Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūlijs, 2014
Drukāt

Ķiploki – cepešos, salātos, marinēti un kaltēti. 12 padomi to izmantošanai (2)

Tematiskā avīze "Sīpolaugi"Tematiskā avīze "Sīpolaugi"

Tradicionāli ķiplokus uzskata ne vien par ēdiena garšu bagātinošiem, bet arī ārstnieciskiem. Tos izmanto visdažādāko reģionu un tautu virtuvē, gaļas un jūras produktu maltītēs, kopā ar dārzeņiem, sieru un biezpienu, gatavojot salātus, marinādes un mērces, garšas pastiprināšanai un īpaša pikantuma panākšanai. Labāk tos lietot svaigus, jo termiskā apstrādē ķiploki zaudē daļu savu vērtīgo īpašību.

1. Aromatizētu eļļu var pagatavot, aplejot daiviņas, pievienojot kādu garšaugu un dažas dienas noturot.Ķiploku eļļas gatavošanai 5 svaigas daiviņas notīra, nedaudz saspaida, liek traukā un pārlej ar 0,5 l eļļas. Var pievienot arī bazilika lapiņas. Dažas dienas ļauj ievilkties.

2. Ķiploku lapas un stublājus var marinēt un izmantot kā piedevu, marinējot dārzeņus un sēnes.

3. Svaigas ķiploka lapas ir lieliska piedeva salātiem. Marinētās ķiploku lapas un stublājus pievieno sēņu un dārzeņu marinējumiem.

4. Karstiem ēdieniem ķiploku pievieno gatavošanas beigās, tad neveidojas rūgta garša un nepatīkams aromāts. Gaļā daiviņas liek, pirms to liek cept.

5. Kaltējot ķiplokus, to spēcīgā, specifiskā garša un smarža zūd.

6. Ķiploka labās īpašības labāk saglabājas, ja to sasmalcina, nevis izspiež ar ķiplokspiedi. Ja aromāts izceļams, daiviņas jāsarīvē.

7. Aso, spēcīgo garšu var padarīt maigāku, ķiplokus lietojot kopā ar dillēm, pētersīļiem, baziliku, majorānu un citiem garšaugiem un garšvielām.

8. Lai pēc maltītes ar ķiploku piedevu elpa atgūtu svaigumu, var pakošļāt svaigas pētersīļu lapiņas, kardamona sēkliņas vai pāris kafijas pupiņas, arī apēst gabaliņu šokolādes, izdzert glāzi piena vai sarkanvīna.

9. Rokas pēc ķiploku griešanas no specifiskā smārda var atbrīvot, rīvējot ar sāli vai citrona sulu.

10. Lai rosinātu apetīti, bet pašu ķiploku neēstu, ēdienā uz 30 minūtēm var ielikt ar ķiploku ierīvētu rupjmaizes garozu. Pasniedzot ēdienu, aromatizēto garoziņu izņem. Aromātu ēdienam var piešķirt, ar ķiploku ierīvējot trauku, kurā to servē.

11. Ķiplokus var pievienot speķim – to samaļ vai piestā saberž kopā ar sasmalcinātām daiviņām un uzglabā ledusskapī. Izmanto zupas (boršča, skābu kāpostu vai citas) garšas bagātināšanai, pieliekot nedaudz tad, kad virums jau gatavs.

12. Noteiktu laiku fermentējot augstā temperatūrā, iegūst tā dēvētos melnos ķiplokus, kas īpaši populāri Āzijas tautu virtuvē. Šajā procesā ķiploks kļūst saldāks, iegūst dateļu un balzametiķa garšas niansi. Pastiprinās arī ķiploka ārstnieciskās īpašības.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Katru rītu es ēdu daiviņu ķiplokus, un nav bijušas nekādas saaukstēšanās ne citas zarazas. Labu apetīti!

  2. Galvenais – lietot svaigus kjiplokus! Un daudz! Un shnjabi pa virsu! Un pirst! Autobusaa! Pilnaa!!! No riita!!! Un aviizee ietiitu voblu prieksh launaga neaizmirsst iebaazt kabataa! Karaaties pie stienja, boliit acis un ar aizdusu elst: ‘A cho? ohujelji! u menja jee-talon! ot ushakova samovo tovo! vonjaju? – cho, fashistkaja padla, eta ushakovskije kotjata mnje v karmanje pidzhaka nasralji, jeb tvoju matj! obpisalji menja a ti fashistkaja bljadj – chesnokom vonjajesh! vijebu tjebja chesnokom!’
    Peeckara laika miikla no manas omes puura:
    ‘Smird peec khiplokiem un snbsa,
    Vatee ietiits, leeni kust’
    – vanjku izaldaats

Draugiem Facebook Twitter Google+