Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

Kipra lūdz palīdzību Maskavai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kipras parlamentāriešiem pārliecinoši noraidot 10 miljardu eiro vērto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par valsts finanšu sistēmas glābšanu, valsts amatpersonas pēc palīdzības vērsušās pie Krievijas.

Maskavā vakar ieradās Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars, kurš pēc pirmajām apspriedēm ar Krievijas kolēģi Antonu Siluanovu pauda apmierinātību ar sarunu gaitu.

 

Atsaka ES piedāvājumam

Eiropas Savienības, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas jeb tā dēvētās “troika” piedāvātā Kipras glābšanas programma, kas paredzēja nodokļu noteikšanu teju visiem banku klientiem, radīja lielu kipriešu neapmierinātību. Tāpēc pirms balsojuma pie parlamenta ēkas pulcējās simtiem demonstrantu, kas pieprasīja deputātiem neapstiprināt ar starptautiskajiem kreditoriem izstrādāto vienošanos, kas paredzētu noteikt vienreizējus nodokļus noguldījumiem, kas ir lielāki par 20 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar likumprojektu uzkrājumiem, kuru apjoms būtu no 20 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem eiro, tiktu noteikts 6,75 procentu nodoklis, bet noguldījumiem, kas pārsniegtu 100 tūkstošu eiro atzīmi, – 9,9 procentu nodoklis. Ar šādiem pasākumiem tiktu iegūti aptuveni 5,8 miljardi eiro – summa, ar ko daļēji segt starptautisko aizdevēju 10 miljardu eiro kredītu.

ES amatpersonas skaidro, ka Kiprai pašai jāspēj atrast daļa naudas sava banku sektora glābšanai, tāpēc Brisele uzstāj uz nodokļa iekasēšanu no noguldītājiem. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele mudināja Kipras valdību turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, nevis pēc palīdzības doties uz Krieviju.

Taču, spītējot Merkeles aicinājumam, vakar Maskavā ieradās Kipras finanšu ministrs, kurš apmaiņā pret aizdevumu no Krievijas Maskavai piedāvā ievērojamu akciju paketi Kipras gāzes kompānijā, kā arī priekšrocības Kipras enerģētikas sektorā, raksta biznesa izdevums “The Wall Street Journal”.

Tāpat Sars, domājams, izteiks priekšlikumu ieviest vienreizēju nodokli Krievijas noguldītājiem Kipras bankās, pretī dodot kontroli tajās banku direktoru padomēs, kurās tiks skartas krievu intereses. 2011. gadā Krievija jau aizdeva Kiprai trīs miljardus dolāru. Un viena no iespējām ir šā kredīta apjoma palielināšana vai atdošanas termiņa pagarināšana. Arī eirozonas valstu finanšu ministri paziņojuši, ka ir gatavi turpināt sarunas par aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem un palīdzēt Kiprai.

 

Negrib glābt krievu oligarhus un mafiju

Maskavai ir īpaša interese par Kipras bankām, kur, domājams, glabājas ap 20 līdz 30 miljardiem eiro Krievijas pilsoņu naudas, kas ir aptuveni trešā daļa no visiem noguldījumiem Kipras bankās. Krievija ir lielākais ārvalstu ieguldītājs Kiprā, tāpēc banku nodoklis, uz kā ieviešanu uzstāja starptautiskie aizdevēji, visvairāk skartu tieši Krievijas pilsoņu noguldījumus. Tāpēc Kremlis jau paudis lielas dusmas par ES piedāvāto Kipras glābšanas plānu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nodēvēja par “negodīgu, neprofesionālu un bīstamu”, bet premjerministrs Dmitrijs 
Medvedevs – par “konfiskāciju”. Arī Kiprā dzīvojošie krievi ir sadusmoti par valstij izvirzītajiem noteikumiem. “Ja nebūtu Krievijas, Kipra pēdējos desmit gados nebūtu piedzīvojusi uzplaukumu,” sarunā ar britu laikrak-stu “The Daily Telegraph” pauda kāda Krievijas uzņēmēja Kiprā.

