Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
25. aprīlis, 2017
Drukāt

Kino bez robežām (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no Monikas Villi filmas "Untitled".

Līgavu zagšanas tradīcijas Kirgizstānā un slepeni Gvinejas sieviešu rituāli, mūsdienu Eiropas portrets franču lielceļa kafejnīcā, lauku kultūra ASV un flânerie jeb pilsētas izzināšana šķietami bezmērķīgās pastaigās… Pasaules krāšņums un daudzveidība visplašākajās izpausmēs – šādu piedzīvojumu sola Rīgas Pasaules filmu festivāls, kas no ceturtdienas, 27., līdz svētdienai, 30. aprīlim, norisināsies kinoteātrī “Kino Bize”.

Ar vadmotīvu “Atklājot neparedzamo” šogad tas veltīts kino un etnogrāfijas attiecībām, un festivāla programmas kurators ir Tallinas universitātes Antropoloģijas nodaļas vadītājs Karlo Kubero.

27. aprīlī festivāls tiks atklāts ar austriešu režisores Monikas Villi filmu “Untitled” (“Bez nosaukuma”). 2014. gada aprīlī tās režisors Mihaels Glavogers, filmējot Libērijā, nomira ar malāriju. Divus gadus pēc viņa nāves montāžas režisore Monika Villi pabeidza filmu, izmantojot Glavogera četros mēnešos un deviņpadsmit dienās safilmētos materiālus. Tāpat programmā vērts pievērst uzmanību amerikāņu režisores, sociālantropoloģes Džesikas Bolagas filmai “Es nepametīšu Eldonu” (I’m not leaving Eldon), kas pievēršas mazatalgoto baltādaino iedzīvotāju dzīves izjūtām Aiovas štatā (ASV). Intriģējošs ir neatkarīgās pētnieces Ebijas Rīzas pirmās filmas pieteikums “Izredzētā (“Uzraudzītais skatiens”, Chosen (Custody of the Eyes)), kas uzņemts vienā no stingrākajiem reliģiskajiem ordeņiem – Corpus Christi Rokfordā, Ilinoisā (ASV), fokusējoties uz kādas jaunas sievietes, kādreizējās blogeres un gleznotājas Heteres izjūtām.

Papildu pamatprogrammai notiks arī godalgotā britu režisora Šona Makalistera filmu retrospekcija. Viņa pazīstamākais darbs “Sīrijas mīlasstāsts” (A Syrian Love Story, 2015) ticis nominēts Eiropas Kinoakadēmijas balvai kā 2015. gada labākā dokumentālā filma. Mūslaiku nemierīgās pasaules kontekstā interesi izraisa festivāla programmā iekļautā Makalistera filmu retrospekcija: 2004. gadā uzņemtā filma “Bagdādes liberači” (The Liberace of Baghdad), kas tapusi, astoņus mēnešus filmējot kara sagrautajā un vardarbības pārņemtajā Bagdādē (2005. gadā tā saņēmusi Sandensas kinofestivāla īpašo žūrijas balvu). Arī – “Japāna: mīlas un naida stāsts” (Japan: A Story of Love and Hate, 2008) – mīlasstāsts par sarežģīto izdzīvošanu pasaules otrajā bagātākajā valstī.

Sestdien, 29. aprīlī, Šons Makalisters “Kino Bizē” arī pasniegs meistarklasi par dokumentālo filmu veidošanu.

 

Rīgas Pasaules filmu festivāla izlase

Sestdien, 29. aprīlī, plkst. 15. 15. “Negribīgais revolucionārs”

(The Reluctant Revolutionary, rež. Šons Makalisters).

Sestdien, 29. aprīlī, plkst. 17. “Brīnumzeme: māksla kļūt par cilvēku” (rež. Amanda Raveca, Wonderland: The Art of Becoming Human).

Sestdien, 29. aprīlī, plkst. 18. 45. “Starp islāmu un svēto mežu” ( rež. Martins Grūbers un Franks Zīdels, Between Islam and the Sacred Forest).

Svētdien, 30. aprīlī, plkst. 15 “Paķer un bēdz” (Rusera Kureija, Grab and Run).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+