Ķīnas vadonis nosaukts 0
Nedēļu pirms ASV prezidenta vēlēšanām saglabājas intriga, kas vadīs pasaules ietekmīgāko valsti, taču jau zināms, kas kļūs par valsts galvu pasaules otrajā ekonomiskajā lielvalstī.
8. novembrī, divas dienas pēc ASV vēlēšanām, Pekinā sāksies Ķīnas Komunistiskās partijas 18. kongress, kurā par partijas vadoni, visticamāk, tiks izraudzīts Sji Dziņpins, pašreizējais Ķīnas viceprezidents, kurš nākamā gada martā pārņems arī valsts galvas amatu. Jaunajam kompartijas vadonim vajadzēs prast apvienot saimniecisko augsmi ar politisko stabilitāti, kas kļūst arvien grūtāk, palēninoties ekonomikas attīstībai, augot korupcijai un saasinoties sociālajām problēmām, atzīmē britu žurnāls “The Economist”. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, Sji var turpināt citādi domājošo apspiešanu vai mēģināt atslābināt kompartijas kontroli. Ķīnas nākotni noteiks atbilde uz jautājumu, vai jaunajam kompartijas vadonim būs drosme un tālredzība, lai atzītu, ka valsts labklājību un stabilitāti nākotnē var nodrošināt, tikai atsakoties no pagātnes diktāta.
Valsts attīstība ir nelīdzsvarota
Tirgus ekonomikas reformas Ķīnā pirms trešdaļgadsimta aizsāka ietekmīgais politiķis Dens Sjaopins, kurš savulaik studējis marksismu Francijā un padomju Krievijā, paziņojot, ka “kļūt bagātam ir lieliski”. Dena reformas ievadīja strauju saimniecisko augsmi. Pēdējos desmit gados pašreizējā kompartijas vadoņa Hu Dziņtao laikā ekonomikas apjoms ir četrkāršojies, Ķīnai kļūstot par otro ekonomisko lielvalsti pasaulē.
Sociālās drošības tīkls, lai arī ar lieliem “caurumiem”, sniedz aptuveni 95 procentiem no 1,3 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju zināmu veselības aprūpi, kas 2000. gadā aptvēra tikai 15 procentus iedzīvotāju. Miljonāru skaits Ķīnā pēdējos gados ir pieaudzis straujāk nekā jebkurā citā pasaules valstī, taču ir bīstami pieaugusi sociālā spriedze, vairojoties ienākumu nevienlīdzībai, korupcijai, vides piesārņojumam un ierēdņu nelikumībām.
Jaunbagātnieki un augošā vidusšķira ir neapmierināti ar piesārņoto vidi un pārtiku, cenšas glabāt naudu ārzemju bankās un piesakās ārzemju pasu saņemšanai. Nesen Ķīnas valdības rīkotā zinātnieku konferencē secināts, ka “valsts ir nestabila iedzīvotāju pamatmasā, nomākta vidusslānī un nekontrolējama augšslānī”, raksta “The Economist”.
Bija laiki, kad armija pēc partijas pavēles darīja galu nemieriem, kā tas notika 1989. gadā Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā, tankiem samaļot demokrātijas aizstāvjus. Interneta un visaptverošo sociālo tīklu laikmetā tas ir daudz grūtāk izdarāms. Kādā slepenā ziņojumā teikts, ka varas iestāžu mēģinājums ar spēku apspiest iedzīvotāju neapmierinātības izpausmes varētu izraisīt “ķēdes reakciju, kas novestu pie sociāla dumpja vai vardarbīgas revolūcijas”. Ķīnas līdzšinējais premjerministrs Vens Dzjabao, kurš arī atstās amatu pēc kompartijas kongresa, vairākkārt atzinis, ka Ķīnas attīstība ir “nelīdzsvarota, nesaskaņota un tāpēc nevar būt ilgtspējīga”.
