Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. septembris, 2016
Drukāt

Ķīnas sociālo tīklu lietotāji sašutuši par sabojātu Lielā Ķīnas mūra posmu

Foto: AFP/Scanpix/LETAFoto: AFP/Scanpix/LETA

Ilustratīvs foto

Ķīnas sociālajos tīklos piektdien asi nopelta 700 gadus veca Lielā Ķīnas mūra fragmenta “atjaunošana”, to vienkārši noklājot ar betonu.

Astoņus kilometrus garais Sjaoheko posms Liaoninas provinces ziemeļaustrumos, kas būvēts 1381. gadā Minu dinastijas valdīšanas laikā, tika ierindots starp skaistākajām neskartajām Lielā Ķīnas mūra daļām.

Tagad internetā publicētās fotogrāfijās redzams, ka laika zoba skartie, apaugušie pakāpieni noklāti ar gaišu, betonam līdzīgu vielu.

“Izskatās, ka to paveikuši cilvēki, kuri nevarētu pabeigt pamatskolu,” raksta kāds Ķīnas sociālā tīkla “Weibo” lietotājs. “Ja tāds ir rezultāts, tikpat labi varēja to uzspridzināt.”

“Kā var tik nesaudzīgi apieties ar pieminekļiem, ko atstājuši mūsu priekšteči? Kā tas var būt, ka cilvēkiem ar tik vāju izpratni par kultūru ļauj pieņemt lēmumus?” jautā kāds cits.

Pat Liaoninas kultūras departamenta direktora vietnieks Dins Hui atzina, ka atjaunošana neesot bijusi veiksmīga. “Atjaunotās vietas patiešām ir ļoti neglītas,” viņš teica.

Lielais Ķīnas mūris, kura garums sasniedz vairākus tūkstošus kilometru, sastāv no vairākām daļām. Vietām tas ir ļoti sadrupis un gandrīz izzudis, tāpēc tā garums lēsts no 9000 līdz 21 000 kilometru atkarībā no tā, vai vērā ņemtas tā sagruvušās daļas.

Par spīti ievērojamajam garumam tas ir mīts, ka mūris redzams no kosmosa.

2012.gadā tika pasūtīta steidzama Sjaoheko posma atjaunošana, lai “izvairītos no turpmākiem bojājumiem un sagrūšanas”, ko varētu izraisīt “nopietnas strukturālas problēmas un plūdu sekas”.

Atjaunošanas darbi tika pabeigti 2014.gadā.

Ķīnas Kultūras mantojuma administrācija sākusi izmeklēšanu un sola sodīt vainīgos.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (1)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+