijiem šajās dienās ieteikts izplatīt tikai pacilātus, svētku noskaņu rosinošus viedokļus un materiālus.

Signāls kaimiņvalstīm

CITI ŠOBRĪD LASA

Parādē Ķīnas galvaspilsētā piedalās 12 tūkstoši karavīru, tostarp Ķīnas Komunistiskās partijas veterāni, kuri savulaik cīnījās pret Japānas armiju. Daudziem no viņiem tagad ir ap 90 gadu. Kopumā parādē piedalās 500 bruņutehnikas vienību, kā arī gandrīz 200 lidaparātu, tostarp iznīcinātāji, bumbvedēji un helikopteri. Plānoti ballistisko raķešu demonstrējumi. Lielākā daļa bruņojuma publiski būs redzama pirmoreiz.

Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka Ķīnas augošā militārā spēka demonstrācija ir signāls kaimiņvalstīm, ar kurām Ķīnai ir teritoriālas domstarpības, tostarp ar Japānu par vairākiem arhipelāgiem un to akvatorijiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās. Tiek izteikts arī viedoklis, ka Ķīna vēlas ne tikai demonstrēt muskuļus, bet arī pievērst potenciālo militārās tehnikas pircēju uzmanību saviem ražojumiem. Pirmo reizi Ķīnas Uzvaras svētku militārajā parādē kopā ar tās armijas karavīriem piedalās arī 17 citu valstu karavīri, tostarp Krievijas, Kubas, Meksikas un Serbijas vienības.

Rietumu līderi ignorē parādi

Uz vērienīgo pasākumu Ķīnā tika aicināti daudzi pasaules līderi, tomēr ASV un rietumvalstu pārstāvji nolēma tajā nepiedalīties. Francija un Itālija nosūtīja savus ārlietu ministrus, bet ASV, Kanādu un Vāciju pārstāvēs tikai to rezidējošie vēstnieki. Parādi neapmeklēs arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe, ne kāds cits oficiāls Japānas pārstāvis. Daži mediji pieļauj, ka premjers vizītē Pekinā varētu ierasties jau pēc šī pasākuma. Japānas ekspremjers Tomiiči Murajama, kurš 1995. gadā atvainojās par savas valsts rīcību Otrajā pasaules karā, apstiprināja piedalīšanos pasākumā. No Eiropas Savienības valstu vadītājiem parādi apmeklē tikai Čehijas prezidents Milošs Zemans. Kopumā Ķīnas militārās varenības demonstrējumus vēro 30 valstu un valdību vadītāji. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir starp svarīgākajiem svētku viesiem, kurš pirms došanās uz Ķīnu vakar piedalījās Krievijas karaspēka parādē Čitā netālu no Ķīnas robežas. Tur viņš pie pieminekļa karā kritušajiem nolika vainagu un uzrunāja vietējos veterānus. Putina preses dienests ziņo, Krievijas prezidents Ķīnā gatavojas arī pārrunāt jautājumus, kas skar abu valstu divpusējās attiecības. Parādi apmeklēs arī ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns. Pasākumā piedalās arī citi Ķīnai draudzīgu valstu pārstāvji – starp tiem ir Dienvidkorejas prezidente Paka Geunhje, Dienvidāfrikas prezidents Džeikobs Zuma, Pakistānas, Vjetnamas, Ēģiptes, Baltkrievijas un Sudānas prezidenti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.