Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Ķīnas prezidents – cilvēks no tautas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Ķīnas Mihails Gorbačovs”, “puisis, ar kuru var sastrādāties”, “zelta paaudzes pārstāvis”, “sarkanāks par sarkanu” – tādus labvēlīgus un pretrunīgus vērtējumus nule apstiprinātajam Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājam Sji Dziņpinam velta ārvalstu preses izdevumi un starptautiskās politikas novērotāji.

 

Kompartijas 18. kongresā Sji kļuva arī par Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāju un faktisko valsts vadītāju. Nākamā gada martā viņš Ķīnas prezidenta amatā nomainīs līdzšinējo valsts priekšstāvi Hu Dziņtao.

 

Ķīniešiem sola labāku dzīvi

Pēc apstiprināšanas amatā 59 gadus vecais Sji atzina, ka partiju nākamajos gados gaida lieli izaicinājumi. “Taču mēs strādāsim, lai piepildītu tautas vēlmes,” apgalvoja jaunapstiprinātais kompartijas vadītājs, no kura daudzi ķīnieši sagaida reformas, atklātāku politiku un tik izplatītās korupcijas iznīdēšanu. “Jaunajai valdībai uzticēta liela atbildība. Mūsu misija būs vienot cilvēkus un vadīt partiju un tautu, lai Ķīnu padarītu par spēcīgāku un ietekmīgāku valsti. Mēs cīnīsimies par to, lai cilvēkiem būtu labāka dzīve.”

Ķīnas augstāko amatpersonu dzīves detaļas allaž aizsedzis noslēpumainības plīvurs, arī Sji nav izņēmums. Sji tēva biogrāfs stāstījumā ASV laikrakstam “The Washington Times” atklāja, ka Ķīnas kompartijas jaunā vadītāja dzīves ritējums bijis visnotaļ raibs.

Viņa tēvs bijis Ķīnas Komunistiskās partijas līdzdibinātājs, Mao Dzeduna tuvs līdzgaitnieks un kādu laiku ieņēmis propagandas un izglītības ministra amatu, vēlāk arī bijis Ķīnas vicepremjers. Viņa tēvam esot vienam no partijas spices vīriem, 1953. gadā Pekinā dzimušā Sji dzīves pirmie gadi aizritēja visnotaļ bezrūpīgi, tālu no valstī valdošā bada un nabadzības, kurus radīja Mao aizsāktais valsts pārveides kurss. Taču pēc pāris gadiem Sji tēvs zaudēja ietekmi kompartijā, viņu no tās izslēdza, nosūtīja darbā uz kādu rūpnīcu un pēdīgi arī ieslodzīja cietumā. Tikmēr Sji bija to 30 miljonu jauniešu vidū, kuri valdības politikas rezultātā no pilsētām tika pārvesti uz lauku apgabaliem strādāt fizisku darbu.

 

Pieticīgais un draudzīgais līderis

Septiņus gadus dzīvojot nabadzīgā ciematā Šensi provincē, viņš iemantoja vietējo iedzīvotāju cieņu. Šie dzīves gadi uzskatāmi par Sji smagāko dzīves posmu, kurā viņš, dzīvojot alā, reizēm pārtiekot no vardēm un čūskām un nemitīgi cīnoties ar blusām, bija spiests norūdīt savu raksturu. Neskatoties uz to, ka vēl pavisam nesen viņš baudīja bezrūpīgu bērnību, bet nu bija nokļuvis neapskaužamos apstākļos, Sji bijis ļoti draudzīgs pret pārējiem ciema iedzīvotājiem. Ķīnas vēsturnieki spriež, ka tas ir, pateicoties labajām uzvedības normām, kuras viņam ieaudzinājis tēvs. “Sji vecākais savam dēlam iemācīja būt taupīgam un pieticīgam,” raksta avīze “The Washington Post”. “Šajā dzīves posmā viņš pārliecinājās, ka liela stingrība pašam pret sevi un ārkārtīga piesardzība dod vislabākās cerības izdzīvot.”

Vēl šodien daudzi liberālākie ķīniešu politiķi Sji tēvu atceras kā tā laika amatpersonām netipiski atvērtu un iecietīgu cilvēku. Viņi cer, ka arī dēls būs mantojis tādas pašas īpašības, kuras praktizēs arī savā darbā kā kompartijas vadītājs.

Jau Šensi provincē Sji sāka darboties kompartijā, tur viņš kļuva par ciema partijas sekretāru, organizēja vietējo strādnieku darbu. Ciemu viņš pameta 22 gadu vecumā un iestājās prestižajā Cjinhua universitātē, kur 1979. gadā ieguva ķīmiķa diplomu. Drīz pēc tam viņš kļuva par sava tēva bijušā ieroču biedra Genga Bjao personisko sekretāru un aktīvi iesaistījās arī militārajā dzīvē. “Būdams vicepremjers, Komunistiskās partijas politbiroja pastāvīgās komitejas loceklis un Centrālās militārās komisijas ģenerālsekretārs, Gengs bija viens no ietekmīgākajiem vīriem partijā, valdībā un armijā. Tas jauniņajam Sji deva lieliskas priekšrocības,” norāda raidsabiedrība CNN. “Šādi sakari militārajās aprindās viņam dod ietekmi, kādas nav ne Hu, ne viņa priekšgājējam Dzjangam Dzeminam. Armija viņu uzskata par savas ģimenes locekli.”

 

Ķīnai netradicionāla pirmā lēdija

Īpaša uzmanība nu pievērsta arī nākamajai Ķīnas pirmajai lēdijai Penai Lijuaņai, kura līdz šim popularitātes ziņā apsteidza savu vīru. Sji desmit gadus jaunākā dzīvesbiedre ir Ķīnā populāra dziedātāja. Viņa ir arī ANO labas gribas sūtne cīņā pret tuberkulozi un AIDS, kā arī informācijas tehnoloģiju giganta “Microsoft” dibinātāja Bila Geitsa izvērstās pretsmēķēšanas kampaņas aktīva dalībniece. “Viņa nav Ķīnai tipiska pirmā lēdija,” secina britu laikraksts “The Independent”. “Ja šie būtu Rietumi, Pena būtu lieliska valsts vadītāja sieva: skaista, sabiedrībā mīlēta un cienīta, atpazīstama figūra,” sacījis kāds kompartijas pārstāvis. “Taču Ķīnā viņas slava valsts valdībai rada papildu problēmas – jāatrod veids, kā izgaismot viņas talantu un slavu, vienlaikus neļaujot Penai iegūt lielāku ietekmi, nekā vēlētos politiskā elite.”

Kompartijas konservatīvajam spārnam noteikti kā dadzis acī ir Penas vaļ-sirdīgā runāšana ar presi. Februārī sarunā ar ASV slavenību dzīves aprakstiem veltīto interneta vietni “People.com” Ķīnas pirmā lēdija nekautrējās apspriest attiecības ar vīru. “Kad pirmoreiz satikāmies, mana sirds sajuta, ka viņš būs ideāls vīrs, mans sapņu vīrietis – tiešs, godīgs un rūpīgs,” stāstīja Pena.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+