Kino profesionāļi sašutuši par “pazudušo” līdzfinansējumu ārvalstu filmām 0
Nākamā gada budžetā “pazuduši” 300 tūkstoši latu, ko bija plānots izmantot kā līdzfinansējumu ārvalstu projektu filmēšanai Latvijā, sašutumu atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauž kino nozares profesionāļi.
Līdzfinansējuma piešķiršanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā no 2013.gada atbilstoši Filmu likumam jau šā gada maijā atbalstīja valdība. KM plānoja šim mērķim nākamgad paredzēt 300 tūkstošus latu, bet no 2014.gada – jau 500 tūkstošus.
Vēstulē, ko parakstījuši desmit filmu studiju pārstāvji, pausts sašutums, ka nākamā gada valsts budžeta projektā līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tomēr nav apstiprināts, ko Kultūras ministrija (KM) formāli pamatojusi ar to, ka maijā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību “nav līdz galam saskaņoti” Eiropas Komisijā (EK).
Vēstules autori gan uzsver, ka EK jau 2008.gadā apstiprināta kārtība, kādā Latvijā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem, un šī sistēma uzskatāma par Eiropas prasībām atbilstošu līdz 2013.gadam, savukārt jaunos MK noteikumus jau vistuvākajā laikā varētu saskaņot ar EK. Citiem KM pārraudzībā esošiem kultūras projektiem šādu iemeslu dēļ atbalsts netiekot apturēts.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) aģentūrai BNS klāstīja, ka Finanšu ministrijai nepieciešams saskaņojums no EK, ka šo līdzfinansējumu var piešķirt, jo “tā nauda ieiet tirgū”. Viņa teica – tiklīdz būs saskaņojums no EK, tā arī tiks meklēta iespēja šo naudu piešķirt.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā otrdien ministre arī veltīja kritiku Latvijas kino nozarei. “Nāk un saka, ka ir slikti, taču nenāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. Kino nozare gada laikā nav spējusi izstrādāt plānu, kā uzlabot situāciju,” viņa teica.
“Latvija kļūst aizvien piemērotāka vieta pasaules līmeņa filmu uzņemšanai, un par to liecina fakts, ka 2013.gadā uz Rīgas Filmu fonda līdzfinansējumu bija gatavi pretendēt vismaz astoņi ārvalstu filmu projekti,” norāda kino nozares profesionāļi un atgādina, ka ar pašvaldības līdzfinansētā Rīgas Filmu fonda dibināšanu 2010.gadā Latvija apsteigusi Lietuvu un Igauniju, kur šādu fondu nav.
“Diemžēl jāsaprot, ka iesāktos procesus nevar uz laiku apturēt un atsākt nākamā gada budžeta ietvaros, neko nezaudējot. Ārvalstu producenti gluži vienkārši meklēs iespējas projektus filmēt valstīs ar izdevīgākiem noteikumiem un labāku līdzfinansējuma shēmu,” uzsver vēstules autori.
Viņi arī atzīst, ka 300 tūkstošus latu nevar uzskatīt par lielu ietaupījumu, īpaši salīdzinājumā ar ieguvumu, ko kino nozares pārstāvji lēš vismaz triju miljonu latu apmērā, kas ir tiešais ārvalstu finansējuma apmērs, ko citu valstu filmu kompānijas iztērēs Latvijā, nerunājot par darba iespējām daudziem vietējiem filmu industrijas pārstāvjiem.
Vēstuli parakstījuši “Film Angels Studio” valdes loceklis Ivo Ceplevičs, “Baltic Film Services” valdes priekšsēdētājs Gerijs Alens Taks (Gary Allen Tuck), “Studijas Lokomatīva” valdes priekšsēdētājs Roberts Vinovskis, “Forma Pro Films” valdes loceklis Igors Proņins, “Arkogints” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Kinooperatoru ģildes prezidents Gints Bērziņš, “Baltic Pine Films” valdes loceklis Sergejs Serpuhovs, “Rija Films” valdes loceklis un Latvijas Kino producentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis, “Cinevera LV” direktore Linda Cēsniece, “Ego Media” valdes priekšsēdētājs Guntis Trekteris un “Platforma Filma” valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.
Jau vēstīts, ka valdība maija beigās atbalstīja kārtību valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, kas atbilstoši Filmu likumam tiks piešķirts no 2013.gada. Pieņemot MK noteikumus, gan tika paredzēts, ka jautājums par finansējuma piešķiršanu tiks skatīts valsts budžeta projekta 2013.gadam sagatavošanas procesā.
Bija plānots, ka Nacionālā kino centra rīkotajā konkursā valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai varēs pieteikties Latvijā reģistrēti filmu producenti, kas noslēguši līgumu ar ārvalstu filmu producentu par ārvalstu filmas uzņemšanu Latvijā. Līdzfinansējuma piešķiršana ārvalstu filmām gan atšķirsies no tā, kā to saņem Latvijas filmas, kurām finansējums tiek piešķirts un izmaksāts pirms filmas projekta īstenošanas un izdevumu veikšanas, pamatojoties uz projekta kvalitātes kritērijiem. Ārvalstu filmu gadījumā konkrēts finansējuma apmērs tiks noteikts un izmaksāts tikai pēc izdevumu veikšanas un filmas projekta īstenošanas Latvijā.
Būtiski atšķiras arī kritēriji projekta atbalstam ‒ ārvalstu filmu gadījumā tie atšķirībā no Latvijas filmu projektu atbalsta tiek orientēti nevis uz projekta kvalitāti, bet gan Latvijā iztērētā finansējuma apmēru.
