×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
29. novembris, 2017
Drukāt

Ķīna iespiežas Viduseiropā (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ķīnas valdības vadītājs Li Kecjans

Apejot ES pieņemtos likumus konkurences un ieguldījumu jomā, Ķīna devīgi piedāvā aizdevumus Viduseiropas valstīm, īpaši aktīvi darbojoties Serbijā un citās Balkānu valstīs.

Vakar Budapeštā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Ķīnas valdības vadītājs Li Kecjans atklāja sesto Ķīnas un Viduseiropas un Austrumeiropas valstu samitu (16+1). Šim ģeopolitiskās sadarbības formātam raksturīgs Ķīnas aizdevumu plašais vēriens atkarībā no to saņēmēju politiskās pretimnākšanas. Daļa no 16 valstīm ir ES un NATO locekles, tāpēc Ķīnas aktivitātes ir raisījušas bažas ES un NATO aprindās, atzīmē izdevums “Politico”. Ķīnas ambiciozā programma “Viena josla, viens ceļš” paredz milzīgus ieguldījumus infrastruktūras objektos un transporta tīklos, lai ātrāk nogādātu Ķīnas preces Eiropas tirgos. Pēc Ķīnas amatpersonu aplēsēm, Pekina jau ir ieguldījusi vairāk nekā astoņus miljardus dolāru (6,7 miljardus eiro) Austrumeiropas valstīs. Šis reģions ar aptuveni 120 miljoniem iedzīvotāju vēl tiek uzskatīts par mazpazīstamu Ķīnas uzņēmējiem, taču tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Austrumeiropas valstīm pērn pieauga par 11 procentiem salīdzinājumā ar 2011. gadu. Jaunais zīda ceļš, kam Ķīnas budžetā atvēlēts viens triljons dolāru, paredz divus tirdzniecības ceļus uz Eiropu, projektā kopumā iesaistot 60 valstis ar 4,4 miljardiem iedzīvotāju. Aktivitātei Ķīnas iekšējā tirgū mazinoties, Peki­na cer panākt pārrobežu tirdzniecību 2,5 triljonu dolāru apjomā desmit gados.

Lai paplašinātu pieeju Eiropas tirgum, Ķīna jau ir ieguldījusi 400 miljonus dolāru stratēģiski svarīgās Pirejas ostas modernizācijā Grieķijā. Pekina ir sākusi būvēt 10 000 kilometru garu dzelzceļu starp Jivu pilsētu un Spānijas galvaspilsētu Madridi.

Ķīna arī veido 46 miljardu vērtu ekonomisko joslu caur Pakistānu, lai piekļūtu Gvadaras ostai Arābijas jūrā.

Uz šo vērienīgo projektu fona Ķīna uzskata 16 Austrumeiropas valstis kā “saistošu elementu”, kas var palīdzēt kopīgā plāna īstenošanā ar atšķirīgu prioritāti un juridisko statusu. Ungārijā izvietoti Ķīnas lielākie ieguldījumi Austrumeiropā, dodot premjeram Orbānam papildu argumentus strīdos ar Briseli, atzīmē “Politico”.

“Kā valsts, kas sadarbojas ar ES un arī Ķīnu – jā, tā mūs pamana, jo problēma ir mūsu atšķirīgais lielums –, mēs varam gluži pārliecinoši teikt, ka viņi ir ieinteresēti stiprā Ungārijā Eiropas Savienībā,” Orbāns teica, uzrunājot etniskos ungārus saietā Rumānijā. Ķīnas centienus īstenot ekonomisko ekspansiju ES dalībvalstīs Austrumeiropā apgrūtina stingrie konkurences likumi, tāpēc Pekina ir pievērsusies Balkānu valstīm Serbijai, Melnkalnei un Bosnijai un Hercegovinai, kurām nav pieejami ES fondi un nav jāievēro ES regulas, atzīmē Ungārijas Korvina universitātes profesors Tamašs Matura. Lielākā ieguvēja no Ķīnas ieguldījumiem Balkānu valstīs ir Serbija, kur Pekina finansē ceļu, enerģētikas objektu un dzelzceļu būvi. “Mums nav problēmu mūsu ekonomiskajās un politiskajās attiecībās ar Ķīnu,” intervijā “Politico” atzinis Serbijas premjerministrs Aleksandars Vučičs, piebilstot, ka “mēs vienmēr esam vienā pusē (ar Ķīnu)”. Ķīnas prestižākais 2,4 miljardu eiro projekts Viduseiropā ir ātrgaitas dzelzceļš starp Belgradu un Budapeštu, kas dos iespēju nokļūt no Serbijas galvaspilsētas Ungārijas galvaspilsētā mazāk nekā trijās stundās līdzšinējo astoņu stundu vietā.

 

Zida_cels_Graphic_news_8

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. fakts pār viedokli! Atbildēt

    Ķīna būs visur! Jo, Tā ir komūna nevis demokrātiskā liberāl izlaupītāju banda, kā tas ir daudzkur citur, kur sevi uzskata par demokrātiskiem spēkiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+