“Krievi grasās pamest Kipru, un, pieļauju, ka tāds bija ES, SVF un ECB plāns. Bet kas ieņems Krievijas vietu? Vācija. Tai nepatīk, ka Kipra dod Krievijai piekļuvi saviem naftas un gāzes krājumiem.”

Krievijas ieguldījumu bankas “Renaissance Capital” galvenais ekonomists Ivans Čakarovs sarunā ar ASV raidsabiedrību “Sky News” uzsvēris, ka Kipras bankās glabājas liela daļa “korupcijas naudas”. “Gribu atsaukties uz vienu interesantu interviju, ko pirms pāris nedēļām sniedza bijušais Krievijas bankas vadītājs. Viņš norādīja, ka 40 procenti pēdējos gados no Krievijas aizplūdušās naudas ir iegūti korupcijas un aizdomīgu darījumu ceļā. Un šī nauda tiek slēpta ārzonu kontos, tostarp Kipras bankās,” stāstīja krievu ekonomists.

Jau novembra beigās Vācijas žurnāls “Der Spiegel”, atsaucoties uz noplūdinātiem izlūkdienestu datiem, rakstīja, ka, ES glābjot Kipru, tiktu glābti “krievu oligarhi un mafijas vadoņi”. “Šis ziņojums Vācijas valdību nostādīja neveiklā situācijā,” raksta interneta vietne “BusinessInsider.com”, piebilstot, ka tieši tāpēc tika izlemts Kipras glābšanas 
programmā ietvert līdz šim nepieredzētus punktus par vienreizējā nodokļa noteikšanu visiem banku noguldījumiem. Arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uzsvēris, ka investoriem, kas noguldījuši naudu Kipras bankās ar nolūku maksāt mazākus nodokļus, jāuzņemas lielākie riski un atbildība par valsts finanšu sistēmas glābšanu.

 

Viedokļi

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Kipras parlaments [noraidot vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem] ir pieļāvis kļūdu, un Kiprai faktiski ir dažas dienas, lai situāciju koriģētu. Starptautiskā aizdevuma noraidīšana radījusi milzīgu nestabilitāti finanšu tirgos, pirmkārt, pašā Kiprā. Pašreiz gan bankas, gan biržas ir slēgtas, lai finanšu tirgus reakciju nepiedzīvotu, bet ilgi šāda situācija nevar turpināties. Domājams, Kipras krīze neatstās būtisku ietekmi uz eirozonu, jo Kipras īpatsvars eirozonas ekonomikā ir mazāks par 0,5 procentiem. Paliekošas sekas uz eirozonu nevar prognozēt, bet droši vien būs īstermiņa nestabilitāte. Kipras krīzei nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un Latvijas virzību uz eiro.”

Inga Prince, Kiprā strādā tūrisma industrijā: “Šobrīd [saruna notika vakar] viss ir diezgan klusi un mierīgi. Otrdien pirms balsojuma gan notika demonstrācija pie parlamenta ēkas. Bet pēc balsojuma visi jutās atviegloti, jo noteikumus par nodokļa noteikšanu parlamentā neapstiprināja. Domāju, pašreizējā situācijā lielākā daļa kipriešu vaino Eiropas Savienību un Vāciju. Savukārt Krievija līdz šim bijusi lielākā naudas devēja. Šeit ir ļoti daudz tūristu, no kuriem vairākums ir krievi. Un, domāju, par spīti pašreizējiem sarežģījumiem, tūrisma nozare necietīs. Vasarā tūristi tāpat brauks. Bankas šodien joprojām ir slēgtas. Rīt tām vajadzētu atsākt darbu. Kāda pazīstama krievu uzņēmēja stāstīja, ka nevar samaksāt saviem darbiniekiem algas, jo netiek pie bankā turētās naudas. Pagaidām arī pie bankām viss ir mierīgi. Bet pagaidīsim rītdienu. Tad viss varētu mainīties. Pagaidām cilvēki vēro, kas notiek, nav nekādu agresijas pazīmju. Taču, domāju, ka turpmāk cilvēki mazāk uzticēsies bankām un vairāk darījumu notiks skaidrā naudā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+