Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. marts, 2013
Drukāt

Kipras delegācija dodas uz Briseli

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Kipras prezidents Niks Anastasiads un kipriešu politisko partiju līderi sestdien, 23.martā, gatavojas doties uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) līderiem un pēdējo reizi pirms noteiktā termiņa, kas iztek pirmdien, censtos vienoties par pasākumiem valsts glābšanai no bankrota.

Delegācija ceļā dosies pusdienlaikā, taču gatavojas atgriezties jau sestdienas vakarā vai svētdien, lai vēl pirms noteiktā termiņa paspētu parlamentā apstiprināt ārkārtas pasākumus, kuru mērķis ir atrast 5,8 miljardus eiro pašu līdzekļu, lai varētu pretendēt uz starptautisko aizdevēju piedāvāto 10 miljardus lielo finansiālo atbalstu.

Kipras parlaments piektdien vēlu vakarā beidzot apstiprināja pirmos trīs no astoņiem ārkārtas pasākumiem, kurus iecerējusi valdība. Likumdevēji atbalstīja nacionālā solidaritātes fonda izveidi, nacionalizējot sabiedriskā un privātā sektora strādājošo pensiju uzkrājumus, kā arī kapitāla kontroles mehānismus, kuru mērķis ir nepieļaut līdzekļu aizplūšanu no grūtībās nonākušajām Kipras bankām, kad tās otrdien beidzot atsāks savu darbu.

Bez tam deputāti atbalstīja arī daudz pretrunīgāk vērtēto banku sektora restrukturizācijas plānu. Par banku restrukturizēšanu nobalsoja tikai 26 likumdevēji, kamēr 25 atturējās.

Centrālās bankas sagatavotais plāns paredz nodalīt tā dēvētos labos kredītus no sliktajiem. Tas īpaši attiecas uz lielāko kredītu izsniedzēju Tautas banku (“Laiki Bank”).

Taču parlamentu gaida debates vēl par pieciem daudz smagākiem jautājumiem, tostarp par valdības iecerēto vienreizējo 15% lielo nodevu, ar kuru paredzēts aplikt visus Kipras bankās esošos depozītus, kas pārsniedz 100 000 eiro.

Otrdien parlaments noraidīja iepriekšējo šīs ieceres versiju, kas paredzēja ar diferencētu nodevu aplikt visus depozītus.

Kamēr norisinājās parlamenta piektdienas ārkārtas sēde, pie likumdevēju sapulces ēkas atkal pulcējās saniknoto kipriešu pūļi. Šoreiz viņu vidū galvenokārt bija banku darbinieki, kas bažījas, ka viņu darbavietas var tikt upurētas, lai panāktu vienošanos ar ES.

Aptuveni 30 cilvēku liela jauniešu grupa policijas uzslietā nožogojuma priekšā sadedzināja ES karogu. Viņi skandēja: “Matu apcirpšana ir laupīšana!” Šādu apzīmējumu ieguvusi pretrunīgi vērtētā iecere, nepieciešamos līdzekļus iegūt ar īpašu nodevu apliekot banku noguldītājus.

Kā norāda komentētāji, valdība, acīmredzot, vēlas šo daudz kritizēto ieceri pirms balsojuma parlamentā vēlreiz apspriest ar ES, Eiropas Centrālā bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem.

Mediji sestdien ziņo, ka visticamākais “matu apcirpšanas” galīgais variants paredzēs, ka tautas bankas depozīti, kas ir lielāki par 100 000 eiro, tiks aplikti ar 20 līdz 25% lielu vienreizējo nodevu.

Nikosijai galīgā vienošanās jāpanāk līdz pirmdienai, jo pretējā gadījumā ECB pārtrauks ārkārtas finansējumu, kas Kipras bankas nostādīs bankrota priekšā.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien kipriešus brīdinājusi no “eirozonas partneru pacietības pārbaudīšanas”.

Daži avoti ES jau atzinuši, ka dalībvalstis esot gatavas Kipru izslēgt no eirozonas, lai novērstu katastrofas tālāku izplatīšanos uz Grieķiju, Spāniju un Itāliju, kas arī atrodas dziļā parādu krīzē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+