Kino vilinājums tirgū Baltajā naktī 0
Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā Rīgas Kino muzejs organizēja nebijušu pasākumu “Kino uz sienas”.
Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem bija iespēja redzēt 14 dažādus fragmentus no kopumā 13 filmām. 30 minūšu klipi sniedza ieskatu, kā mainījies Rīgas Centrāltirgus un tā apkārtne – Centrālā stacija, stacijas tuneļi, autoostas apkārtne, spīķeri. Pateicoties Centrāltirgus sakņu paviljona tirgotāju atsaucībai, pasākuma apmeklētājiem bija iespēja neierastā laikā iepirkties, kā arī iegādāties uzkodas un dzērienus, lai pietiktu enerģijas kultūras baudīšanai visas Baltās nakts garumā.
Rīgas Kino muzeja kuratore Agnese Logina pastāstīja, ka, apkopojot vairāku pēdējo gadu darbu Rīgas kino kartes izveidē, tika nolemts eksperimentēt ar kino izrādīšanu pilsētvidē, rādot fragmentus no latviešu filmām pēc iespējas tuvāk to uzņemšanas vietām. “Kino uz sienas” viena vakara ietvaros notika četrās vietās, un viena no tām bija Rīgas Centrāltirgus. “Centrāltirgus tēls latviešu kino izmantots dažādiem mērķiem. Vairākas filmas, piemēram, “Tās dullās Paulīnes dēļ”, “Cilvēki tur” un “Ābols upē” rāda, kā cilvēki tirgojas ar pašu likumīgi vai nelikumīgi iegūto mantu, iezīmējot dažādus kaulēšanās paņēmienus atšķirīgos laika periodos. Citas filmas, piemēram, “Liekam būt” un “Baltie zvani”, izmantojot Centrāltirgus apkārtni, rāda Rīgu kā dinamisku vietu, lielpilsētu, kurā cilvēki reizēm apmaldās un pieļauj kļūdas, un šiem stāstiem var būt gan laimīgas, gan traģiskas beigas. Taču visbiežāk Centrāltirgus parādās kā fons attiecību risināšanai. Piemēram, “Tauriņdeja”, “Stari stiklā” un “Šķēps un roze” šajā dinamiskajā vietā starp svešiniekiem rāda pārus dažādos attiecību periodos, kuri kaulējas un tirgojas, risina savas attiecības – kurš kuru mīl vairāk, kurš kuru ir vairāk sāpinājis, kurš melo un kurš ir patiesāks. Jau pēc pasākuma Agnese Logina atzina, ka mērķis sasniegts – apmeklētājus izdevies ievilināt latviešu filmu pasaulē. “Daudzi domā, ka latviešu filmas ir garlaicīgas, bet tā nebūt nav. Mums ir augsta līmeņa pasaules klases filmas, kas iemūžinājušas konkrēto laiku un vietu. Daudzi izteica vēlēšanos noskatīties visas filmas. Bija cilvēki, kas pat nebija redzējuši tādas filmas kā “Tauriņdeja” un “Sauja ložu”,” skaidro Rīgas Kino muzeja kuratore. Nākamgad šo projektu varētu turpināt, pētot, kā filmās iemūžināta Rīgas apkārtne. Tāpat izpētes vērtas būtu animācijas filmas, līdz ar to var gaidīt “Kino uz sienas” turpinājumu. Arī Rīgas Centrāltirgū sastaptā Žanna atzina, ka atnākusi kopā ar mazmeitu Tifāniju Melisu, lai, iepazīstoties ar latviešu filmām, pastāstītu un parādītu, kā mainījusies Rīga, un sazīmētu pazīstamas vietas.
Arī rīdzinieki Oskars, Elizabete un Ilze atzina, ka izmantojuši iespēju vienlaikus izbaudīt iepirkšanos un kino skatīšanos. “Tas ir lieliski, ka Baltajā naktī piedalās arī Centrāltirgus. Šī ir vieta, ko vajadzētu gan popularizēt, gan rādīt, un tas dotu labumu gan ekonomikai, gan vērstu uzmanību uz vēsturisko aspektu. Būtu labi, ka Centrāltirgus piesaistītu ar saviem tematiskajiem pasākumiem, lai te rūc un dun. Līdzīgi kā Hamburgā, kur jau sešos no rīta atvērts zivju tirgus un pieejams alus, kāpēc lai Latvijā nevarētu iet ar mazsālītiem gurķiem un skābu kāpostu sulu?” tā pasākuma apmeklētājs.
Otro reizi Baltās nakts pasākumā piedalījās arī z/s “Mucenieki” īpašniece Ivita Ivanāne-Majorova norādot, ka tas veicina tirgošanos. Viņai pārsteigums bija ļaudis, kas pēc ilgiem gadiem nolēmuši apmeklēt Centrāltirgu un pauduši atzinību par redzētajām pozitīvajām pārmaiņām.
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atklāj, ka Rīgas Centrāltirgum piemīt īpašs šarms un neatkārtojams kolorīts, tādēļ to iemīļojuši ne tikai pircēji, bet arī radošo profesiju pārstāvji, kas Centrāltirgū atrod un iemūžina vizuāli un emocionāli piesātinātus stāstus. Šovasar skatītājus visā Eiropā sasniegusi dokumentālā filma par Centrāltirgu no “Food Markets” sērijas, bet nupat tirgū uzņemta filmas “Maģiskais kimono” radošā komanda no Japānas. Un tieši tādēļ ar prieku atsaukušies Rīgas Kino muzeja iecerei Centrāltirgus 85. jubilejas gadā atskatīties uz tirgus vēsturi caur mākslas kino prizmu.
