Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. marts, 2015
Drukāt

Kinoteātra tiešraidē – Koventgārdena “Gulbju ezers”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Otrdien, 17. martā plkst. 21.15 kinoteātrī “Cinamon” tiešraidē no Londonas karaliskā operteātra Covent Garden būs skatāms Pētera Čaikovska pasaulslavenais balets “Gulbju ezers”, vēsta kinoteātra pārstāvji.

“Balets “Gulbju ezers” atrodas un dzīvo nemitīgā pārveidē, kas prasa no veidotājiem erudīciju un pamatīgu muzikāli horeogrāfisko izpēti. Izpildītājiem tas ļauj atklāt baleta tehnikas, kā arī pilnveidot meistarību un aktiermākslu,” saka horeogrāfe Gunta Bāliņa.

Populārākais krievu klasiskās mūzikas mantojums. Čaikovska balets “Gulbju ezers” pirmo reizi tika uzvests Maskavas Lielajā teātrī. Tā laika lielākajās avīzēs (“Teatraļnaja gazeta”, “Sufļor”, “Ruskije vedomisti”) 1877. gada februāra numuros parādījās iznīcinoši vadošo kritiķu raksti, kuros balets raksturots kā “monotons, garlaicīgs un bez radošas fantāzijas”. Lielākā daļa kritikas bija jāuzņemas horeogrāfam V. Reizingeram un galveno lomu izpildītājiem: P. Karpovai (Odeta – Odīlija) un A. Hilleram (Zigfrīds). Par sava veida revanšu var uzskatīt 1895. gada 15. janvāri, kad P. Čaikovska mūzika ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfiju radīja vienu no izcilākajām iepriekšējā gadsimta klasiskā baleta pērlēm.

Balets, kas šā gada 20. februārī atzīmēja savu 138. dzimšanas dienu, joprojām piesaista baletmeistaru, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un, protams, dejotāju uzmanību. Tas ir arī kultūras baudītāju obligātā repertuāra sarakstos. “Gulbju ezers”, tāpat kā citas M. Petipā un Ļ. Ivanova iepriekšējā gadsimtu mijā radītās horeogrāfiskās gleznas, vairāk nekā simts gados ir pārcietis iespaidīgas izmaiņas. Pamazām tēlainā deja atstūmusi nosacīto pantomīmu ar tās noslēpumainajiem žestiem. Prinča Zigfrīda un ļaunā burvja Rotbarta partijas kļuvušas dejiskākas.

Jau kopš 1926. gada balets vai atsevišķi tā fragmenti pastāvīgi grezno arī Latvijas Nacionālās opas baleta repertuāru. To uzveduši A. Fjodorova, O. Lēmanis, H. Tangijeva-Birzniece, A. Lembergs un A. Leimanis. Horeogrāfu skatuviskie “Gulbju ezera” varianti radīti, ņemot vērā Pēterburgas Marijas teātra oriģināla īpatnības.

Šis ir viens no īpašajiem karaliskā operteātra “Covent Garden” baleta uzvedumiem. Izrādes producents ir Entonijs Dauels, kas atgriezies pie klasiskajām vērtībām – M. Petipā un Ļ. Ivanova autentiskās horeogrāfijas. Čaikovska virtuozo partitūru īsteno izcilais diriģents Boriss Gruzins. Odetu/ Odīlijas tēlu izdejo talantīgā krievu balerīna Natālija Osipova, princi Zigfrīdu – kanādiešu baletdejotājs Metjū Goldings. Izrādes tērpi apvieno vēsturisko precizitāti un gotisku fantāziju. Pirmā un trešā cēliena ainās jūtama dramatiska greznība, kas sakņojas Karla Faberžē krāšņajā stilā. Scenogrāfiju (dizaina autore Jolanda Zonābenda) papildina miglas, ēnu un mēnessgaismas efekti.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+