Jāveicina politiskās reformas
59 gadus vecais viceprezidents Dži uzdod sevi kā “cilvēku no tautas”, lai gan analītiķu aprindās tiek dēvēts par “princi”, jo par savu politisko karjeru lielā mērā var pateikties ģimenes sakariem. Viņš ir kompartijas politbiroja pastāvīgās komitejas loceklis un viens no partijas autoritatīvās Centrālās militārās komisijas, kas kontrolē armiju, priekšsēdētāja vietniekiem. Novērotāji atzīmē, ka līdzīgus karjeras pakāpienus pirms kļūšanas par kompartijas vadoni un valsts galvu savulaik veica Hu Dziņtao.
Sji dzimis 1953. gadā Pekinā Ķīnas revolūcijas veterāna un viena no kompartijas dibinātājiem Sji Žongcuna ģimenē. Viņa tēvs 1962. gadā tika padzīts no vicepremjera amata un represēts tā saucamās “kultūras revolūcijas” laikā, kad atradās ieslodzījumā.
Tolaik jaunais Sji Dziņpins tika nosūtīts pāraudzināšanai darbā laukos. Vēlāk viņš studēja inženierzinātnes Pekinas universitātē, kur mācījušies arī vairāki citi mūsdienu Ķīnas vadītāji, tajā skaitā Hu Dziņtao. Iestājies kompartijā 1974. gadā, Sji Dziņpins ieņēma atbildīgus amatus partijas komitejās Hebejas un Fudzjaņas apgabalos. 2007. gadā viņš kļuva par Šanhajas pilsētas partijas komitejas priekšsēdētāju, jo tās iepriekšējais vadītājs Čens Langju tika apsūdzēts korupcijā un atlaists. Drīz pēc tam Dži tika iecelts kompartijas pastāvīgajā komitejā un 2008. gadā kļuva par viceprezidentu.
Darbojoties kā kompartijas sekretārs Fudzjaņas un Žejangas apgabalos, Sji Dziņpins apliecinājis sevi kā uzņēmējdarbības atbalstītājs un sekmējis ārzemju ieguldījumu piesaistīšanu. Jau 2005. gadā viņš izteicies Ķīnas presē, ka “valdībai jābūt ierobežotai” un sarežģītāko problēmu risināšanā jāsadarbojas ar sabiedrību. Sji ir pazīstams kā korupcijas apkarotājs, kurš vairākkārt aicināts palīdzēt atrisināt korupcijas skandālus, kuros bijušas iesaistītas augsta ranga amatpersonas.
Kādā apspriedē 2004. gadā viņš paziņojis: “Iegrožojiet savas dzīvesbiedres, bērnus, radiniekus, draugus un padotos darbiniekus, lai viņi neizmantotu varu iedzīvošanās nolūkā.”
Sji vaļasprieks esot basketbols un Holivudas kara filmas. Viņa sieva Pena Lijuana ir pazīstama ķīniešu tautas dziesmu dziedātāja un aktrise. Pērn viņa bija viena no 23 laureātiem, kas saņēma Ķīniešu mākslas balvu un vienu miljonu juaņu (158 105 dolāri) prēmiju. Pena, kurai ir Ķīnas armijas ģenerālmajora pakāpe, ir arī Pasaules veselības organizācijas labas gribas vēstniece seksuāli transmisīvo slimību un tuberkulozes ārstēšanā. Viņu meita Dzi Minze studējot Hārvarda universitātē ASV.
Sji Dziņpins sevi apliecinājis kā atklāts runātājs, asi iebilstot pret apgalvojumiem, ka Ķīnas augošā ekonomiskā varenība radot draudus pasaulei. Savulaik saimniecisko reformu ieviesējs Dens Sjaopins izteicās, ka Ķīnā būs tiešās vēlēšanās izraudzīta valsts vadība pēc 2050. gada. Lai tas notiktu, uzskata analītiķi, jaunajam Ķīnas vadītājam Sji Dziņpinam būtu jāveicina arī politiskās reformas.
